Rīga 4°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, DA vējš 3m/s
Trešdiena, 2024. gada 24. aprīlis 07:07
Vārda dienas: Nameda, Ritvaldis, Visvaldis
Singapūrā notikusī ASV prezidenta Donalda Trampa un Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna tikšanās noteikti ieies vēsturē kaut vai savas simboliskās nozīmes dēļ, taču tajā pašā laikā šīs sarunas pagaidām vēl neiezīmē kādu būtisku pavērsiena punktu. Ar Korejas pussalas denuklearizāciju, kas pieminēta gala dokumentā, abas puses saprot kaut ko pilnīgi atšķirīgu, miera līgums starp abām Korejas valstīm pat nav pieminēts, Ziemeļkorejai noteiktās ekonomiskās sankcijas pagaidām neviens atcelt negrasās, un teju vai vienīgais taustāmais samita rezultāts ir D. Trampa solījums pārtraukt regulāros militāros manevrus, kurus rīko ASV un Dienvidkorejas armijas. Taču, kā mēdz sacīt – slikts miers ir labāks par labu karu.
«Tikšanās noritēja labāk, nekā kāds to iepriekš spēja prognozēt,» D. Trampa sacīto citē Reuters. Abu valstu līderi Singapūrā ieradās jau iepriekšējā dienā (Kims Čenuns no rīta, bet D. Tramps pievakarē) un vakar pulksten deviņos no rīta pēc vietējā laika sarokojās greznajā viesnīcā Capella. Pēc īsas apmaiņas ar pieklājības frāzēm D. Tramps, kurš sev ierastajā stilā uzņēmās namatēva lomu, aicināja Kimu Čenunu uz sarunu viesnīcas bibliotēkā. Abu līderu sarunas aci pret aci (ja atskaita tulku piedalīšanos) ilga 38 minūtes, bet pēc tam pārrunas turpinājās plašākā formātā. ASV pusi tajās pārstāvēja Valsts departamenta vadītājs Maiks Pompeo, prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons un Baltā nama personāla daļas vadītājs Džons Kellijs, savukārt Ziemeļkorejas līderi pavadīja ārlietu ministrs Ri Jonho, valdošās Strādnieku partijas priekšsēdētāja vietnieks Ri Sujons un bijušais militārās izlūkošanas dienesta vadītājs Kims Jončols.
Pēc sarunām, kā ierasts, runātīgāks bija D. Tramps, kurš slavēja Ziemeļkorejas līdera «talantu un izglītību», piebilstot, ka jau sarunu pirmajās minūtēs viņam esot kļuvis skaidrs – produktīvs dialogs ar šo cilvēku ir iespējams. Neierasti garajā preses konferencē, kas ilga gandrīz stundu, ASV prezidents komentējis sarunu noslēgumā parakstīto deklarāciju, nosaucot to par «visaptverošu», taču tajā pašā laikā atzīstot, ka sarunu process ir tik tikko sācies un tas būs jāturpina. No D. Trampa sacītā izrietēja, ka viņš ir gatavs ne tikai ar prieku uzņemt Kimu Čenunu Baltajā namā, bet arī pats doties uz kādu no nākamajiem sarunu raundiem Phenjanā. Ziemeļkorejas līderis pēc tikšanās aprobežojās ar īsu paziņojumu, kurā uzsvēra, ka šīs bijušas «vēsturiskas sarunas», taču sīkāk to gaitu nav komentējis. Lai gan BBC vēstīja, ka Ziemeļkorejas televīzija, kas atrodas valsts kontrolē, par sarunu gaitu tikpat kā nav informējusi (atšķirībā no lielākajiem ASV televīzijas kanāliem, kas nodrošināja tiešraides no Singapūras), Ziemeļkorejas Strādnieku partijas oficiālajā laikrakstā Rodong Sinmun vakar bija publicēta plaša fotoreportāža par Kima Čenuna ekskursiju pa Singapūru, kas notika dienu pirms sarunām.
