Rīga 4°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, DA vējš 3m/s
Trešdiena, 2024. gada 24. aprīlis 06:01
Vārda dienas: Nameda, Ritvaldis, Visvaldis
Vakar Krievijā beidzās pasaules čempionāts futbolā. Vispirms sestdien pie pirmajām godalgām tika Beļģijas izlase, kas bronzas finālā ar 2:0 pārspēja Angliju, bet vakar Francija finālā ar 4:2 pieveica Horvātiju un otro reizi kļuva par pasaules čempioni. Arī horvātiem nav iemesla skumt, jo otrā vieta ir augstākais sasniegums šai izlasei.
63. Anglija un Beļģija 0:2 (0:1)
Menjē 0:1 (4), Azārs 0:2 (82)
Anglija ar Beļģiju finālturnīros bija tikušās trīs reizes. Pēdējā no tām šajā čempionātā, kad grupas noslēguma mačā beļģi uzvarēja ar 1:0. Te gan jāpiebilst, ka pirms savstarpējās spēles abas komandas jau bija garantējušas izkļūšanu no grupas un šim mačam lielas pievienotās vērtības nebija, par ko liecināja teju par visiem 100% mainīti sākuma sastāvi. Pirmais finālturnīru mačs tika aizvadīts 1954. gadā, kad spēle beidzās neizšķirti 4:4, bet 1990. gada čempionātā angļi uzvarēja ar 1:0. Viena spēle aizvadīta arī Eiropas čempionāta finālturnīrā – 1980. gadā, rezultāts – neizšķirts 1:1.
Šī ir pirmā reize kopš 2002. gada čempionāta, kad viena turnīra ietvaros divas komandas tiekas divas reizes. Pirms 16 gadiem divreiz savā starpā tikās Turcijas un Brazīlijas izlases.
Anglijas izlasei šī spēle, lai arī bija tikai par bronzu, tomēr bija īpaša. Proti, šis mačs angļiem bija simtais pasaules un Eiropas čempionātu finālturnīros – 69 spēles pasaulē un 31 Eiropā.
Menjē kļuva par desmito spēlētāju Beļģijas izlasē, kurš šajā čempionātā guvis vismaz vienus vārtus, un beļģi šajā rādītājā kļuvuši par čempionātu rekorda līdzautoriem. Šis gods ir jādala ar Franciju (1982. gadā) un Itāliju (2006. gaMenjē vārtu guvums pēc nospēlētām 3:37 minūtēm bija beļģu ātrākais vārtu guvums pasaules čempionātos, kā arī angļu visātrāk zaudētie vārti.
Ja ticam agrāko gadu notikumiem, tad Anglijai bronza nespīd, jo 21. spēlē, kurā angļi nonākuši zaudētājos, tikai vienu reizi izdevies uzvarēt (vēl piecas reizes – neizšķirts), un tā pati bijusi angļiem tik zīmīgajā 1966. gadā, kad finālā izdevās uzvarēt vāciešus, taču tas bija pirms 52 gadiem, un arī likme spēlei bija pavisam cita. Kad beļģi guva arī otros vārtus, angļu liktenis šajā čempionātā bija izlemts.
Anglijas izlasei čempionāts beidzās diezgan komiski. Pats par sevi saprotams, ka angļi gribēja vismaz bronzu, taču šis čempionāts viņiem ir rezultatīvākais vēsturē – 12 gūti vārti. Par spīti tik augstai rezultativitātei, tika piedzīvoti trīs zaudējumi.
Beļģijas izlase šajā čempionātā izcīnīja sešas uzvaras, taču palika bez titula. Vēsturē bijuši vēl trīs gadījumi, kad komanda, kura turnīrā izcīna tik daudz uzvaru, nekļūst par čempioni. 1974. gadā – Polija, 1990. gadā – Itālija, un 2010. gadā – Nīderlande.
Neskatoties uz it kā pieticīgo ceturto vietu, Anglijas izlasei šis rezultāts ir otrais labākais vēsturē. 1966. gadā bija tituls, bet vēl viena ceturtā vieta –1990. gadā.
64. Francija un Horvātija 4:2 (2:1)
Mandžukičs 1:0 (18, savos vārtos), Perisičs 1:1 (28), Grizmans 2:1 (39, 11 m), Pogbā 3:1 (59), Mbape 4:1 (65), Mandžukičs 4:2 (69).
