Rīga 3°C, skaidrs, bez nokrišņiem, Z vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis 08:55
Vārda dienas: Fanija, Vēsma
Otrdienas vakarā Lozannā tika pieņemts viens no loģiskākajiem Starptautiskās olimpiskās komitejas lēmumiem tās vēsturē – par sistemātisku dopinga programmas īstenošanu valstiskā līmenī no olimpiskās aprites ir izslēgta Krievija.
Pēc tam, kad Krievijai tika parādītas durvis un liegta dalība nākamajās ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā, kaimiņzemē sākās publiska histērija. Tiesa, šo histēriju nevar attiecināt uz visiem Krievijas iedzīvotājiem, jo arī šajā valstī ir daudz cilvēku, kuri draudzējas ar veselo saprātu, taču ir radīts tieši vispārējs histērijas fons. Jo, kā labi zināms, Krievijā vairums (lielākie) masu saziņas līdzekļu tiek kontrolēti ar Kremļa ziņu un, ja Kremlī Putins un viņa komanda devusi pavēli kolektīvajai vaimanāšanai, tad tā tam arī būt. Kopējais fons ir apmēram šāds – visi pret mums ir sazvērējušies, mums visapkārt ir ienaidnieki, un krievus pārējā pasaulē neviens nemīl utt. Arī tepat Latvijā dažam labam izbijušajam sporta funkcionāram patīk šis fons, un tie pievieno savu vaimanu šim fonam. Piemēram, Kirovs Lipmans, kurš jau ir paspējis zem sava deguna publiski novervelēt, ka šis ir politiskais pasūtījums. Visticamāk, ko līdzīgu pateiks arī krievu naudas finansētais biedrs Juris Savickis, kurš joprojām nepazīst Martinu Dukuru, kuru savulaik ieteica pašu pārbaudīt, vai nav sadzēries dopingu. Šā brīža fons Krievijā nav nekas jauns, jo, kā zināms, krievi nav okupējuši Krimu, krievi nav notriekuši lidmašīnu, krievi (Padomju Savienība) nav okupējuši Latviju (Baltiju), Krievija ir pati nevainība, tik tie pārējie ir maitas un visi mums dara pāri utt.
Par to, ka otrdienas vakarā būs tieši šāds lēmums, varēja nojaust par 99%. Vienīgais nezināmais – vai Krievija nelaidīs apritē miljonus un nepamanīsies uzpirkt kādu no 15 locekļiem, kuriem bija jābalso par Krievijas izmešanu no olimpiskās ģimenes. Protams, nekas tāds nevarēja notikt, jo Krievijā nekad neviens neko neuzpērk. Arī 2018. gada pasaules čempionāts tika iegūts godīgā ceļā... Tā, protams, ironija, taču šāds balsojums bija pašas Starptautiskās olimpiskās komitejas (SOK) goda lieta. Arī šajā olimpiskajiem ideāliem pārpilnajā svētnīcā ir tēli, kuriem vispirms ir vajadzīga nauda un tikai pēc tam krēsli (no 12 krēsliem). Kā Soču olimpisko spēļu gadījumā, kad daudz un dikti tika ņurcīts SOK fraķis par to, ka šīs spēles krievi ir nopirkuši, taču pierādījumus tā arī neatrada.
Krievijas sporta funkcionāri un daudzi sportisti uz dopinga adatas tika uzsēdināti pirms pāris gadiem, kad darbu uzsāka neatkarīgā izmeklēšanas komisija, kad dienas gaismā parādījās pirmie fakti par Krievijas valstiski atbalstīto dopinga programmu tieši Soču spēlēm. Stukača lomā iejutās Rodčenkovs, kurš bija vistiešākajā saiknē ar šo dopinga programmu un kuram tomēr sirdsapziņa pateica priekšā, ka klusēt nedrīkst. Rodčenkovs paspēja visu dokumentēt un izstāstīt pareizajiem cilvēkiem, un šī stāsta sekām punkts (komats?) tika pielikts otrdien Lozannā. Rodčenkovs paspēja izrunāties, bet divi viņa kolēģi pēkšņi mira. Tāpat kā pēc Krimas okupācijas miršanas apliecības tika izrakstītas vismaz sešām ar šo notikumu saistītām augsta ranga militārpersonām. Nejaušība, sakritība? Protams, nē, jo Krievijā nekas tāds nevar notikt...
