Rīga 11°C, skaidrs, bez nokrišņiem, D vējš 4m/s
Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis 16:22
Vārda dienas: Alīna, Rūsiņš, Sandris
Eiropas Savienības valstu līderi gada pēdējā samitā vienojušies uzsākt Brexit sarunu otro fāzi, kuras laikā tiks lemts par ES un Apvienotās Karalistes attiecībām tā sauktā pārejas perioda laikā un iespējamo tirdzniecības līgumu, kas varētu stāties spēkā pēc tam, kad briti jau būs pametuši ES.
Samita dalībnieki arī vienojušies pagarināt pret Krieviju noteiktās ekonomiskās sankcijas un apņēmušies nākamā gada pirmajā pusē censties atrisināt divus ļoti strīdīgus jautājumus, kas attiecas uz migrāciju un eirozonas valstu ciešāku sadarbību.
Britu valdības progress
Nedēļām ilgi politiķi un mediji uzsvēruši, ka jautājums par Brexit sarunu otrās fāzes uzsākšanu ir svarīgākais šajā samitā, taču piektdien ES valstu un valdību vadītājiem bija nepieciešamas vien desmit minūtes, lai atbalstītu lēmumu, vēsta interneta ziņu vietne Euobserver.com. Briseles ieskatā britu premjeres Terēzas Mejas valdība izpildījusi iepriekš izvirzītos nosacījumus, un ir panākts «būtisks progress» trijos ES ļoti svarīgos jautājumos – par tā dēvēto izstāšanās rēķinu (tas būšot aptuveni 45 miljardi eiro), Apvienotajā Karalistē dzīvojošo citu ES dalībvalstu pilsoņu statusu (tas faktiski nemainīsies) un robežu starp Īriju un Ziemeļīriju (robežkontroles un muitas kontroles punktu uz tās nebūšot). Plānots, ka šonedēļ šīs vienošanās tiks noformulētas arī juridiski saistošā formā.
Lai gan šķiet, ka nevienam nav īsti skaidrs, kādā veidā T. Mejas valdība grasās pildīt solījumu par Īrijas un Ziemeļīrijas robežas statusu, abas puses paudušas gandarījumu par to, ka tagad būs iespējams sākt sarunas par tālākām attiecībām. Pulksteņi nepielūdzami tikšķ, un līdz 2018. gada oktobrim (kad saskaņā ar ES delegācijas vadītāja Brexit sarunās Mišela Barnjē pārliecību jābūt skaidram, kas notiks pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES 2019. gada 29. martā) paliek aizvien mazāk laika. Reuters raksta, ka tagad ES paliekošās 27 dalībvalstis gaidīs no Londonas konkrētus priekšlikumus par nākotnes attiecībām.
Briseles nosacījumi
T. Mejas valdība izteikusi vēlmi pēc divu gadu pārejas perioda, kura laikā gan briti, gan citi eiropieši pamazām varētu pierast pie jaunās realitātes, ka Apvienotā Karaliste vairs nav ES sastāvdaļa. Principiālu iebildumu pret šādu risinājumu Briselei nav, taču tā izvirzījusi diezgan skarbus nosacījumus, norāda Deutsche Welle.
Apvienotajai Karalistei uz šiem diviem gadiem nāksies atteikties no pārstāvniecības ES struktūrās (parlamentā, Eiropas Komisijā, Eiropas tiesās), taču vienlaikus būs jāturpina iemaksas ES budžetā, jāpakļaujas visiem ES lēmumiem, regulām un direktīvām, kā arī jāatzīst Eiropas tiesas Luksemburgā jurisdikcija.
Vairāki ES politiķi arī uzsvēruši, ka pārejas periods nedrīkstētu ilgt vairāk par pusotru gadu. Sagaidāms, ka diskusijas par šo jautājumu sāksies janvāra nogalē vai februārī, bet martā abas puses varētu ķerties pie nākotnes tirdzniecības attiecību apspriešanas. ES īpaši uzsvērusi, ka pārejas perioda laikā spēkā nevarēs stāties Londonas vienošanās par brīvo tirdzniecību ar tā sauktajām trešajām valstīm – tas būs iespējams vien tad, kad Apvienotā Karaliste būs pilnībā pametusi ES.