Neraugoties uz D. Trampa un viņa domubiedru optimistiskajiem paziņojumiem, starptautisko ziņu aģentūru aptaujātie politologi par sarunās panāktajiem rezultātiem izteikušies samērā skeptiski. Reuters norāda, ka «samitā panākti tikai simboliski rezultāti, bet nekā taustāma». Ļoti īsajā noslēguma dokumentā ir pieminēts, ka abas puses vēlas panākt, lai Korejas pussala būtu brīva no kodolieročiem, tomēr nav nekādu norāžu uz to, kādā veidā šo mērķi iecerēts sasniegt. Vēl vairāk – kā sarunā ar AFP uzsvēris Seulas Ziemeļkorejas pētījumu universitātes profesors Kū Kabvū, šajā komunikē pat nav atsauces uz starptautiskajos dokumentos ierasto formulējumu par to, ka atteikšanās no kodolieročiem ir neatgriezeniska un pārbaudāma. Jāatgādina, ka izpratne par to, ko īsti nozīmē no kodolieročiem brīva Korejas pussala, ir atšķirīga. ASV un citas rietumvalstis ar to saprot Ziemeļkorejas vienpusēju atteikšanos no savas kodolieroču izstrādāšanas programmas, savukārt Phenjana uzsvērusi, ka arī Dienvidkorejai būtu jāatsakās no ASV kodolvairoga sniegtās aizsardzības, bet ideālā gadījumā savi kodolieroči būtu jālikvidē visām kodolvalstīm.
«Pagaidām absolūti nav skaidrs, vai tālākas sarunas novedīs pie galamērķa – Korejas pussalas, kas būs brīva no kodolieročiem. Pašlaik šķiet, ka mēs atkal esam atgriezušies tajās pozīcijās, kādas bija pirms desmit gadiem, un nekāds nozīmīgs solis uz priekšu nav sperts,» intervijā Reuters skaidrojis Vašingtonas domnīcas Foundation for Defence of Democracies
eksperts Entonijs Rudžero. Viņš norādījis, ka dokumentā pat nav pieminēta nepieciešamība noslēgt miera līgumu starp abām Korejas valstīm un citām Korejas karā iesaistītajām pusēm (no 1950. līdz 1953. gadam ilgušo karu pārtrauca pamiera noslēgšana, bet formāli tas nav beidzies).
Preses konferencē D. Tramps arī atzinis, ka vismaz pagaidām spēkā paliek visas pret Ziemeļkoreju noteiktās starptautiskās ekonomiskās sankcijas, un nav pat uzskatījis par nepieciešamu precizēt, kādus nosacījumus Phenjanai būtu jāizpilda, lai panāktu to atcelšanu. AP atgādina par vēsturisko pieredzi – beidzamajās desmitgadēs ne reizi vien šķitis, ka vienošanos ar Ziemeļkoreju jau izdevies panākt, taču tās savdabīgais komunistiskais režīms allaž atradis ieganstu, lai nepildītu savas saistības. Pašlaik situācija ir vēl sarežģītāka tādēļ, ka arī D. Tramps mēdz pieņemt lēmumus impulsīvi. Vistiešāk uz to norādījusi Irānas valdība, brīdinot – nebūs liela pārsteiguma, ja jau atceļā uz Vašingtonu ASV prezidents pēkšņi izdomās anulēt jau panākto vienošanos. Zināmas cerības gan vieš D. Trampa solījums pārtraukt kopējo manevru rīkošanu ar Dienvidkorejas armiju. BBC atgādina, ka Phenjanas nedaudzās sabiedrotās (Ķīna un Krievija) konsekventi uzsvērušas – pirmais solis, lai mazinātu saspīlējumu Korejas pussalā, ir šo provocējošo manevru un militārā spēka demonstrēšanas pārtraukšana, uz ko Ziemeļkoreja varētu atbildēt ar atteikšanos ne tikai no kodolieroču, bet arī ballistisko raķešu izmēģinājumiem. ASV prezidents atzinis, ka amerikāņu un dienvidkorejiešu armiju kopējie manevri Ziemeļkorejā patiešām rada apdraudējuma sajūtu, turklāt ļoti dārgi izmaksā ASV nodokļu maksātājiem, taču stingri sacījis, ka pagaidām nevarot būt nekādas runas par aptuveni 30 000 vīru lielā amerikāņu militārā kontingenta aiziešanu no Dienvidkorejas.
