Rīga 4°C, apmācies, bez nokrišņiem, DR vējš 5m/s
Otrdiena, 2024. gada 23. aprīlis 16:12
Vārda dienas: Georgs, Jurģis, Juris
Trīs mēnešos dzīvību ugunsgrēkos zaudējuši 33 cilvēki, un, matemātiski pareizinot ar četri, šis gads draud izvērsties par melnu rekordistu. Ja agrāk cilvēku bojāejai bija tieša saistība ar apkures sezonu un caurām krāsnīm, tagad pie vainas ir neuzmanīga rīcība ar uguni, ko gadalaiki īpaši neietekmē. Sievietes dedzina svecītes un ēdienu, vīrieši ar cigaretēm – dīvānus. Un mirst.
Cigaretes gan ir absolūtais topa iemesls. Ugunsdzēsēju slengā izsakoties, no šogad mirušajiem puse sevi ir nopīpējuši. Piemiguši, izsmēķis iekritis gultā, matracis sācis gruzdēt. Degšanas platība ir neliela, taču degšanas gāzes ir tik indīgas, ka cilvēks miegā mirst. Tāda arī lielākoties ir nāve ugunsgrēkos – nosmokot, nevis sadegot. Ķermeņi apdeg jau pēc nāves. Un faktiski tādas beigas tikai tādēļ, ka mājās nav dūmu detektoru un cilvēki paraduši smēķēt iekštelpās. Ugunsdzēsēji uzskata, ka tas jāmaina. Detektori, jāatgādina, ir obligāti lietojami jau no nākamā gada. Savukārt par smēķēšanas aizliegumu telpās priekšā vēl būtu pamatīga cīņa. Pašlaik pīpēt aizliegts vien koplietošanas telpās, kā arī uz balkoniem, un arī tas – galvenokārt sabiedrības veselības un labsajūtas, nevis ugunsdrošības vārdā.
Ar iedzīvotāju personisko atbildības izjūtu tā ir, kā ir. Pērn veiktajā sabiedriskās domas pētījumā tika konstatēts, ka teju 70% respondentu atzīst ugunsdrošību un detektoru lietošanu par ļoti svarīgu lietu, bet tikai 9% par to reāli rūpējas. Pārējie izgudro dažādas atrunas un attiecīgi vēlāk to dēļ cieš.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) novērojumi liecinot, ka vislielāko ugunsnelaimju postu rada cilvēku neuzmanība, bezatbildīga rīcība un arī nezināšana, kā pasargāt sevi. Pērn vairāk nekā 60% gadījumu ugunsgrēku ticamākais iemesls bijis tieši neuzmanīga rīcība ar uguni – neuzmanīga smēķēšana telpās vai ēdiena gatavošana, kā arī citi ugunsdrošības noteikumu pārkāpumi, izmantojot atklātu uguni. Ap Adventes laiku mājās un darbavietās deg apkaltušie skuju vainadziņi. Savukārt tagad – pavasarī – rūkdama svilst pērnā zāle. Gan ar nodomu dedzināta, gan nejauši vai izklaides pēc. Šā gada pirmajos mēnešos neuzmanīga rīcība ar uguni kā ticamākais ugunsnelaimes iemesls fiksēta jau teju 70% gadījumu.
VUGD informē, ka līdz vakardienas rītam kopumā valstī notikuši 1737 ugunsgrēki. Līdztekus mirušajiem, daudz ir arī cietušo – 102 cilvēki. Vēl vairāk izglābto – 179. Šajā skaitlī ietilpst tie, kuri no degošām mājām evakuēti pa logiem, trepēm, kam vilktas gāzmaskas.
Līdz ar pavasara atnākšanu statistikā arvien nozīmīgāku daļu ieņem kūlas ugunsgrēki. Šogad tādi notikuši jau 485. VUGD prevencijas nodaļas vadītāja Inta Palkavniece skaidro, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu tas nav diži vairāk, taču lielas ir skartās platības. 70 hektāru vienā ugunsgrēkā ir daudz. Laiks ir vējains, turklāt atšķirībā no pagājušā gada uguni nebremzē slapjums un sniegs. Liesmai ir, kur ieskrieties.
Ugunsdzēsēji uzsver, ka ikviens iedzīvotājs pats ir līdzatbildīgs gan par savu drošību, gan to, lai ikdienā tiktu ievērotas ugunsdrošības prasības! Tas nozīmē, ka uguni nedrīkst atstāt bez pieskatīšanas, bērniem klucīšu vietā nav jādod sērkociņu kastītes un uz karstas plīts nav jātur degtspējīgi priekšmeti. Tie ir nevajadzīgi ugunsnelaimju riski, kuru novēršana ir katra paša spēkos. Arī kūlu dedzināt nevajag, jo pārāk daudz ir gadījumu, kad, saimniecisku apsvērumu vadīti, ļaudis no savām nekoptajām grāvmalām uguni ielaiž savā vai pat kaimiņa šķūnī. Tāpēc labāk kasīties ar grābekli.
***
2019. gada 3 mēneši
Reģistrēto ugunsgrēku skaits 1737
No tiem kūlas ugunsgrēki 485
Bojā gājuši cilvēki 33
Cietuši 102
Izglābti 179
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997