Rīga 5°C, mākoņains, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis 05:21
Vārda dienas: Alīna, Rūsiņš, Sandris
Neraugoties uz ASV prezidenta Donalda Trampa skaļo paziņojumu par «jaunajām, precīzajām un gudrajām» raķetēm, kas tikšot izšautas uz Sīriju, līdz vakardienas pievakarei rietumvalstu valdības nebija pieņēmušas lēmumu, vai izmantot militāru spēku, lai sodītu Sīrijas līdera Bašara Asada režīmu par ķīmisko ieroču lietošanu pret civiliedzīvotājiem.
Spēcīgs raķešu trieciens pret Sīriju varētu izvērsties militārā konfrontācijā starp Rietumiem un Krieviju, kas sniedz nopietnu atbalstu B. Asada valdībai. ASV, Apvienotā Karaliste un Francija ir paudušas apņēmību neatstāt B. Asada rīcību bez ievērības, taču, kā norādījis Baltais nams – tiekot apspriestas dažādas iespējas.
«Es nekad neesmu sacījis, kad notiks uzbrukums Sīrijai. Tas var būt ļoti drīz un var būt ne tik drīz,» vakar, brīdī, kad Vašingtonā vēl pat nebija uzausis rīts, ar sava iemīļotā saziņas rīka Twitter starpniecību paziņoja D. Tramps. Dienā (tātad jau pievakarē pēc Latvijas laika) bija paredzēta ASV Nacionālās drošības padomes sēde, bet vakar vēlā pēcpusdienā uz ārkārtas sēdi sanāca britu valdības ministri, kurus premjere Terēza Meja bija atsaukusi no Lieldienu brīvdienām.
Starptautiskās ziņu aģentūras vēstīja – teorētiski pastāv iespēja, ka Vašingtona, Londona un Parīze ātri vienojas par raķešu triecieniem pret Sīrijai nozīmīgiem objektiem un tie sākas jau naktī uz piektdienu. Vairākums speciālistu gan uzskata, ka būs nepieciešams zināms laiks, lai sagatavotos un izvēlētos piemērotus mērķus, tādēļ prognozē, ka raķešu trieciens varētu notikt ne ātrāk kā nedēļas nogalē. Taču netrūkst arī tādu, kuri ir pārliecināti, ka, neraugoties uz D. Trampa kareivīgo retoriku, nekāda militāra trieciena nebūs, vismaz ne līdz brīdim, kad no Sīrijas atgriezīsies Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas (OPCW) eksperti, kuri uz šo valsti plāno doties nākamās nedēļas sākumā. Neraugoties uz D. Trampa paziņojumu, ka pie Sīrijā notikušā ķīmiskā uzbrukuma vainojama šīs valsts valdība un to atbalstošā Krievija, nav neapstrīdamu pierādījumu tam, ka 7. aprīlī Dūmas pilsētā aptuveni 40 cilvēki gājuši bojā un vēl 500 cietuši tieši ķīmisko ieroču lietošanas dēļ, un vēl mazāk pierādījumu ir tam, ka šos ieročus lietojuši tieši Sīrijas valdības spēki. To atzinuši gan Francijas prezidents Emanuels Makrons, vakar sakot, ka «vēl ir jāpārbauda informācija», gan ASV aizsardzības ministrs Džeimss Matiss, trešdien paziņojot, ka Savienotās Valstis turpina analizēt un izvērtēt izlūkdienestu savāktās ziņas.
Tajā pašā laikā gatavošanās militāram triecienam jau rit pilnā sparā. Turcijas mediji vēsta, ka Vidusjūrā tikai aptuveni 100 kilometru attālumā no Sīrijas krastiem atrodas ar spārnotajām raķetēm Tomahawk bruņotais amerikāņu eskadras mīnu kuģis Donald Cook un, iespējams, arī kāda no amerikāņu atomzemūdenēm. Diezgan nopietni flotes spēki koncentrēti Persijas jūras līcī, no kurienes arī iespējams raidīt raķetes uz Sīrijas teritoriju. Turklāt ceļā pāri Atlantijas okeānam devusies sešu amerikāņu kuģu flotile ar aviācijas bāzes kuģi Harry Truman priekšgalā. Britu avīze The Times savukārt ziņo, ka paaugstināta kaujas gatavība izsludināta britu flotē un vairāki tās karakuģi un zemūdenes, kas atradušies Vidusjūrā, jau ir ceļā uz tās austrumu daļu. Tāpat kaujas gatavībā ir britu gaisa kara spēku bāzē Kiprā dislocētās kara lidmašīnas Panavia Tornado, kas bruņotas ar spārnotajām raķetēm.
