Laika kaprīzes deldē ražu

Vēsās naktis un lietavas kaitē lauku gurķiem, ķirbjiem, kabačiem un citiem siltummīļiem. Toties kāposti aug griezdamies. Augļu un ogu raža šogad ienākas vēlāk nekā citus gadus un kopievākums solās būt divas reizes mazāks nekā citus gadus.

Vidējā gaisa temperatūra šā gada aprīlī, maijā un jūnijā bijusi zemāka nekā parasti, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija par 1,6 grādiem, maijā – par 0,7, bet jūnijā – par 0,6 grādiem  zemāka nekā mēneša norma. 1. un 11. maijā Mērsragā gaiss naktī atdzisa pat līdz –6,1 grādam, 10. maijā Rēzeknē līdz –4,7. Maija sākumā atsevišķās vietās pat sniga, piemēram, Kurzemes ziemeļos bija izveidojusies piecu centimetru bieza sniega sega. Arī jūnijs bija visai vēss. 3. jūnija naktī Stendē reģistrēti –1,3 grādi. Salnas daudzviet nokoda tikko uzziedējušos augļu koku ziedus, bet vēsais laiks kavē daudzu lauksaimniecības kultūru augšanu.

Zaudēta raža 13 miljonu eiro apmērā

Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte, kas pati nodarbojas ar lielogu krūmmelleņu audzēšanu, atklāj, ka pagaidām vēl nav nogatavojusies neviena krūmmelleņu oga. Viņa prognozē, ka šīs ogas varētu būt gatavas aptuveni 5. augustā. Iepriekšējos gados pirmās mellenes jau varēja ēst ar 15. jūliju. «Raža šogad kavēsies ne tikai par vienu vai divām nedēļām, bet, iespējams, pat pa veselām trim,» Neatkarīgajai atklāj M. Rudzāte.

Visvairāk ražu šobrīd iekavē vēsās naktis, kas neļauj ogām gatavoties. Lai ogas gatavotos, naktī ir jābūt vismaz 17 grādu temperatūrai. Tik siltas naktis šovasar tikpat kā nav bijušas.

Krūmmellenes nav vienīgās ogas, kuru raža kavējas. Līdzīga situācija ir arī ar citām ogām un augļiem. Šobrīd – jūlija vidū – vēl joprojām var baudīt zemenes no dobes. Parasti šajā laikā zemeņu novākšana jau ir beigusies. M. Rudzāte prognozē, ka šogad būs arī knapa ķiršu, ābolu un citu augļu un ogu raža. Varbūt vienīgi dzērvenēm pavasara salnas ir mazāk kaitējušas. «Tas nenozīmē, ka šogad vietējo ogu un augļu vispār nebūs, kaut kas jau izaugs, taču raža būs ievērojami mazāka, nekā tā varējusi būt. Esam parēķinājuši, ka šogad laika apstākļu kaprīzēs būs cietusi raža par 13 miljoniem eiro. Situācija ir vienlīdz slikta visā Latvijā. Nav tā, ka kādā novadā būtu ievērojami labāk vai sliktāk nekā pārējā Latvijā. Varbūt atsevišķos augļu dārzos situācija ir labāka, bet tas ir lokāli,» teic M. Rudzāte.

Karstummīļiem par aukstu

Uz lauka audzētie gurķu stādi šobrīd izskatās visai nožēlojami, savukārt kāposti aug griezdamies. Kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa Neatkarīgajai apstiprina, ka vēsā vasara kāpostiem, kolrābjiem, ziedkāpostiem tiešām nav skādējusi. «Kāposti nav siltumprasīgi, tāpēc tie var labi augt arī šādos apstākļos. Turklāt vēsums ierobežojis kukaiņu attīstību, kas ļauj iegūt kvalitatīvāku ražu nekā citus gadus. Savukārt gurķiem, kabačiem, ķirbjiem, kam patīk siltums, šī vasara ir par vēsu. Tie aug lēni, un vēl nevar zināt, kāda būs raža, Iespējams, pat nekāda,» pieļauj Edīte Strazdiņa.

Tāpat burkāni šogad aug lēni, taču, ja laika apstākļi atļaus, cerība uz ražu esot. Arī kartupeļiem, kuri ir siltummīļi, šī vasara augšanai ir mazliet par vēsu. «Kartupeļu bumbuļi ir aizmetušies daudz, augšana notiek, taču lēni. Bet vislielākās bažas ir par to, ka uz ražas novākšanu tie nebūs vēl pietiekami nobrieduši glabāšanai vai arī raža būs jāvāc vēlā rudenī, kad gaisa temperatūra būs visai zema. Tas savukārt var radīt uzglabāšanas problēmas ziemā,» sacīja Edīte Strazdiņa. Viņa zināja stāstīt, ka parasti agros kartupeļus jau sāk vākt jūlija pirmajā dekādē, bet šobrīd vēl ir lauki, kuros kartupeļi tikai zied.

