Luterāņu strīda sakne saskatāmāka

Luterāņu latvisko vidi satricinājušais Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas priekšlikums papildināt tās speciālo likumu ar preambulu, kurā nostiprināta pēctecība ar starpkaru perioda baznīcu, jāvirza uz pirmo lasījumu Saeimā – lēmusi darba grupa, kuras viedoklis vēl jāapstiprina atbildīgajai komisijai. Taču Latvijas un ārpus Latvijas luterāņus šķirošās juridiskās normas patiesībā nav meklējamas preambulā.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka ķīviņš starp Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu (LELB) un Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu ārpus Latvijas (LELBĀL) publiskajā telpā izskanēja īsi pirms Satversmes tiesas sprieduma, kurā tā apliecināja, ka spēkā esošās normas, kas vienas konfesijas ietvaros liedz dibināt divas baznīcas, nav atbilstošas satversmei.

Šāds lēmums jau bija prognozēts, un, paredzot jaunu baznīcu veidošanos un to vēlmi izmantot LELB materiālo bāzi, LELB nolēma aizsargāt savas intereses proaktīvi – nostiprināt savu garīgo un tiesisko pēctecību ar starpkaru LELB speciālā likuma preambulā.

Skaļākie un pamatotākie LELBĀL iebildumi bija par preambulā ierakstīto, ka LELB ir vienīgā starpkaru baznīcas mantiniece. Uz to, ka tas neatbilst patiesībai, norādīja gan LELBĀL, gan trimdas latviešu organizācijas, gan tiesību speciālisti, un LELB, atzīstot, ka pārsteigusies, nolēma vārdu «vienīgā» no preambulas izsvītrot.

Taču ar to konflikts netika izsmelts. LELBĀL un tās ideju atbalstītāji turpina iebilst speciālā likuma grozījumiem un aicina pirms LELB likuma grozīšanas saskaņot reliģisko organizāciju likumu ar Satversmes tiesas spriedumu. Šādu kārtību atbalsta arī Tieslietu ministrija un Saeimas Juridiskais birojs, jo tiek uzskatīts, ka, veicot labojumus jumta likumā, var rasties nepieciešamība veikt atbilstošus grozījumus arī speciālajā likumā.

Lai likumu saskaņotu ar tiesas spriedumu, tajā jāveic vien daži precizējumi, taču ar tiem nepietiek, lai tiktu apmierinātas LELBĀL vēlmes. Proti, kaut arī tagad vienas konfesijas ietvaros var reģistrēt vairākas baznīcas, normu, kas nosaka, ka to tiesīgas darīt desmit un vairākas draudzes, tiesa nav atcēlusi. Ņemot vērā, ka LELBĀL Latvijā ir tikai trīs draudzes, tā joprojām nav tiesīga reģistrēt baznīcas institūciju.

Savukārt lielāka skaita draudžu pulcēšanu LELBĀL kavē gan starpkaru Latvijā, gan pašlaik spēkā esošā LELB likuma norma, ka, draudzēm likvidējoties, to īpašums paliek LELB. Tieši šī ir norma, kas LELBĀL pārstāvjiem nepatīk visvairāk, jo, pat samazinot baznīcas dibināšanai nepieciešamo draudžu skaitu, tās ideju atbalstītāji nevarēs pievienoties LELBĀL ar visu baznīcas ēku un tai piegulošajiem īpašumiem.

LELBĀL prāvests Klāvs Bērziņš uzskata, ka tas nav taisnīgi, jo arhibīskapa Jāņa Vanaga vadītā baznīca, ne tikai liberāli domājošajiem kristīgajiem uzspiež savu izpratni par kristīgo ticību (piemēram, neiecietība pret gejiem un sieviešu neordinēšana), bet kavē pamest konservatīvo baznīcu, liedzot ņemt līdzi par pašu draudzes locekļu līdzekļiem sarūpēto īpašumu. «Draudze pati par savu kolekšu naudu uzbūvējusi lielisku draudzes namu, bet tas būtu jāatstāj baznīcai, kas ir neiecietīga pret gejiem,» norādot uz Torņkalna baznīcu saka K. Bērziņš.

Tas, vai likumprojekts tiešām tiks nodots pirmajam lasījumam Saeimā, atkarīgs no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas balsojuma 12. jūnijā. Darba grupu vadošais Ringolds Balodis uzskata, ka visi LELBĀL iebildumi par LELB likuma grozījumiem varētu tikt izvērtēti starp pirmo un otro lasījumu, taču pieņemt, ka šī sasaukuma Saeima būs ar mieru grozīt LELB likumu, piedēvējot īpašumtiesības draudzei, nevis baznīcai, ir pārlieku optimistiski. Jo vairāk tādēļ, ka arī Latvijas Pareizticīgā baznīca darba grupas sēdē otrdien apliecināja – arī tā, lai izvairītos no dažāda veida tiesvedībām par tiesību pārmantojamību, savā speciālajā likumā grib ieviest LELB likumam līdzīgu preambulu.

Tiesa, darba grupas sēdē Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs Jānis Kārkliņš atzina, ka spēkā esošās likuma normas par reliģisko organizāciju īpašumiem ir nepielūdzamas – tiesvedība par īpašumu pārdali praktiski nav iespējama. Taču baznīca, šķiet, vislabāk zina teicienu, ka pašam jāsargājas, un tad arī Dievs sargās, un tā jēgu. «Tiesvedības nav iespējamas, bet tās būs. Tāda ir dzīve,» saka Latvijas Pareizticīgās baznīcas priesteris Tihomirovs.