Rīga 9°C, apmācies, bez nokrišņiem, A vējš 3m/s
Trešdiena, 2024. gada 24. aprīlis 14:17
Vārda dienas: Nameda, Ritvaldis, Visvaldis
Par tautas sapulci dēvētais mītiņš, kurā apmēram 150 cilvēku aicināja likumdevēju atcelt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim, un identisku priekšlikumu parakstījušo 13 tūkstošu iedzīvotāju aicinājums rezultātus nav nesis. Valdība akceptējusi Finanšu ministrijas viedokli, ka šādas izmaiņas nav pieņemamas.
Otrdien valdība akceptēja Finanšu ministrijas viedokli, ka, ieviešot «vienīgā īpašuma» principu, pastāv risks – ja liela daļa īpašnieku izvairīsies no nodokļa maksāšanas, pašvaldību budžetos gada laikā var tikt zaudēti līdz 21 miljonam eiro, kas ir būtisks ienākumu apjoms, kas tiek izlietots pašvaldību autonomo funkciju veikšanai. Ministrija prognozē, ka atsevišķās pašvaldībās nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu samazinājums varētu būt ļoti būtisks, tajā pašā laikā nodokļu maksātāju ieguvums būtu ļoti nevienmērīgs – visvairāk iegūtu tie, kuriem pieder dārgāki īpašumi.
Turklāt šāda principa administrēšana esot sarežģīta un tā ieviešana prasītu finansiālus ieguldījumus gan no valsts, gan no pašvaldībām. Apzinot dažādas informācijas ieguves iespējas, secināts, ka nodokļa administrācijai nepieciešamo informāciju daļēji nav iespējams iegūt, jo nav iespējams joprojām savietot valstī esošās dažādas informācijas sistēmas.
Vienotību pārstāvošais Vilnis Ķirsis uzskata, ka Finanšu ministrijas argumentācija ir pareiza un atcelt nodokli nebūtu pareizi. Taču koalīcijā izveidota darba grupa, kas apņēmusies līdz 2018. gada 31. martam sagatavot konceptuāli jaunu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas metodi.
Pagaidām koalīcijā ir vairāki ierosinājumi, kā regulēt nodokļa aprēķināšanu līdz jaunās sistēmas izstrādāšanai. Vienotība, piemēram, piedāvā iesaldēt nodokli 2013. gada līmenī. Tas nozīmētu, ka NĪN pārejas periodā, salīdzinot ar šo brīdi, samazinātos apmēram uz pusi. Savukārt Nacionālā apvienība piedāvā par trešdaļu samazināt nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības ietekmi uz nodokli.
«Ir cilvēki, kuriem neder jautājuma iesaldēšana pašreizējā stāvoklī, jo viņi tiks iedzīti bankrotā,» nepieciešamību samazināt maksājamo nodokli uzsver V. Ķirsis.
Taču arī šiem piedāvājumiem Finanšu ministrija pretojas. Saskaņā ar ministrijas aplēsēm Vienotības piedāvājums kadastrālo vērtību iesaldēt 2013. gada apmērā nozīmētu, ka pašvaldībām būtu jārēķinās par apmēram 50 miljoniem eiro mazākiem ienākumiem, savukārt tieslietu ministra piedāvājums samazināt nodokļa likmi no 1,5% uz 1% varētu nozīmēt pašvaldību ienākumu samazināšanos par apmēram 40 miljoniem eiro.
Arī Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars uzskata, ka NĪN nav atceļams, jo ar šo nodokli iekasētā nauda pašvaldībām palīdz uzturēt infrastruktūru.
«NĪN ir maksa par infrastruktūras izmantošanu. Katrs īpašnieks vēlas, lai tā infrastruktūra ir sakārtota, lai varētu veikt saimniecisko vai sadzīvisko darbību. Bez tā tas tiktu apdraudēts,» saka politiķis.
Arī M. Bondara pārstāvētajam politiskajam spēkam ir priekšlikums, kā aprēķināt NĪN. To vajadzētu nofiksēt, iegādājoties īpašumu, un iekasēt nemainīgu, līdz īpašums atkal maina saimnieku. Koalīcija šādu risinājumu atzinusi par nederīgu.
Valdība konkrētu risinājumu NĪN problēmai pagaidām vēl nesniedz, taču Tieslietu ministrijai uzdots izveidot likumprojektu par kadastrālo vērtību iesaldēšanu līdz 2020. gadam. Paredzēts, ka attiecīgais likumprojekts Saeimā varētu tikt pieņemts līdz Jāņiem jeb Līgo svētkiem, sola tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997