Rīga 3°C, apmācies, bez nokrišņiem, ZR vējš 3m/s
Sestdiena, 2024. gada 20. aprīlis 19:30
Vārda dienas: Mirta, Ziedīte
Valstij parādā palikušo firmu un privātpersonu saraksta publicēšana neliecina par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) gribu atgūt ievērojamu daļu no nodokļu parādiem 1,38 miljardu eiro apmērā.
Vakar VID publicēja sarakstu ar 52 909 fiziskām un juridiskām personām, kuras šā gada 7. maijā skaitījās palikušas parādā valstij katra 150 eiro un vairāk, bet pa visām kopā 1,2 miljardus eiro. Pasākums pasniegts kā pierādījums pārmaiņām VID, kopš iestādi vada Ilze Cīrule. Nodokļu parādnieku publikāciju rotā viņas vārdi, ka «mēs vēlamies sabiedrībai nodrošināt maksimālu caurspīdīgumu. Gan uzņēmējiem būs vieglāk noskaidrot, kāda situācija ar nodokļu parādiem ir potenciālajiem sadarbības partneriem, gan arī privātpersonām būs pieejama ērta iespēja apskatīties, kādā situācijā atrodas uzņēmums, no kā tiek saņemts pakalpojums». Tomēr saraksta publikācija tikai lieku reizi kompromitē iestādi, kas pieļāvusi gandrīz pusotru miljardu lielā parāda rašanos un pati atzīst, ka piedzīt šo naudu nebūs iespējams. Šādu apsvērumu dēļ pērnā gada septembrī tika pārtraukta lielāko nodokļu parādnieku sarakstu publicēšana, kuras atjaunošanu jaunā veidolā VID gribētu pasniegt kā lielu sasniegumu.
VID visu laiku ir turpinājis nodokļu parādu kopsavilkuma datu publikāciju, kas šobrīd aktualizēta uz 1. aprīli. Tur norādīto 1,38 miljardu eiro kopējo parādu VID sadala starp aktuālajiem parādiem 940 miljonu vērtībā un apturētajiem parādiem 370 miljonu vērtībā attiecībā pret tiem uzņēmumiem, kuri apgādājušies ar maksātnespējas statusu. Tomēr arī par 780 miljoniem eiro aktuālo parādu atzīts, ka reālas naudas un mantas parādniekiem nav. No nepilna pusotra miljarda eiro apmērā uzturētā parāda VID var rēķināties labi ja ar 160 miljonu eiro piedzīšanu un vēl 67 miljoniem eiro, ja savus solījumus izpildīs tie, kas saņēmuši atļauju atlikt nodokļu maksājumus.
VID iepriekšējo lēmumu pārtraukt nodokļu nemaksātāju uzrādīšanu var izskaidrot kaut vai ar Neatkarīgās 28. augusta publikāciju Valsts pieļauj nodokļu parādus, kurā norādes uz konkrētajiem nemaksātājiem pamatoja secinājumu, ka «ja VID vispār kaut ko dara perfekti atbilstoši likumam, tad tā ir nodokļu nemaksātāju interešu aizsardzība». Ja tā rakstītu tikai Neatkarīgā, rakstīto ignorētu, bet vienu un to pašu nācās paust visiem, kuri vien pieķērās VID datiem. To publiskošanas ierobežošana bija loģiskāka nekā publikāciju atjaunošana.
Milzum garais nodokļu parādnieku saraksts VID mājaslapā apgādāts ar datu elektroniskās šķirošanas iespējām, tāpēc ātri un droši noskaidrojams, ka ne sarakstā, ne VID kopš pagājušā gada nav mainījies pilnīgi nekas. Proti, lielākais parādnieks kā bijusi, tā palikusi elektronikas preču vairumtirdzniecības SIA Tendem Neman, kas pamanījusies savu parādu pieaudzēt no 42,6 miljoniem eiro līdz 58,8 miljoniem eiro. Arī šeit ir tikai jāpārceļ vēl dažas rindas no 29. augusta publikācijas: «Latvijā gadu no gada mainās šādu firmu nosaukumi vienā un tajā pašā darbības nozarē elektronikas un sadzīves preču vairumtirdzniecībā. Nekādu preču un to tirdzniecības šajā gadījumā nav, bet ir dokumentu kārtošana pievienotās vērtības nodokļa naudas izkrāpšanai, pret ko VID ir bezspēcīgs.»
Vēl bezspēcīgāks nekā pret nodokļu naudas izkrāpējiem VID ir tikai pret Latvijas likumiem, kuri liedzot teikt pat pušplēstu vārdu par VID darbu nodokļu nemaksāšanas apkarošanā, tiklīdz tas attiecas uz jebkuru konkrētu nodokļu nemaksātāju. Jaunākā pakāpe VID pilnīgajai bezspēcībai ir nespēja divu nedēļu laikā sazināties ar Finanšu ministriju un noskaidrot, ko varētu nozīmēt ministres Danas ReizniecesOzolas vārdi TV raidījumā Nekā personīga 30. aprīlī, ka «tā gan nevajadzētu būt, ka VID nevar izskaidrot, kā ir radies parāds. Es domāju, kaut kādā vispārējā līmenī var to darīt un tas būtu jādara. Bet es aprunāšos ar VID, kur tad viņiem ir tā konfidencialitātes robeža, un mēģināšu arī no savas puses saprast, vai tā ir pareizi noteikta». Protams, I. Cīrules nespējai pusmēneša laikā sazināties ar ministri atbilst ministres nespēja sazināties ar I. Cīruli. Vakar VID apliecināja Neatkarīgajai, ka tam nav nekādu iespēju atbildēt, kā radušies, turpina strauji augt un varētu tikt kaut daļēji atgūti Tendem Neman parādi. Tas pats attiecas uz jebkuru no 52 tūkstošiem VID parādnieku.
VID riskantais mēģinājums ar iepriekš liegtās informācijas sniegšanu uzlabot savu tēlu aprobežojas ar publikas uzjautrināšanu. Interesanti taču uzzināt, ka un cik tieši parādā valstij palikuši četri saimniecisko darbību reģistrējuši Jāņi Bērziņi, trīs Andri Bērziņi un pa diviem Aigariem un Aināriem Bērziņiem, no kuriem viens Ainārs uzaudzējis gandrīz 30 tūkstošu eiro parādu. Cilvēks ar uzvārdu Skopiņš valstij noskopojies samaksāt 412 eiro, bet SIA Skorpions un Spīdola nesamaksājusi 268 eiro... Šādu sīkdatu publicēšana tikai novērš uzmanību no lielajiem nodokļu nemaksātājiem un krāpniekiem. Savukārt sīkdatu uzturēšana valstij izmaksā vairāk, nekā valsts it kā grasās piedzīt no parādniekiem. Aizķērās skats pie SIA Pikkolo, no kura VID jau nez cik gadu prasa ne vien 283 eiro, bet vēl arī 46 eirocentus. VID milzīgā darba rezultātā uzņēmuma darbība apturēta 2013. gada 25. oktobrī un izbeigta 2014. gada 11. februārī, bet parāds skaitās aktuāls, ja jau to publicēja vakar. Jautājums, vai VID darbinieki nav 238 eiro parāda piedzīšanai iztērējuši 2830 eiro.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997