Reuters, atsaucoties uz ASV izlūkdienestu un Sīrijas nemierniekiem simpatizējošiem ziņu avotiem, vēsta, ka B. Asadam lojālā armija steigšus pārdislocē savu tehniku, pārvedot to uz tām karabāzēm, kur atrodas arī Krievijas karavīri, jo tiek uzskatīts, ka Rietumi neriskēs tām uzbrukt. Vairākas Sīrijas gaisa kara spēku bāzes esot pilnībā evakuētas, turklāt šis process tika uzsākts jau pirms pāris dienām – īsi pēc tam, kad neatpazītas kara lidmašīnas (visticamāk, Izraēlas) sabombardēja vienu no sīriešu bāzēm. Nemiernieki arī brīdinājuši, ka valdošais režīms steidzas slēpt pierādījumus par saviem ķīmisko ieroču krājumiem. Savukārt kompānijas Image Satellite International publiskotie satelītuzņēmumi liecina, ka Krievijas jūras kara flotes bāzi Sīrijas ostā Tartusā pametuši visi septiņi Krievijas karakuģi, abi krasta apsardzes kuteri un viena no divām zemūdenēm. Trešdienas vakarā Interfax, atsaucoties uz flotes pavēlniecību, ziņoja par plānotajiem flotes manevriem, kas notikšot līdz pat mēneša beigām, tomēr ticamāks izskaidrojums ir cits – kuģi atklātā jūrā izgājuši, lai novērotu Rietumu flotes pārvietošanos. Vakar izplatījās arī neoficiālas ziņas, ka ceļā no Melnās jūras uz Vidusjūru ir vēl vairāki Krievijas karakuģi.
AP norāda, ka D. Trampa administrācija pašlaik nonākusi ļoti sarežģītā situācijā. Lēmums par iespējamu uzbrukumu Sīrijai ir jāpieņem tikai pāris dienas pēc tam, kad prezidents paziņoja, ka drīz vien starptautiskais teroristu grupējums Islāma valsts būs sakauts un amerikāņu spēkiem vairs nebūs jāiesaistās Sīrijā notiekošajā. Taču vēl svarīgāk ir tas, ka militārs trieciens var novest pie Krievijas karavīru bojāejas un Krievijas militāras atbildes – ar ko var beigties šāda konfrontācija, ir pat bail iedomāties, turklāt, kā uzsver AP, tajā teju automātiski tiktu ierautas arī Irāna un Izraēla. «Trampa komandai nāksies kaut kā salāgot prezidenta apņēmību parādīt Asadam, kurš te ir boss ar skarbo realitāti – trieciena gadījumā Krievijai un Irānai nāksies atbildēt, jo citādi šīs valstis tiks uzskatītas tikai par papīra tīģeriem,» sarunā ar ziņu aģentūru skaidrojis Vašingtonas domnīcas Center for a New American Security eksperts Nikolass Hīress. Izvēloties trieciena mērķus, rietumvalstīm būs jāmēģina savienot teju nesavienojamas lietas. Pirmkārt, šiem mērķiem jābūt pietiekami nozīmīgiem vai vismaz simboliski svarīgiem Sīrijas režīma skatījumā. Otrkārt, triecienos nedrīkst iet bojā Krievijas karavīri (lēš, ka pašlaik Sīrijā dislocēti ap 3000 Krievijas bruņoto spēku karavīru un pāris tūkstoši algotņu no privātajām militārajām kompānijām). Treškārt, sabiedrotajiem jāapliecina, ka to raķetes spēj pārvarēt Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas, bet, ceturtkārt, jāparūpējas arī par savu drošību. Krievijas vēstnieka Libānā Aleksandra Zasipkina sacīto, ka Krievija ne tikai notrieks raķetes, kas apdraudēs Sīriju, bet arī var dot atbildes triecienu pret to palaišanas iekārtām, Kremlis nav atsaucis.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997