Rīga 4°C, apmācies, bez nokrišņiem, DR vējš 5m/s
Otrdiena, 2024. gada 23. aprīlis 09:32
Vārda dienas: Georgs, Jurģis, Juris
Dziesmu un deju svētku gājiens šogad bija īpašs, jo norisinājās Latvijas jubilejas gaisotnē, un arī tāpēc, ka pirmo reizi notika svētku pirmajā, nevis pēdējā dienā.
Arī maršruts 1,8 kilometru garumā noslēdzās nevis pie Dailes teātra, bet gan Skonto stadionā, kur dalībnieki varēja baudīt viņiem veltītu koncertu. 1902 kolektīvi vairāku stundu garumā kā upe tecēja pa galvaspilsētas centru – ar dziesmām, mūziku un dejām. Un to visu ar neatslābstošu interesi vēroja tūkstoši skatītāju, atbalstītāju un pilsētas viesu.
Svētku gājienam ceļa vārdus pie Brīvības piemnekļa veltīja valsts amatpersonas, arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viņš novēlēja visiem būt stipriem un vienotiem, kā arī godam nest Latvijas karogu, tautas tērpus un būt lepniem ne tikai par savu pilsētu un novadu, bet arī valsti: «Lai mēs katrs sevī justu piederību Latvijai un varētu lepni teikt: «Es esmu Latvija!»»
Komponists Pēteris Vasks un dzīvesbiedre Dzintra Geka bija ieradušies pie Brīvības pieminekļa tieši no Garīgās mūzikas koncerta Es esmu Rīgas Domā. Baudījums brīnišķīgs un devis skaistu akordu turpmākajai svētku norisei. Žēl, ka neticis uz koru kariem, taču nekas – baudījis to pa radio. Esot jau plāns, protams, apmeklēt arī citus pasākumus, arī skaisto deju lielkoncertu Māras zeme. «Gribētos novēlēt visiem uzpildīties no šeit notiekošā uz ilgāku laiku. Jo kas var vairāk uzlādēt kā būšana kopā ar dziesmām un dejām. Lai mēs būtu priecīgi un gaiši, mazāk čīkstētu un gaustos! Lai šis būtu sapnis par ideālu Latviju, un tas uzšķiltu lielāku mīlestības liesmu pret mūsu valsti!» teica P. Vasks.
Arī Egils no Vašingtonas jūtas piederīgs Latvijai, un, par laimi, esot iespēja ik pāris gadus atbraukt uz šejieni, jo te mīt radi. Viņš cenšoties apmeklēt arī Dziesmu un deju svētkus. Un, protams, kas tie būtu bez svētku gājiena. Re, paņēmis līdzi pīrādziņus, lai varētu spēcināties garo stundu laikā. Te notiekošais ļaujot vislabāk izjust Latvijas garu – tādu, kāda nav nekur citur pasaulē. Turklāt prieks dzirdēt latviešu valodu, ko ikdienā lietot iznāk pavisam maz. Kādreiz iznācis vairāk, kad dzīvojis Sietlā. Tad arī pats darbojies pašdarbībā. Tur vēl tagad ir deju grupa Trejdeksnītis, kas arī piedalās svētkos. Varēšot viņiem uzsaukt sveicienus, kad te iešot garām diasporas kolektīvi. Vispār jau esot sagatavojies baudīt pasākumus visas nedēļas garumā, arī noslēguma koncertu, jo palaimējies dabūt biļeti.
Īpaši saposusies šim pasākumam bija Jaunpiebalgas mūzikas un mākslas skolas pedagoģe un studijas Piebaldzēni vadītāja Sandra Strēle. Viņa priecājās, ka ar gājienu tiek atklāti svētki. Tas ir tāds spēka un sakārtošanās rituāls – visi spirgti un saposušies. Te atnākusi, jo jūtot līdzi Latvijai un visai zemeslodei, kurai šobrīd no šejienes tiek dots ļoti daudz labas enerģijas. Arī pati te piedaloties ar savas studijas radīto – gan lietišķās mākslas izstādē, gan Vērmanes dārza amatnieku tirdziņā.
Pacilātā noskaņā «starta šāvienu» savam novadam gaidīja Priekuļu novada jauniešu deju kolektīvs Zelta virpulis un arī tā dalībniece Rūta. Noskaņojumu vēl labāku darot tas, ka šogad skatē izdevies iegūt augstāko pakāpi. Rīgā viņi par savējo sauks Centra Humanitāro vidusskolu, no kurienes jau nākamajā dienā jādodas uz Arēnu Rīga, kur notiks koncerts Vēl simts gadu dejai. Bet pēc tam jau mēģinājumi Daugavas stadionā. It kā jau ir liela slodze, bet tas tā forši – jo ir tā svētku sajūta.
Džons un Džūlija Hāviji ar kuģi ieradušies Rīgā no Anglijas. Te notiekošo Džūlija aizrautīgi bildēja, bet Džons tikmēr atzina, ka par šādu lielu pasākumu pirms tam neko neesot zinājuši. Labi, ka kuģa kapteinis informējis visus, ka te notiek Dziesmu un deju svētki. Domājuši, nu kāda saujiņa tautastērpos pastaigās, kaut kur paspēlēs mūziku, varbūt padziedās folkloras ansambļi. Bet negaidījuši neko tādu – ka visa pilsēta būs pilna ar cilvēkiem, kas tā saposušies un pacilāti. Pārsteidzoši, ka latvieši tam velta tik daudz laika un tādu enerģiju, lai tradīcijas uzturētu dzīvas. Arī Apvienotajā Karalistē notiekot ielu gājieni, taču tie nekādā ziņā nelīdzinās šeit notiekošajam. Te tas jūtams pat visā pilsētas gaisotnē, nevis tikai tajā daļā, kur notiek gājiens, – šķiet, visa valsts zum kā bite. Patiesi – 43 000 cilvēku piedalās. Lielbritānijā varbūt viena kopiena ir tik liela kā Latvija, bet diez vai tajā atrastos tik daudz cilvēku, kas vēlētos piedalīties. Un kur tad vēl skatītāji. Džūlija izteica savu izbrīnu par tērpiem: tik dažādu krāsu un stilu. Tik nelielā zemē.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997