Rīga 12°C, skaidrs, bez nokrišņiem, D vējš 4m/s
Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis 11:20
Vārda dienas: Alīna, Rūsiņš, Sandris
Latvijas Bankas lēmumu pagājušajā piektdienā tomēr aizdot ABLV Bank (ABLV) 200 miljonus eiro nozīmīguma ziņā pārspēj naktī uz sestdienu pieņemtie Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumi, kas praktiski līdzvērtīgi ABLV likvidācijai.
Pagājusī sestdiena bija jau trešā sestdiena, kas ieies Latvijas vēsturē saistībā ar nepatikšanām Latvijas banku sistēmā.
Pirms dažām dienām 20. februārī Neatkarīgajai jau bija iemesls atgādināt par to sestdienu 2008. gada 8. novembrī, kad Ivara Godmaņa valdība vēlu vakarā paziņoja par lēmumu pārņemt Parex banku. Latvijas valsts tur ieguldīja un pazaudēja daudz naudas, kas liek ar sāpēm un aizdomām raudzīties uz Latvijas Bankas (LB) šā gada 19. februāra lēmumu aizdot ABLV 97,5 miljonus eiro. Pagājušo darba nedēļu LB pabeidza ar nākamo un divreiz lielāku aizdevumu ABLV. Ar 23. februāra plkst. 16.36 datēts LB paziņojums, ka aizdevumu kopsumma ABLV sasniegusi 297,2 miljonus eiro. Tomēr tik tikko sākusies sestdiena apmeta visu ar kājām gaisā. Neatkarīgās datori liecina par plkst. 3.08 sestdienas naktī kā brīdi, kurā FKTK publiskojusi savu lēmumu «par noguldījumu nepieejamību, lai varētu nodrošinātu garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu ABLV Bank klientiem».
Tas ir neizprotami, kādā veidā praktiski vienā laikā un vienā vietā – dažu stundu un dažu Vecrīgas kvartālu atstatumā – LB izlēmusi aizdot naudu tieši tai bankai, kuru FKTK izlēmusi slēgt. Vēl būtiskāk par nelielo atstatumu starp LB un FKTK ir tas, ka abas šīs iestādes ir teritoriālās struktūrvienības vienai un tai pašai ECB. Par LB tas šķiet jau visiem zināms, bet FKTK ir īpaši parūpējusies norādīt uz savu pakļautību, sestdienas nakts paziņojumā skaidrojot, ka «FKTK padome, ņemot vērā, ka ECB nav devusi instrukciju atcelt 18.02.2018. noteiktos maksājumu ierobežojumus ABLV Bank, ir pieņēmusi lēmumu...». Jā nu kāds to nebija sapratis iepriekš, tad tagad gan ikvienam tiek nolikts priekšā apliecinājums, ka FKTK lēmumi ir ECB instrukciju izpilde.
Bezmiega nakti sestdien pārlaida arī ABLV, kas nepilnu stundu pēc FKTK paziņojuma raksturoja to kā politiski motivētu pamatu, jo ABLV taču esot izpildījusi ECB uzdevumu līdz piektdienas vakaram pārvērst naudā savus aktīvus vismaz viena miljarda eiro apmērā. Naudas summa pat pārsniegusi 1,36 miljardus eiro, t.i., pārsniegusi ECB prasības bez LB aizdevuma. Ja FKTK to tomēr nav ņēmusi vērā, tas «pēc būtības nozīmē, ka tuvākajā laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process», atzina ABLV.
Tālāko izskaidrošanos par ABLV no FKTK pārņēma ECB. Tās preses sekretārs Viljams Lelivelds paskaidroja, ka ECB prasījusi, lai miljards eiro ABLV būtu nevis vispār kaut kur, bet LB kontos, kur ABLV miljarda neesot.
Sestdienas rīts sākās ar Ministru prezidenta Māra Kučinska paziņojumu. Viņš atzina ABLV gatavošanu garantēto atlīdzību izmaksu sākšanai, bet tālāk galvoja «gan par Latvijas finanšu sektora stabilitāti, gan spēju spert būtiskus soļus, lai banku sektors atgūtu reputāciju».
No sākuma šķita, ka finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola sestdien rīkotā preses konferencē tikai turpinās aizpagājušajā svētdienā sākto tradīciju savas brīvdienas izmantot stāstīšanai, cik Latvijas banku sistēma ir droša. Saturiski tas tomēr bija pārsteidzoši, ka ministre nosauca ABLV likvidēšanu par vienu no variantiem, par ko nekāda lēmuma vēl nav. Juridiski, protams, būs jāpieņem vēl daudzi ar bankas likvidāciju saistīti lēmumi, bet nav iespējams iedomāties, kā ECB varētu atkāpties pozīcijām, kas iezīmētas ar tik stipriem apgalvojumiem, ka «ABLV Bank un tās meitasbanka Luksemburgā ABLV Bank Luxembourg sabrūk vai ir gaidāms to sabrukums» un to glābšana «neatbilstu sabiedrības interesēm attiecībā uz šīm bankām».
Visticamāk, ka ministre akcentē lēmuma par ABLV likvidāciju neesamību tāpēc, ka ir piedāvājusi samazināt banku likvidatoriem solītos procentus no atgūtajiem banku aktīviem, kuri ABLV gadījumā garantētu likvidatoram daudzmiljonu ienākumus, kas patiešām izskatās nesamērīgi lieli par darbu, iztirgojot ABLV vērtspapīru portfeli. Jā, bet kas apmaksās risku likvidatoram nonākt cietumā, kā to parāda joprojām aktuālais gadījums ar likvidējamo Trasta komercbanku? Valdošās koalīcijas politiķi sola atlidzību samazināt steidzamības kārtībā, bet tik un tā vajadzīgas dienas, lai likums stātos spēkā pirms ABLV likvidācijas oficiālā sākuma.
Vēl viens Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums, ko valdošā koalīcija uzņem ar entuziasmu, ir FKTK audits, t.i., pārbaude, revīzija. Šo priekšlikumu un tam izteikto atbalstu var izskaidrot ar pārliecību, ka vismaz FKTK gadījumā viss beigsies ar uzslavu dalīšanu tāpat, kā tas sācies. Ministre jau norādīja, ka ne tikai viņai neesot nekādu iemeslu neuzticēties FKTK, bet arī ārvalstu institūcijas esot atzinīgi novērtējušas FKTK darbu pēdējo divu gadu laikā. Šāds laika periods pagājis kopš FKTK vadītāju nomaiņas. Šāds apgalvojums par FKTK labo darbu tieši pēdējo divu gadu laikā ir atrodams tā ASV Finanšu ministrijas departamenta paziņojumā, kura publicēšana nostādīja iznīcības priekšā ABLV un kurā bija pārmetumi Latvijas valsts amatpersonām, gan nenosaucot to uzvārdus vai vismaz amatus.
Pagājusī sestdiena atgādināja arī par aizpagājušo sestdienu, kad uz pāris dienām tika aizturēts LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Tagad viņš kļuvis arī par cietušo, jo Valsts policija piektdien plkst. 23.49 policija saņēmusi izsaukumu saistībā ar viņa privātmājas apzagšanu. Viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš apgalvo, ka tā bijusi «iepriekš plānota un profesionāli labi organizēta operācija».
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997