Sočos krieviem medaļas ķērās kā makšķerniekiem līdakas to nārsta laikā. Beidzoties spēlēm, krievi saskaitīja 33 medaļas – 13 zelta, 11 sudraba un 9 bronzas – un varēja apmierināt savu pārākumu pār pārējo sporta pasauli. Šāds fons bija pirms nepilniem četriem gadiem, taču šodien 33 medaļas ir sarukušas līdz 22, un ir aizdomas, ka šis saraksts tiks papildināts ar jauniem diskvalificētiem sportistiem. Šo gadu laikā krieviem ir atņemtas četras zelta, sešas sudraba un viena bronzas medaļa. Iztīrot Krievijas staļļus, liela ieguvēja no šiem dezinfekcijas darbiem ir Latvija, jo mums tagad ir divi olimpiskie čempioni (precīzāk, pieci – Martins Dukurs un Oskara Melbārža bobsleja četrinieks), kā arī divi bronzas medaļnieki (Tomass Dukurs, Oskars Melbārdis, Daumants Dreiškens). Nolemts, ka šīs medaļas tiks pasniegtas Phjončhanā.
Kādi tad bija būtiskākie otrdienas vakara pieņemtie lēmumi? Krievijai kā valstij ir liegta dalība 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā. Tas gan nenozīmē, ka Krievijas sportisti vispār nedrīkstēs piedalīties. Drīkstēs, taču tikai tie, kuri ir tīri no dopinga. Ja būs šādi sportisti, tad viņi spēlēs piedalīsies zem olimpiskā karoga, un uzvaras gadījumā tiks atskaņota olimpiskā himna. Šo sportistu oficiālā identifikācijas zīme – OAR (olimpiskie atlēti no Krievijas). No trases ir noņemta ne tikai Krievija un tās sportisti, bet arī funkcionāriem tikusi sava tiesa. Krievijas vicepremjers un bijušais sporta ministrs Vitālijs Mutko uz mūžu diskvalificēts no olimpiskajām spēlēm un tajās nevarēs ierasties nekādā statusā. Pat bomža statusā ne! No Starptautiskās olimpiskās komitejas izmests Krievijas Olimpiskās komitejas prezidents Žukovs. Neviens Krievijas sporta ministrijas funkcionārs nedrīkstēs apmeklēt Phjončhanas spēles. Krievijai būs jāsedz izdevumi par neatkarīgās komisijas izveidošanu un darbību, un tie ir 15 miljoni dolāru. Ja tiks izpildīti šie priekšnosacījumi, tad Krievijai būs iespēja atjaunot savu statusu SOK tikai pēc Phjončhanas spēļu noslēguma. Skarbi, bet taisnīgi!
Saņemot pelnīto sodu, atlika gaidīt Krievijas oficiālo personu, sākot ar pašu biedru Putinu, reakciju un lēmumus. Pirms kāda laika paši krievi kladzināja – ja būs diskvalifikācija, Krievija boikotēšot Phjončhanas spēles. Savukārt pāris dienas pirms notikumiem Lozannā krievu tonis radikāli mainījās. Tas pats Putins izteicās, ka neesot bijusi pat doma par boikotu un visticamākais variants būšot, ka pašiem sportistiem ļaus izlemt par piedalīšanos vai nepiedalīšanos spēlēs. Individuālo sporta veidu pārstāvjiem šī dilemma ir vienkāršāk risināma, bet no hokeja izlases nometnes gaidāmi neprognozējami interesantumi. Krievijas izlasē ir daudz putinistu, taču ir arī tādi, kuri sava vadoņa teikto laiž gar ausīm. Katrā ziņā Krievijas hokeja izlasei Phjončhanā būs jāstartē ar olimpisko karogu un bez RUSSIA uzraksta uz krekliem. Ja nu tomēr hokejisti nolems nebraukt uz Phjončhanu, tad IIHF prezidents Renē Fāzels jau labi sen paziņoja, ka cita komanda neieņems Krievijas vietu. Bet, zinot, ka Fāzels ir līferētājs, nebūs nekāds pārsteigums, ja tuvākajās dienās viņš mainīs savu nostāju.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997