Rīga 10°C, mākoņains, bez nokrišņiem, DR vējš 6m/s
Piektdiena, 2024. gada 29. marts 14:35
Vārda dienas: Agija, Aldonis
ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis par nodomu lauzt 1987. gadā ar PSRS noslēgto līgumu par tuva un vidēja darbības rādiusa raķešu aizliegumu (INF), apgalvojot, ka PSRS mantiniece Krievija jau tāpat gadiem ilgi šo vienošanos pārkāpj. Maskava brīdinājusi, ka līguma laušana draud ar neparedzamām sekām, bet daļa politologu norādījuši, ka šī Vašingtonas iniciatīva varētu būt vērsta ne tik daudz pret Krieviju, kā pret Ķīnu.
INF vienošanos 1987. gadā parakstīja ASV prezidents Ronalds Reigans un Padomju Savienības līderis Mihails Gorbačovs. Tā paredzēja, ka abas puses apņemas iznīcināt un neatjaunot visas savā bruņojumā esošās tuva un vidēja darbības rādiusa (no 500 līdz 5000 kilometriem) raķetes, kuru starta iekārtas atrodas uz zemes, raksta Reuters. Lielāko daļu šo raķešu bija iespējams apgādāt ar kodollādiņiem. Līdz 1991. gadam, kad sabruka PSRS, abas puses kopā bija iznīcinājušas aptuveni 2700 raķešu, to likvidēšanu apstiprināja īpaša komisija, kuras sastāvā bija abu valstu pārstāvji.
D. Tramps par ASV nodomu izstāties no vienošanās paziņoja vienā no priekšvēlēšanu mītiņiem. Viņš atgādināja, ka vēl 2014. gadā toreizējā prezidenta Baraka Obamas administrācija oficiāli atzinusi, ka Krievija pārkāpusi 1987. gada vienošanos, izmēģinot spārnoto raķeti Novator 9M729 (NATO klasifikācijā – SSC-8). «Kādēļ uz to nebija pienācīgas reakcijas, jājautā Obamam,» sacījis ASV prezidents. BBC norāda, ka 2014. gadā no izlēmīgākiem soļiem Balto namu atturējuši Eiropas sabiedrotie, kuri bažījušies, ka ASV izstāšanās no INF var beigties ar bruņošanās sacensības atsākšanu un lielāku apdraudējumu Eiropai no Krievijas puses. Arī pašlaik šī bažas nav mazāk aktuālas.
ASV prezidents Krievijai adresētos pārmetumus nav precizējis un nav arī paziņojis par to, kad Vašingtona varētu pieņemt oficiālu lēmumu par izstāšanos no vienošanās. Tomēr vairāki amerikāņu laikraksti uzsvēruši, ka šis D. Trampa paziņojums nav bijis impulsīvs – tas apspriests administrācijā, bet prezidenta padomniekam nacionālās drošības jautājumos Džonam Boltonam uzdots ASV viedokli oficiāli darīt zināmu Krievijai, kad viņš šonedēļ viesosies Maskavā, raksta AP. Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs nācis klajā ar diezgan skarbu paziņojumu, no kā izriet – pirmkārt, Maskavā D. Trampa sacīto uztver kā šantāžu, lai liktu Krievijai piekāpties citos jautājumos, bet otrkārt – ja ASV patiešām lauzīs līgumu, tām jārēķinās ar adekvātu Krievijas «militāri tehnisko atbildi». Tikmēr The New York Times, atsaucoties uz ekspertiem, izteikusi viedokli, ka INF līguma laušana varētu būt saistīta ar Ķīnas ambīcijām un mēģinājumiem nostiprināt savu militāro klātbūtni Klusā okeāna rietumos. Ķīna nekādus līgumus par tuva un vidēja darbības rādiusa raķešu ierobežošanu nav parakstījusi, bet ASV iespējas atbildēt Pekinas draudiem Vašingtonas sabiedrotajiem reģionā (Japānai, Filipīnām, Taizemei) ir ierobežotas tieši INF līguma dēļ.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997