Deficīts kāpina cenas

Sliktās ražas dēļ šogad ogas, augļi un daļa dārzeņu ir nedaudz dārgāki nekā citus gadus. M. Rudzāte gan rēķina, ka ražas zudumus nedaudz kompensēs augstāka cena, taču tā noteikti nenosegs visu. «Ieguldījumi augļkopībā ir visai prāvi, tāpat stādījumi ir jāapkopj katru gadu. Arī šogad vēl daudz darba ir priekšā, ja grib, lai nākamgad būtu raža,» teic M. Rudzāte. Savukārt, lai nākamos gados pasargātu augļu kokus no salnām un citām klimatiskajām likstām, audzētājiem vajadzētu iegādāties speciālas laistīšanas sistēmas, pretkrusas tīklus un tamlīdzīgi. Tie ir ļoti lieli ieguldījumi.

Latvijas Augļkopju asociācija ir uzrakstījusi vēstuli Briselei, taču, vai tas dos kādus rezultātus, pagaidām nav zināms. «Viss atkarīgs no tā, cik skaļi uzstāsies augļu audzētāju lielvalstis, piemēram, Polija, kurā augļkopības sektorā arī ir smaga situācija. Mazās Latvijas sāpi var arī nesadzirdēt,» skumji nosaka M. Rudzāte. Viņa atceras, ka līdz šim tikai vienu gadu valsts palīdzēja augļkopjiem pārvarēt salnu radītos postījumus, no nacionālajām subsīdijām piešķirot kompensācijas.

Graudu raža kavēsies

Savukārt labības audzētāji, pat neskatoties uz pašreizējām lietavām, cer uz labu graudu kopievākumu. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālisti šonedēļ apsekos sējumus, un tad viņi varēs precīzāk prognozēt gaidāmo ražu. Lauka apskates rezultāti maijā ļāva prognozēt, ka ziemas kviešu ražība būs aptuveni 4,3 tonnas no hektāra (pēc CSP informācijas, 2016. gadā novāca 4,8 t/ha), rudziem – 3,4 t/ha (2016. – 3,8 t/ha), tritikālei – 2,9 t/ha (2016. – 3,4 t/ha) un ziemas rapsim – 3,0 t/ha (2016. – 3,2 t/ha). Iepriekšējie apsekojumi liecināja, ka 2016. gada rudens vēlākie sējumi atšķiras no agrāk sētajiem – tie ir vairāk pakļauti sausuma nelabvēlīgākai ietekmei, kā arī tie cerojuši vājāk.

Neatkarīgās aptaujātie lauksaimnieki ir vienādās domās, ka šogad kombaini labības laukos dosies kādu nedēļu vēlāk nekā pērn.

Pēc LLKC apkopotās informācijas, ar ziemājiem 2016. gada rudenī valstī kopumā apsēts par apmēram 24 tūkstošiem hektāru mazāk nekā 2015. gada rudenī, kad ziemāju graudaugi aizņēma 377,6 tūkstošus hektāru. Šajā sezonā ziemāju graudaugu sējumi kopumā aizņem 353,3 tūkstošus hektāru. Joprojām visvairāk no ziemājiem iesēti ziemas kvieši – 311 tūkstoši ha, rudzi – 32 tūkstoši ha, kam seko tritikāle un ziemas mieži (attiecīgi 6,9 un 2,9 tūkstoši ha). Ņemot vērā ziemas rapša audzēšanas ienesīgumu, par spīti 2016. gada augustā piedzīvotajiem nepateicīgajiem laika apstākļiem, ziemas rapsis kopumā iesēts vairāk nekā citus gadus – 82,4 tūkstošu hektāru apjomā.

***

Viedoklis

Ingūna Gulbe, Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja, asoc. prof., Dr. oec.:

– Visievērojamākais cenu kāpums jūnijā, salīdzinot ar martu, bija kartupeļiem un galda bietēm. Dažos veikalos Latvijā audzētie kartupeļi vairs nebija nopērkami, bet tikai jaunie importa. Savukārt Latvijā audzētās galda bietes, kas visu gadu maksāja apmēram 30 centu kilogramā, veikalos bija beigušās, un daudzviet vietā bija importa bietes par 85 centiem kilogramā. Bet pavasarī, kad Latvijas zemnieki centās panākt lielāku cenu savām bietēm, jo krājumi drīz beigšoties, no veikalu puses atsaucību neguva. Uzlikt divas reizes lielāku cenu vecās ražas importa bietēm tirgotājiem nebija problēmu! Vienīgais lielais zaudētājs šeit bija Latvijas zemnieks, jo iedzīvotāji tāpat ir spiesti maksāt dārgāk, bet jau par importa bietēm.