Rīga 4°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, ZR vējš 4m/s
Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis 10:49
Vārda dienas: Fanija, Vēsma
Cīnoties par mediju uzmanību, jaunās partijas Attīstībai/Par! un Progresīvie pirmie steidza uz centrālo vēlēšanu komisiju, lai iesniegtu savus Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu sarakstus. Šiem censoņiem jārēķinās ar vismaz septiņiem konkurentiem, kuru rindās atrodami politikā krietni pieredzējušāki spēlētāji.
Par saviem līderiem abas politiskās organizācijas izvirzījušas līdz šim ne pašvaldību, ne valsts līmenī politikā nepieredzējušus kadrus, taču abiem ir vērā ņemama pieredze sadarbībai ar pie varas esošajiem spēkiem.
Tā Progresīvo Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas Sustento vadītāja Gunta Anča ilgus gadus sadarbojusies ar politiķiem, lai lobētu organizācijas aizgādībā esošo personu intereses. Savukārt Attīstībai/Par! pirmais numurs, politologs Ivars Ījabs konsultējis partijas gan pirms vēlēšanām, gan pēc tām.
Attīstībai/Par! un Progresīvos vieno apņemšanās rūpēties par seksuālo minoritāšu tiesībām un partnerattiecību legalizēšanu visā Eiropas Savienībā.
Tuvākajās dienās uz CVK ar saviem sarakstiem dosies arī pārējās partijas, un, vismaz vērtējot pieredzi, par smagsvaru pārliecinoši varēs dēvēt Jaunās Vienotības sarakstu. Partija, kura nereti sevi pozicionē teju kā vienīgo eiropeiskās vērtības visā to spektrā pārstāvošu politisko spēku, nenoliedzami ir vienīgā partija, kas kompetenti piedalās Eiropas veidošanas procesā visos varas līmeņos – valdībā, Saeimā, Eiropas Parlamentā un Eiropas Komisijā. Turklāt Jaunā Vienotība ir arī pašlaik Eiroparlamentā ietekmīgākās grupas – Eiropas Tautas partijas – pilntiesīga locekle.
Par to liecina arī partijas saraksts, kurā pirmais numurs ticis Eiropas Savienības komisāram Valdim Dombrovskim, otrais – Eiroparlamenta deputātei Sandrai Kalnietei, bet trešais – Saeimas deputātam Arvilam Ašeradenam.
Jaunā Vienotība, kurai pašlaik Eiroparlamentā ir četri no Latvijai atvēlētajiem astoņiem mandātiem, sola turpināt eiropeisko vērtību aizsargāšanu, bet īpaši uzsver cīņu par Latvijas interešu aizstāvību Eiropas finansējuma sadalīšanā.
Par savu komandu nav jākaunas arī opozīcijā atstātajai Zaļo un zemnieku savienībai. Tās līderis būs bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Arī otrais numurs ticis Māra Kučinska valdības pārstāvim – bijušajam aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim, kurš ilgus gadus bijis populārākais ministrs.
Ja Eiroparlamenta vēlēšanās vēlētājs pret ZZS būs labvēlīgāks nekā 13. Saeimas vēlēšanās, partija pievērsīsies ES finansējuma godīgākai sadalei, ES līdzekļu piesaistei reemigrācijas atbalstam un ātro kredītu ierobežošanai ES līmenī, kā arī kriptovalūtu regulējuma izveidei un cīņai ar nodokļu oāzēm.
Īsi pirms sarakstu iesniegšanai atvēlētā termiņa sākuma politisko norišu vērotāji jau iepriekš prognozējuši izmaiņas, kas var ievērojami ietekmēt vēlēšanu rezultātus, savā sarakstā ieviešot Saskaņu. Vēl nesen Saskaņas priekšsēdētājs Nils Ušakovs kategoriski noliedza, ka viņš varētu kandidēt Eiroparlamenta vēlēšanās, taču aizvadītajā nedēļā, it kā sadarbības partneru skubināts, viņš paziņoja par savu kandidēšanu. Līdz ar to iepriekš virzītais Saskaņas saraksta pirmais numurs Vjačeslavs Dombrovskis atteicās no kandidēšanas. Sabiedrībā N. Ušakova izvēle tiek uztverta kā bēgšana no Rīgas domes, pār kuru gulstas korupcijas skandālu ēna, bet pats mērs pauž, ka Brisele nu ir īstā vieta, kurā aizstāvēt rīdzinieku intereses, jo Latvijā pret viņu un Saskaņu politiskie konkurenti izvērsuši bezprecedenta karu.
Izmaiņas Saskaņas sarakstā var ietekmēt vēlēšanu rezultātus Latvijas Krievu savienībai (LKS), kuras saraksta līdere Tatjana Ždanoka ievēlēta katrā Eiroparlamenta sasaukumā, kopš Latvija pievienojās ES.
Uzticīga saviem līderiem ir LKS pretnostatāmā Nacionālā apvienība, kura jau atkal saraksta pirmajā pozīcijā izvirzījusi ilggadējo eiroparlamentārieti Robertu Zīli. Viņu cīņā par vēlētāju labvēlību pavadīs augstu vērtētā kultūras ministre Dace Melbārde un žurnālists Ansis Pūpols. Šīs trijotnes vadītais saraksts cer atkārtot Latvijai pirmo Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus, kad Tēvzemei un Brīvībai/LNNK ieguva četrus mandātus. Ja tā notiks, apvienības pārstāvji sola stiprināt ideju par nacionālu valstu Eiropas Savienību, nepieļaujot Eiropas Savienības federalizācijas ideju izplatīšanos.