Pretrunu netrūkst
Gluži tāpat kā par Brexit, ES līderi bez problēmām vienojās vēl uz pusgadu pagarināt Krievijai noteiktās ekonomiskās sankcijas – nožēlu par šo soli jau paspējis paust Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs. Savukārt citos jautājumos samits iezīmēja nopietnas pretrunas gan starp ES rietumu un austrumu valstīm, gan starp nosacīti bagātajiem ziemeļiem un nabadzīgajiem dienvidiem.
Visplašākās diskusijas izraisīja tā dēvētā migrantu obligāto kvotu programma, ar kuru ES turīgākās valstis, kā arī no nelegālo ieceļotāju pieplūduma visvairāk cietušās Grieķija un Itālija cer aizstāt Dublinas vienošanos, saskaņā ar kuru ieceļotājiem patvērums jāpieprasa tajā ES valstī, kurā viņa nonākuši pirmajā. Šīs valstis uzskata, ka jānotiek taisnīgai migrantu pārdalei un katrai dalībvalstij atkarībā no tās ekonomiskās attīstības līmeņa un demogrāfiskās situācijas regulāri jāuzņem zināms skaits ieceļotāju, kuri kvalificējas bēgļu statusam – Vācijas kanclere Angela Merkele to kārtējo reizi nodēvējusi par «solidaritātes izpausmi».
Taču pret šādu kārtību, it sevišķi musulmaņu uzņemšanu piespiedu kārtā, aktīvi iestājas Ungārija, Čehija un Polija, kuras samita aizkulisēs atbalstījis ar jaunais Austrijas premjers Sebastjans Kurcs, kurš amatā stāsies šodien. Turklāt Centrāleiropas valstis atradušas negaidītu sabiedroto ES Padomes prezidenta Donalda Tuska personā. Viņš paziņojis, ka obligāto kvotu sistēma nedarbojas, atgādinot, ka vairāk nekā divu gadu laikā tās ietvaros no Grieķijas un Itālijas pārvietoti vien 35 000 no 160 000 patvēruma meklētāju. Tātad noteikto migrantu skaitu nav uzņēmušas ne tikai Polija, Ungārija un Čehija, kas iebilda pret šo kārtību, bet arī daudzas lielās ES dalībvalstis, kas vārdos atbalstīja kvotu sistēmu. D. Tusks piekritis, ka lielākus līdzekļus būtu nepieciešams atvēlēt preventīvai darbībai reģionos, no kurienes ierodas migranti, un cilvēku kontrabandistu apkarošanai. Tomēr valstis, kurās dāsno pabalstu un lielo tautiešu diasporu dēļ cenšas nokļūt vairākums nelegālo migrantu, ir apņēmības pilnas līdz nākamā gada jūnijam izsist lēmumu par obligātām un regulārām kvotām migrantu pārdalē. Samita noslēdzošajā preses konferencē Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers atzinis, ka šo lēmumu varētu pieņemt ar kvalificēto balsu vairākumu, ignorējot vienprātības principu, jo Lisabonas līgums šādu iespēju dodot.
Lai gan no 27 ES paliekošajām dalībvalstīm uz eiro valūtu pārgājušas vien 19, samita darba kārtībā bija iekļauts arī jautājums par eirozonas nākotni, jo notiekošais valūtas savienībā ietekmē visas ES dalībvalstis. A. Merkele paziņojusi, ka līdz nākamā gada martam viņa kopā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu centīsies sagatavot vienotu priekšlikumu par eirozonā plānotajām strukturālajām reformām. Pašlaik ir gandrīz skaidrs, ka tās ietvers Eiropas Valūtas fonda izveidošanu un papildu pasākumus, kas veicami pilnvērtīgas banku savienības izveidošanai. Tomēr E. Makrona ambiciozie plāni par vienota ES budžeta veidošanu un ES finanšu ministra iecelšanu, visticamāk, tiks atlikti līdz 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Virkne turīgo un ekonomiskā ziņā stabilo valstu, kas lielākoties atrodas Eiropas ziemeļos, bažījas, ka pēc šādām reformām tām nāksies maksāt svešus rēķinus gadījumā, ja pēkšņi kādas finansiālas problēmas piemeklēs nestabilās Vidusjūras reģiona valstis – Grieķiju, Itāliju vai Spāniju.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997