No piecām savstarpējām spēlēm viena bijusi finālturnīrā – 1998. gadā, kad Francija ceļā uz zelta pjedestālu horvātus pieveica ar 2:1. Savukārt 2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā tika spēlēts neizšķirti 2:2. Pēdējā savstarpējā tikšanā bija 2011. gada martā pārbaudes spēlē, kurā vārti netika gūti.
Iekļūstot finālā, Francijas izlases galvenais treneris Didjē Dešāms ir pamatīgi pārrakstījis savas valsts futbola vēsturi. Raug, Francijas izlase sešas reizes iekļuvusi pasaules un Eiropas čempionātu finālos un četros no tiem ir bijis Dešāms. 1998. gada pasaules čempionātā un 2000. gada Eiropas čempionātā kā spēlētājs, bet 2016. gada Eiropas un 2018. gada pasaules čempionātos jau kā galvenais treneris.
Savu vārdu vēsturē ir ierakstījis arī Kilians Mbape, kas ir visjaunākais Francijas izlases futbolists, kurš spēlējis finālos. Viņam spēles dienā bija 19 gadi un 207 dienas. Savukārt pasaulē viņš ir trešais jaunākais finālists. Jaunāki bijuši tikai Pele (1958. gadā) un Džuzepe Bergomi (1982. gadā). Mbape šajā mačā atzīmējās arī ar vārtu guvumu, un viņš ir tikai otrais spēlētājs, kurš finālos guvis vārtus, būdams jaunāks par 20 gadiem (vēl Pele).
Francijas izlase pirmā guva vārtus, un tas nozīmētu to, ka… Francijai jākļūst par čempionu. Pēdējos desmit finālos deviņos gadījumos par čempioni kļuva tā komanda, kura pirmā guva vārtus. Kas par to visu ir sakāms horvātiem? Pirmo vārtu guvumā frančiem nedaudz piepalīdzēja paši horvāti. Konkrēti – Mandžukičs, kas raidīja bumbu savos vārtos, kļūstot par pirmo, kurš finālos ieraida bumbu savos vārtos. Šajā čempionātā tas bija jau divpadsmitais raidījums savos vārtos, kas ir divreiz vairāk nekā iepriekšējais rekords, kurš tika fiksēts 1998. gadā. Mandžukičs vēlāk bumbu raidīja arī pareizajos vārtos un kļuva tikai par otro spēlētāju, kurš vienā mačā raidījis bumbu abos vārtos. Pirmais bija holandietis Ernijs Brands, kas to pašu izdarīja 1978. gada spēlē pret Itāliju.
Vēl viena slikta zīme horvātiem – vēsturē bijis tikai viens gadījums finālos, kad par čempioni kļūst komanda, kura pēc pirmā puslaika bijusi zaudētājos, un tas notika 1930. gadā mačā starp Urugvaju un Argentīnu.
Kad Francijas izlase panāca 2:1, šā gada fināls kļuva par pirmo kopš 1974. gada, kad pirmajā puslaikā gūti tik daudz vārtu. Arī toreiz Vācijas un Nīderlandes mačā rezultāts bija 2:1… Grizmanam realizējot 11 m soda sitienu, viņš panāca Zinedinu Zidānu, un abi tagad ar 10 vārtiem finālturnīros Francijas izlasē dala ceturto vietu starp labākajiem vārtu guvējiem. Vairāk ir Platinī (14), Fontēnam (13) un Anrī (12). Grizmans arī kļuvis tikai par trešo spēlētāju vēsturē, kurš viena gada laikā gūst vārtus Eiropas klubu turnīru finālā un pasaules čempionāta finālā. Pirms tam to pašu bija paveikuši Gerds Millers 1974. gadā un Horhe Valdano 1986. gadā.
Francijas izlasei tiesības uz 11 m soda sitienu par spēli ar roku soda laukumā nopelnīja Ivans Perisičs, un viņš kļuva tikai par otro spēlētāju, kurš vienas spēles ietvaros pats guvis vārtus un nopelnījis 11 m soda sitienu. 2006. gadā par pirmo kļuva Marko Materaci.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997