Rīga 11°C, skaidrs, bez nokrišņiem, D vējš 4m/s
Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis 12:19
Vārda dienas: Alīna, Rūsiņš, Sandris
Nozīmīga daļa Sīrijā dislocēto Krievijas karavīru drīzumā atstās šo valsti, jo ir izpildījuši savu galveno uzdevumu un sagrāvuši teroristu grupējumu Islāma valsts. Par to vakar negaidītas vizītes laikā Hmeimimas gaisa kara spēku bāzē Sīrijā paziņojis Krievijas prezidents Vladimirs Putins, piebilstot, ka Krievija saglabās bāzes gan Hmeimimā, gan Tartūsā. No Sīrijas V. Putins devās uz Ēģipti, bet pievakarē ieradās Turcijā, ar šīm zibensvizītēm cenšoties uzsvērt lielo lomu, ko Maskava arī turpmāk gatavojas spēlēt Tuvajos Austrumos.
V. Putins un Sīrijas prezidents Bašars Asads, kas vakar arī bija ieradies Hmeimimas gaisa kara spēku bāzē, apsveikuši Krievijas karavīrus ar «spīdoši izpildītu uzdevumu» cīņā pret teroristiem, vēsta RIA Novosti. Reuters atgādina, ka militāro operāciju Sīrijā pēc B. Asada lūguma Krievijas spēki uzsāka 2015. gada septembra nogalē. Tobrīd B. Asadam lojālie Sīrijas valdības spēki cieta sakāvi pēc sakāves kaujās gan ar Islāma valsti, gan opozīciju, ko rietumvalstīs ierasts dēvēt par mēreno. Pateicoties Krievijas sniegtajam militārajam atbalstam, kas bija vērsts ne tikai pret Islāma valsti, bet arī pret Persijas līča karaļnamu un Turcijas atbalstītajiem grupējumiem, B. Asadam ne vien izdevies noturēties pie varas, bet arī ievērojami nostiprināt savas pozīcijas, un pat no rietumvalstu līderiem aizvien retāk dzirdamas prasības, ka viņam būtu nekavējoties jāatkāpjas.
Krievijas Aizsardzības ministrija nekad nav atklājusi, cik liels ir Sīrijā dislocētais Krievijas spēku kontingents, turklāt tas skaitliskā ziņā bijis mainīgs (regulāri notikusi šo spēku rotācija), bet daļu militārpersonu funkciju pārņēmušas tā dēvētās privātās militārās kompānijas, kas formāli darbojas autonomi – pamatojoties uz kontraktiem, kuri noslēgti ar Sīrijas valdību. Arī no vakardienas amatpersonu izteikumiem nekļuva skaidrs, cik daudz Krievijas karavīru atstās Sīriju un cik tajā paliks, norāda AP. Krievijas spēku komandieris Sīrijā Sergejs Surovikins ir paziņojis, ka Hmeimimas gaisa kara spēku bāzi tuvākajā laikā atstās 23 kara lidmašīnas, divi kara helikopteri, īpašo uzdevumu vienības, militārās policijas vienības un kara inženieru nodaļa. Ar atlikušajiem spēkiem būs pietiekami, lai «veiksmīgi pildītu visus uzdevumus, kas ir saistīti ar situācijas nostabilizēšanu Sīrijā», sacījis ģenerālis.
AP prognozē, ka šie spēki varētu būt diezgan ievērojami, jo Krievija ieplānojusi paplašināt gan Hmeimimas gaisa kara spēku bāzi (to Sīrijas valdība nodevusi Maskavas rīcībā uz neierobežotu laiku), gan Tartūsas jūras kara flotes bāzi, kas pašlaik tai par simbolisku naudas summu izīrēta uz 49 gadiem. Pēc pārbūves šo Vidusjūras bāzi varēs izmantot arī kreiseri. Turklāt V. Putins vakar brīdinājis, ka gadījumā, ja teroristi «atkal mēģinās pacelt galvas», viņiem jārēķinās ar vēl nepieredzētu triecienu. BBC atgādina, ka par daļēju spēku izvešanu no Sīrijas V. Putins pirmo reizi paziņoja jau 2016. gada martā, kad B. Asada spēki atguva iniciatīvu, taču drīz vien kļuva skaidrs, ka Sīrijas armija bez Krievijas karavīru palīdzības nespēj nostiprināties ieņemtajās pozīcijās.
Gan Reuters, gan AP norāda, ka V. Putina paziņojums par pilnīgu uzvaru pār teroristiem Sīrijā ir saistīts ar prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu, kas sākas Krievijā. Pagājušonedēļ V. Putins oficiāli apstiprināja, ka 2018. gada 18. martā paredzētajās vēlēšanās kandidēs uz vēl vienu septiņu gadu ilgu termiņu Kremļa saimnieka amatā. Par viņa uzvaru šaubu nav, taču Krievijas varasiestādes ir ieinteresētas, lai vēlēšanās piedalītos pēc iespējas vairāk balsstiesīgo, un, lai mobilizētu sabiedrību, tuvāko mēnešu laikā V. Putina panākumi tiks īpaši akcentēti.
Krievijas sabiedrības vairākuma izpratnē kampaņa Sīrijā neapšaubāmi uzskatāma par panākumu, lai gan karadarbībā krituši no 40 (Krievijas Aizsardzības ministrijas dati) līdz 130 (Reuters apkopotā informācija) Krievijas pilsoņu. Lielākā daļa teritoriju, ko kontrolēja Islāma valsts, patiešām ir atkarotas, un reti kuru Krievijā interesē, ka šajā procesā nopietnu ieguldījumu devusi arī ASV vadītā starptautiskā koalīcija, Sīrijas mērenās opozīcijas grupējumi un kurdu spēki. Tāpat Maskavai ir izdevies panākt sava sabiedrotā B. Asada palikšanu prezidenta amatā, atsevišķos jautājumos atrast kopīgu valodu ar Turciju un Irānu, pat ar Saūda Arābiju, bet, galvenais – stiprināt savu ietekmi Tuvajos Austrumos. Politologi atzīst, ka to jau var salīdzināt ar ietekmi, kāda lielā daļā arābu pasaules savulaik bija PSRS. Jo īpaši tā izpaužas uz ASV nekonsekventās un brīžiem haotiskās ārpolitikas fona, kuras jaunākais piemērs ir prezidenta Donalda Trampa lēmums atzīt Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu. ASV attiecības ar tradicionāli galvenajiem sabiedrotajiem reģionā – Saūda Arābiju, Ēģipti un NATO dalībvalsti Turciju – kļūst aizvien sarežģītākas, un Krievija nekavējas izmantot radušās iespējas.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997