Ideālā vasara moka zivsaimniecību

Paradoksāli, ka, no vienas puses, anormāli karstā vasara karpām patīk, jo siltumā tās ēd dabisku pārtiku – visādus kukaiņus – un priecājas par augsto ūdens temperatūru, jo, lai izaudzētu kilogramu karpu, vajag piecus kilogramus barības. Nu to var ietaupīt. No otras puses, karpu audzētāji plēš matus, jo karstumā zivju realizācija sarūk un dabiskā ūdens tece zivju mājā izsīkst. Tās peras pa niecīgu ūdens daudzumu un slāpst.

Nagļos, lielākajā Latvijas karpu audzētavā, tā šobrīd notiek. Tāpēc karpas tiek pārvietotas uz baseiniem, kur tās var uzelpot un izdzīvot. A/s Nagļi direktore Ginta Kalvāne nav pirmo gadu ar pīpi uz jumta un atzīst, ka katrs gads zivju audzētājiem ir atšķirīgs. Pieredze palīdz, neļauj ieslīgt pašapmierinātībā, ka viss ir zināms un paredzams. Kad ir plūdi, tad karpu dīķos ūdeni nevar nolaist un zivis turpina augt augumā un svarā; kad ir ilgstošs sausums, tad jāmeklē, kur zivis pārvietot, jo ūdens līmenis ir nokrities un baseinos tas nepieplūst. Karpas mirst. Tās nepērk.

Pērnā gada lietavas neļāva nozvejot lielāko daļu karpu dīķu Nagļos. Tikai seši no 30 dīķiem bija pieejami nozvejai. G. Kalvāne saka – pirmo reizi 50 gados dīķi applūda tā, ka tajos nevarēja neko darīt. Tāpēc karpas tur turpina augt griezdamās, diemžēl tirgus izmēru tās ir pārsniegušas. Karpām ir savs skaistuma standarts, un tas nebūt nenozīmē – jo lielāka zivs, jo labāka.

Cerams, ka ārkārtas plūdu situācija neatkārtosies, kaut arī a/s Nagļi ir lielākais un vecākais karpu audzēšanas uzņēmums Latvijā un piedzīvojis dažādus apstākļus. Tagad sausums rada citas problēmas – noiets samazinās, karpu dīķus nevar nosūknēt un pēc tam atkal uzplūdināt. Bet karpas pārdot vajag, tāpēc dara tā, kā līdz šim nedarīja. Piemēram, zivis izlasa no tīkliem. Īslaicīgs risinājums. Protams, laiku pa laikam dīķos ūdeni nolaiž, lai zivis ievāktu. Bet zivju raža jāsamēro ar pieprasījumu, un šīs vasaras svelmē karpas netiek mīlētas. G. Kalvāne samiernieciski saka, ka zivsaimniecība ir «šausmīgi saistīta ar dabu». Graudkopji vaimanā par dabas stihijām, bet zivsaimniekus sadzird mazāk. Tas nenozīmē, ka viņu nozare cieš mazāk.

Nagļos karpas audzē vairāk nekā 1800 hektāros, lielākos un mazākos dīķos. Lielākais dīķis ir vairāk nekā 120 hektāru plašs. Maluzvejnieki mēdz taisnoties, ka viņiem šis dīķis atgādinot Lubāna ezera pieteku, bet G. Kalvāne nemēdz skaidroties ilgi un dikti – esi zadzis zivis, atbildi policijā. Zaglis ir un paliek zaglis. Zagļus Nagļu karpas vilina – 1400 hektārus visas saimniecības platības aizņem dīķi, šķietami viegls ieguvums. Bet garnadžu nav daudz, jau ir izmācīti nezagt.

Karpu dīķu vietā reiz bija purvs, kurš izveidojās Lubānas ezera izsīkšanas rezultātā. Tāpēc 20. gadsimta sešdesmitajos gados šajā vietā sāka rakt ūdenstilpes, kuru dibenā atradās kūdra, kas patīk karpām un padara tās garšīgas. Ja nu kaut kas ir ekoloģisks produkts, tad Nagļu karpas tāds ir. Nagļos tikai viens procents no audzētajām zivīm ir karūsas un līdakas, un tagad sākta foreļu audzēšana. Par rezultātiem G. Kalvāne sola stāstīt pēc gada. Starp citu, līdakas audzē kā sanitārus – tās apēd zivju mazuļus ūdenstilpēs, kurās mīt lielās, pieaugušās zivis.

A/s Nagļi zivju mazuļus audzē, sākot no ikru graudiņiem. Tos iegūst lielās caurspīdīgās mēģenēs, kur attīstās kāpuri, kurus pārvieto uz speciālu dīķi, kur tie aug līdz rudenim. Šajā laikā kāpuru svars sasniedz 10–20 gramus. Rudenī no dīķa ūdens kopā ar zivīm tiek nolaists ziemošanas dīķī. Nākamajā pavasarī tās pārvieto uz citiem dīķiem, kuros karpām vasarā jāsasniedz 200—500 gramu svars. Tikai trešajā gadā karpas ir tirgus produkts.