Rīga 2°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 2m/s
Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis 20:29
Vārda dienas: Fanija, Vēsma
Dailes teātra skvērs no kauna traipa ir pārtapis par kauna plankumu. Brīvības iela ir saremontēta, ietve – arī, bet laukums pretim teātra ieejai – joprojām izdrupis. Un aizvien atvēlēts mašīnām, nevis cilvēkiem.
Skvēra jeb zemes īpašnieki ir valsts un pašvaldība. VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un Rīgas dome. Teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm (tur, kur tiek novietots autotransports) ir VNĪ pārvaldībā, teritorija Brīvības ielas pusē no kasēm līdz Matīsa ielai ir Rīgas pašvaldības īpašumā. Abiem īpašniekiem būs solidāri jāsadala teritorijas labiekārtošanas izdevumi.
Paredzēts, ka līdz gada beigām Rīgas domes Īpašuma departaments izsludinātu projekta metu konkursu. Teritorijas attīstības jumta projekts tātad būs, tomēr izskatītos dīvaini, ja zemes īpašnieki katrs savu daļu labiekārtotu nevis kompleksi, bet katrs savā termiņā. Vakar notikušajā sanāksmē Rīgas domes, VNĪ un Kultūras ministrijas pārstāvji vienojās cerībā, ka skvēru varētu labiekārtot līdz teātra 100 gadu jubilejai, kas notiks 2020. gada novembrī. Rīgas dome ir gatava skvēra labiekārtošanai atvēlēt līdzekļus no pilsētas budžeta, ja neizdotos piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus. Kultūras ministrija bija piesardzīga, VNĪ meklēs līdzekļus teritorijas labiekārtošanai, jo teātra ēkas energoefektivitātes uzlabošanas projektam līdzekļi ir, bet teritorijas labiekārtošanai – pagaidām nav.
Līdz šim par Dailes teātra skvēra izmantošanu tika izskatītas dažādas idejas. Bija tāda SIA Šarlotes centrs, kas gribēja apbūvēt skvēru ar atpūtas, veselības, biroju, tirdzniecības un izstāžu kompleksu un apakšzemes stāvvietu. Tolaik ainavu arhitekte Gundega Lināre neslēpa sašutumu par to, ka visi «zaļie pleķīši» tiek likvidēti, turklāt Brīvības iela ir kokiem nabadzīga, tāpēc zaļā zona pie Dailes teātra ir jāsaglabā. Ir apritējuši aptuveni seši gadi, kopš toreizējā Rīgas pilsētas arhitekta biroja direktora pienākumu izpildītāja Regīna Bula aicināja Dailes teātra priekšlaukumu sakārtot iespējami ātri, vēlams, līdz 2014. gadam. Pašlaik tā tehniskais stāvoklis ir kritisks, un pirms teātra izrādēm laukums ir pārvērsts par mašīnu stāvvietu, kur cilvēkiem drošāk neiet. Arhitekti pirms vairākiem gadiem diskutēja par to, kādas ir skvēriņa funkcijas un cik atbilstošas tās ir cilvēku vajadzībām. Toreiz diplomātiski pieklājīgā formā tika norādīts, ka skvēriņš siltā laikā lielākoties pievelk cilvēkus bez noteiktas dzīvesvietas un ar stipri izteiktu noslieci uz dzeršanu.
Starp citu, jau diskusiju karstumā pirms apmēram sešiem gadiem tika norādīts, ka apbūves noteikumi neatļauj novietot mašīnas teātra priekšā, tāpēc pie situācijas, ka priekšlaukums ir pārblīvēts ar automašīnām, vainojama Dailes teātra vadība. Vakar Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs atgādināja, ka par skvēra izmantošanu tiek diskutēts jau vairākus gadus un beidzot jārada risinājums – saskaņā ar apbūves noteikumiem, tajā nedrīkst būt ierīkotas autostāvvietas. Skvērs pie Dailes teātra ir Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorija. Skvērs izveidots 1976. gadā, kad šajā vietā uzbūvēja Dailes teātra ēku. 1999. gadā skvērā atklāja māksliniekam Voldemāram Irbem veltītu pieminekli. Speciālisti vakar uzsvēra, ka, labiekārtojot skvēru, vizuāli nepieciešams saglabāt tā līdzšinējo pamatideju (autore – arhitekte Marta Staņa) – jāatjauno lielizmēra pakāpieni, kas izveidoti 1976. gadā, un tagad jau ir sadrupuši. Netiks mainīta V. Irbes pieminekļa atrašanās vieta, kā arī zemes paaugstinājums aiz tā.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997