Jaunus spēkus vēlēšanu gaidās piesaistījusi arī Jaunā konservatīvā partija, kura savas komandas vadību izticējusi Austrumeiropas politikas pētījumu centra vadītājam Andim Kudoram. Politikas kuluāros gan mēļo, ka šī pozīcija bija sagatavota Jurim Jurašam, bet lēmums mainīts bailēs, ka arī viņam līdzīgi kā N. Ušakovam pārmetīs bēgšanu no kriminālprocesa, kura ietvaros viņu Saeima izdeva kriminālvajāšanai. Konservatīvie šo informāciju stūrgalvīgi dēvē par nepatiesu. No savām vērtībām konservatīvie negrasās atteikties arī Eiropas Parlamentā un, iekļaujoties Eiropas Tautas partijā, cīnīsies par tiesiskuma uzvaru tā, lai kļūtu par visā Eiropas Savienībā respektētu politisko spēku.
Zināms, ka vēlēšanās kandidēs arī Latvijas Reģionu apvienība un KPV LV. Pirmās partijas saraksta līderis būs Edvards Smiltēns, otrais vai trešais numurs LRA sarakstā būs publicists Mārtiņš Barkovskis, kurš labāk pazīstams ar literāro pseidonīmu Otto Ozols. Viņš sola panākt, lai pedagogi visā Eiropas Savienībā algā pirms nodokļu nomaksas saņemtu pusi no eirodeputāta algas jeb aptuveni 3,5 tūkstošus eiro.
Savukārt par KPV LV plāniem pašlaik zināms tikai tas, ka tā vēlēšanās kandidēs. To apliecina partijas dibinātājs Artuss Kaimiņš. Par viņa vēlmi iekļūt Eiropas Parlamentā Saeimas gaiteņos runā aizvien skaļāk, bet pats A. Kaimiņš šo informāciju ne noliedz, ne apstiprina.
***
Kandidātu sarakstu pirmais trijnieks
Jaunā Vienotība
1. Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas viceprezidents
2. Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte
3. Arvils Ašeradens, Saeimas deputāts, Vienotības valdes priekšsēdētājs
Nacionālā apvienība
1. Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta deputāts
2. Dace Melbārde, kultūras ministre
3. Ansis Pūpols, žurnālists
Zaļo un zemnieku savienība
1. Dana Reizniece-Ozola, Saeimas deputāte
2. Raimonds Bergmanis, Saeimas deputāts
3. Ringolds Arnītis, bijušais Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs
Saskaņa
1. Nils Ušakovs, Rīgas mērs, Saskaņas valdes priekšsēdētājs
2. Andris Ameriks, Rīgas domes deputāts, bijušais vicemērs
3. Boriss Cilevičs, Saeimas deputāts
Latvijas Krievu savienība
1. Tatjana Ždanoka, LKS priekšsēdētāja, bijusī Eiropas Parlamenta deputāte
2. Andrejs Mamikins, Eiropas Parlamenta deputāts
3. Miroslavs Mitrofanovs, Eiropas Parlamenta deputāts
Attīstībai/Par!
1. Ivars Ījabs, politologs
2. Baiba Anda Rubesa, bijusī Baltijas kopuzņēmuma RB Rail valdes priekšsēdētāja
3. Ieva Ilvesa, Aizsardzības ministrijas ierēdne
Jaunā konservatīvā partija
1. Andis Kudors, Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors un viens no dibinātājiem
2. Gatis Eglītis, Saeimas deputāts
3. Linda Ozola, Saeimas deputāte
Progresīvie
1. Gunta Anča, Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas Sustento vadītāja
2. Roberts Putnis, Progresīvo valdes priekšsēdētājs
3. Antoņina Ņenaševa, Iespējamās misijas skolotāja
Latvijas Reģionu apvienība
1. Edvards Smiltēns, politiķis
2. Otrais vai trešais numurs sarakstā būs publicists Mārtiņš Barkovskis, kurš labāk pazīstams ar literāro pseidonīmu Otto Ozols
KPV LV
Par KPV LV plāniem pašlaik zināms vien tikai tas, ka tā vēlēšanās kandidēs
• Latvijas Republikā tiesības vēlēt Eiropas Parlamentu ir 18 gadu sasniegušajiem Latvijas pilsoņiem un Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas Latvijas Republikā.
• Latvijas Republikā tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir 21 gadu sasniegušajiem Latvijas pilsoņiem un Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas Latvijas Republikā.
• Kandidātu sarakstu var iesniegt Latvijas Republikā reģistrētas politiskās partijas un partiju apvienības, kurās ir ne mazāk kā 500 biedru. Biedru skaitu nosaka saskaņā ar partiju reģistra iestādei iesniegto jaunāko partijas biedru reģistru, kas partiju reģistra iestādei iesniegts iepriekšējo 12 mēnešu laikā pirms kandidātu saraksta iesniegšanas dienas.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997