***
ZIEMEĻKOREJAS MILITĀRĀS AMBĪCIJAS
• 1970. gadu nogale – Ziemeļkoreja, izmantojot padomju tehnoloģijas, uzsāk izstrādāt raķeti, kuras darbības rādiuss sasniedz 300 kilometru. Tās pirmais izmēģinājums notiek 1984. gadā
• 1980. gadu nogale – Phenjanas režīms sāk projektēt raķetes, kuru darbības rādiuss tuvojas 7000 kilometriem
• 1998. gada augusts – Ziemeļkoreja pirmo reizi izmēģina raķeti Taepodong1, kuras darbības rādiuss ir 2500 kilometru. Raķete šķērso Japānas teritoriju, bet Phenjana apgalvo, ka tikai palaidusi orbītā mākslīgo Zemes pavadoni
• 1999. gada septembris – vēloties uzlabot attiecības ar ASV un saņemt ekonomisko palīdzību, Ziemeļkoreja paziņo par tāla darbības rādiusa raķešu izmēģinājumu moratoriju
• 2000. gada jūlijs – sarunas starp ASV un Ziemeļkoreju izjūk pēc tam, kad Phenjana pieprasa miljardu dolāru gadā apmaiņā pret raķešu izmēģinājumu pārtraukšanu
• 2005. gada marts – Ziemeļkoreja apsūdz ASV prezidenta Džordža Buša jaunākā administrāciju naidīgā politikā un paziņo par raķešu izstrādāšanas programmas atsākšanu
• 2006. gada oktobris – Ziemeļkoreja veic pirmo pazemes atombumbas izmēģinājumu
• 2009. gada aprīlis – Ziemeļkoreja izmēģina ballistisko raķeti Taepodong2, kuras darbības rādiuss ir 6700 kilometru, kārtējo reizi apgalvojot, ka nogādājusi orbītā satelītu
• 2009. gada maijs – notiek otrs Ziemeļkorejas kodolieroču izmēģinājums, šoreiz tiek uzspridzināta krietni jaudīgāka bumba
• 2013. gada februāris – Ziemeļkoreja veic trešo kodolieroču izmēģinājumu
• 2016. gada janvāris – Ziemeļkoreja sarīko ceturto kodolieroču izmēģinājumu
• 2016. gada aprīlis – Ziemeļkoreja pirmo reizi pārbauda no zemūdenes izšaujamu ballistisko raķeti
• 2016. gada septembris – Ziemeļkoreja veic vēl vienu kodolizmēģinājumu
• 2017. gada marts – Ziemeļkoreja izmēģina četras ballistiskās raķetes, bez aplinkiem paziņojot, ka līdzīgi ieroči ir nomērķēti uz ASV karabāzēm Japānā. ASV uz to atbild ar pretgaisa aizsardzības sistēmu THAAD dislocēšanu Dienvidkorejā
• 2017. gada jūlijs – Ziemeļkoreja izmēģina starpkontinentālo ballistisko raķeti Hwasong14, kuras darbības rādiuss sasniedz 10 000 kilometru – tas nozīmē, ka tā var iznīcināt mērķus faktiski visā ASV kontinentālajā daļā
• 2017. gada septembris – sestajā, pašā jaudīgākajā, Ziemeļkorejas kodolizmēģinājumā tiek pārbaudīta ūdeņraža bumba, ar ko iespējams apbruņot raķetes. Neoficiāla informācija liecina, ka sprādzienā, kas izraisīja 6,3 magnitūdu stipru zemestrīci, ticis sagrauts Ziemeļkorejas kodolizmēģinājumu poligons
• 2017. gada decembris – ANO nosaka jaunas ekonomiskās sankcijas pret Ziemeļkoreju, ko Phenjana vērtē kā kara pieteikumu
• 2017. gada decembris – Kims Čenuns un Donalds Tramps apmainās kareivīgiem paziņojumiem
• 2018. gada janvāris – Kims Čenuns negaidīti paziņo, ka Ziemeļkoreja ir gatava sūtīt savu delegāciju uz ziemas olimpiskajām spēlēm Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā. Attiecības starp abām Korejas pusēm negaidīti strauji uzlabojas
• 2018. gada marts – Ziemeļkorejas līderis piekrīt tikties ne tikai ar savu Dienvidkorejas kolēģi, bet arī ar ASV prezidentu
Avots: AFP, Reuters
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997