Rīga 10°C, mākoņains, bez nokrišņiem, DR vējš 6m/s
Piektdiena, 2024. gada 29. marts 15:21
Vārda dienas: Agija, Aldonis
Apstiprinot vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam un valsts budžetu nākamajam gadam, Saeimas deputāti nolēma, ka nākamgad budžeta kopējie ieņēmumi sasniegs 8,75 miljardus eiro, no kā lielāko daļu veidos dažādi nodokļi un nodevas, kas ir jāmaksā iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
Valsts pamatbudžets nākamgad lielākoties tiks uzturēts no pievienotā vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Nākamgad abos šajos nodokļos plānots iekasēt aptuveni 3,5 miljardus eiro, kas ir par teju pusmiljardu vairāk, nekā paredz šā gada plāns.
Finanšu ministrija (FM) gan uzsver, ka 2018. gada budžetā turēts solījums – nepiedāvāt jaunus nodokļu pasākumus pēc šajā vasarā Saeimā apstiprinātās nodokļu reformas. Tātad nākamgad stāsies spēkā jau kopš agra pavasara apspriestās izmaiņas nodokļos, proti, neaplikt ar uzņēmuma ienākuma nodokli reinvestēto peļņu, taču vienlaikus palielināt nodokļa likmi tajos gadījumos, kad uzņēmuma īpašnieki nolemj nopelnīto izņemt; diferencēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi atkarībā no ienākumiem; diferencēto nepaliekamo minimumu piemērot uzreiz, nevis tikai pēc gada, kad nodokļa maksātājs iesniedz gada ienākumu deklarāciju. Nodokļu reforma valsts budžetu, protams, ietekmēs. Finanšu ministrija aprēķinājusi, ka izmaiņas uzņēmuma ienākuma nodoklī (UIN) budžeta ieņēmumus varētu samazināties par aptuveni 190 miljoniem eiro. FM cer, ka 2019. gadā kopējie šī nodokļa ieņēmumi jau varētu nedaudz pieaugt. Savukārt darbaspēka nodokļos (IIN un VSAOI) reformas dēļ budžeta ieņēmumi varētu samazināties par 273,6 miljoniem eiro. Taču, pieņemot, ka nākamgad valsts ekonomika kāps un pieaugs arī algas, valsts iedzīvotāju ienākuma nodoklī nākamgad cer saņemt 346 miljonus eiro, kas ir par 18 miljoniem vairāk, nekā bija plānots šogad.
Taču reizē ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa reformas pozitīvo ietekmi uz daļu strādājošo ienākumiem Latvijas iedzīvotājiem ir jārēķinās arī ar kompensējošiem pasākumiem, kas ienākumus plicinās – proti, augstāku akcīzes nodokli degvielai, alkoholam un cigaretēm. Nākamgad akcīzes nodoklī plānots iekasēt pat vairāk nekā 1 miljardu eiro, kas ir par 136 miljoniem eiro vairāk, nekā ir paredzēts šā gada plānos.
Lemjot par nākamā gada budžetu un tā pavadošajiem likumprojektiem galīgajā variantā, politiķi vienojās samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi līdz 5% Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem, tā ka šo augļu un dārzeņu cenas veikalos varētu nedaudz samazināties. PVN samazināto likmi 5% apmērā augļiem un dārzeņiem piemēros uz laiku no 2018. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.
Kopumā nodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā plānoti par 311 miljoniem eiro lielāki, nekā tie bija paredzēti šogad. Savukārt sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas nonāk valsts speciālajā budžetā, nākamgad plānotas 2,528 miljardu eiro apmērā. Šogad šie ieņēmumi ir plānoti 2,244 miljardu eiro apmērā.
Tātad kopumā valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta ieņēmumi, nerēķinot ārvalstu finanšu palīdzību un transfertus, nākamgad varētu būt aptuveni 7,35 miljardi eiro. Pēc Neatkarīgās aplēsēm, tas ir, vidēji 3804 eiro uz vienu Latvijas iedzīvotāju.
***
Nodokļu reformas finansiālā ietekme uz valsts kopbudžetu 2018. gadā, miljonos eiro
Ieņēmumos
Darbaspēka nodokļi (IIN un VSAOI) –273,6
Nodokļu likmju izmaiņas +41,1
Uzņēmuma ienākuma nodoklis –188,2
Kompensējošie pasākumi (akcīzes nodoklis, azartspēļu nodoklis) +234,5
Ekonomiskā izaugsme un reformu atgriezeniskais efekts +95,5
Kopā – 90,7
Izdevumos
Izdevumi minimālās algas palielināšanas nodrošināšanai –32,2
Speciālā budžeta papildu izdevumi –27,0
Ceļu uzturēšana –25,6
Izdevumi mazajām pensijām –7,0
Kopā –91,8
***
***
Plānotie nodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā, miljonos eiro
2017. gadā 2018. gadā
Nodokļu veids Izmaiņas
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 328 346 +18
Uzņēmumu ienākuma nodoklis 425 233 –192
Solidaritātes nodoklis 47 32 –15
Pievienotās vērtības nodoklis 2158 2451 +293
Akcīzes nodoklis 889 1025 +136
Azartspēļu nodoklis 24 31 +7
Izložu nodoklis 3 3 0
Elektroenerģijas nodoklis 7 5 –2
Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis 97 104 +7
Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis 22 23 +1
Subsidētas elektrības nodoklis 37 6 –31
Dabas resursu nodoklis 23 24 +1
Muitas nodoklis 41 44 +3
VSAOI* – 85 +85
4101 miljoni eiro 4412 miljoni eiro +311 miljoni eiro
*Ieņēmumi valsts pamatbudžetā no VSAOI sadales veselības aprūpes finansēšanai
Avots: Neatkarīgā, likumprojekts Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam un likumprojekts Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997