Rīga 9°C, mākoņains, bez nokrišņiem, DA vējš 3m/s
Sestdiena, 2024. gada 27. aprīlis 06:04
Vārda dienas: Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
Spānijas valdība pildījusi savus draudus, nolemjot par tiešās pārvaldes ieviešanu Katalonijā un faktisku tās autonomijas apstādināšanu – šis lēmums varētu stāties spēkā nedēļas nogalē pēc apstiprināšanas Senātā.
Katalonijas līderim Karlesam Pudždemonam, kurš joprojām uzsver, ka nepiekāpsies Madrides prasībām, nu ir ierobežotas izvēles iespējas – vai nu sarīkot oficiālu balsojumu par neatkarības deklarāciju un aicināt tās piekritējus uz pilsoniskās nepakļaušanās kampaņu, vai arī pašam izsludināt provinces parlamenta ārkārtas vēlēšanas, cerot, ka tajās atkal vairākumu iegūs neatkarības atbalstītāji.
Saņēmis pārliecinošu atbalstu Eiropas Savienības samitā, Spānijas premjers Marjano Rahojs un viņa valdība sestdienas ārkārtas sēdē nolēma pirmo reizi vēsturē izmantot tālajā 1978. gadā pieņemtās konstitūcijas 155. pantu, kas paredzēts dumpīgi noskaņotu provinču savaldīšanai. Atceļot no amatiem Katalonijas valdību, kuras funkcijas turpmāk pildīs Madrides ielikteņi, pārņemot kontroli pār provinces policiju un sabiedriskajiem medijiem un samazinot Katalonijas parlamenta pilnvaras, Spānijas valdība faktiski būs anulējusi arī Katalonijas autonomiju, līdz ar to, kā norādījis K. Pudždemons un viņa domubiedri, atgriežoties pie situācijas, kāda bija pieņemta diktatora Fransisko Franko pārvaldītajā Spānijā. No Senāta, kura balsojums ieplānots piektdien (par tā iznākumu šaubu nav, jo M. Rahoja pozīciju atbalsta ne tikai valdošā Tautas partija un opozīcijā esošie sociālisti un liberāļi, kā arī karalis Felipe VI), premjers pieprasījis arī tiesības atbrīvot no amatiem tos Katalonijas valsts sektorā strādājošos, kuri sabotē Spānijas valdības pieņemtos lēmumus – tas attiecas gan uz policistiem, gan dažādu valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem. Lai gan Katalonijas parlamenta pilnvaras pašlaik nav plānots anulēt, tikšot iecelta īpaša uzraudzības komisija, kas sekos līdzi tam, lai parlaments nepieņem lēmumus, kas ir pretrunā ar Spānijas valdības oficiālo nostāju, bet sešu mēnešu laikā kopš tiešās pārvaldes ieviešanas plānots sarīkot jaunas reģionālās vēlēšanas.
Sestdienas pievakarē, neilgi pēc Spānijas valdības ārkārtas sēdes, uz demonstrāciju Barselonā pulcējās vismaz 450 000 neatkarības piekritēju, bet pēc dažām stundām K. Pudždemons televīzijas tiešraidē paziņoja, ka šodien provinces parlaments sanāks uz sēdi, lai spriestu par atbildi Madrides valdībai. AFP aptaujātie eksperti norāda, ka Katalonijas līderu kareivīgie paziņojumi var liecināt par to, ka provinces parlaments beidzot oficiāli pasludinās neatkarību, pieņemot lēmumu, ko bija novilcinājis kopš 1. oktobra, kad to atbalstīja vairāk nekā 90% referenduma dalībnieku. K. Pudždemona valdība var arī paspēt atlaist parlamentu un izsludināt jaunas tā vēlēšanas, kurām saskaņā ar provinces likumiem jānotiek divu mēnešu laikā. Līdz ar to, pašnoteikšanās impulss tiktu zaudēts mazāk, nekā rīkojoties pēc Madrides scenārija, kas vēlēšanas paredz vien pēc pusgada. Tajā pašā laikā nu jau ir kļuvis skaidrs – pat ja atkārtotās vēlēšanās atkal uzvarēs neatkarības piekritēji, tas Kataloniju nepavirzīs ne soli tuvāk reālai patstāvībai, jo Madrides nostāja attiecībā uz teritoriālo vienotību joprojām ir stingra un nelokāma.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997