Rīga 3°C, skaidrs, bez nokrišņiem, Z vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis 07:45
Vārda dienas: Fanija, Vēsma
18 gadu un faktiska izgāšanās Saeimas vēlēšanās. Tieši tik daudz bija nepieciešams, lai viena no Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) veidojošajām partijām – Latvijas Zemnieku savienība (LZS) – mainītu savu vadību. Par organizācijas priekšsēdētāju Augusta Brigmaņa vietā ievēlēts ZZS priekšsēdētājs Armands Krauze, kuru partija jau ilgstoši gatavojusi vecās gvardes nomaiņai.
Pirms gada ZZS gozējās politisko partiju reitingu saulītē un, gatavojoties 13. Saeimas vēlēšanām, tās biedri kala iespaidīgus plānus – iegūt vismaz 30 no 100 Saeimas deputātu vietām.
Kopš neatkarības atgūšanas 30 mandātu slieksni izdevies pārkāpt vien Latvijas ceļam (5. Saeima, 36 mandāti), Vienotībai (10. Saeima, 33 mandāti) un Saskaņai (11. Saeima, 31 mandāts). Arī starpkaru Latvijā Latvijas Zemnieku savienībai ne reizi neizdevās kļūt par Saeimas vēlēšanu uzvarētāju vai pārsniegt 20 mandātu slieksni, vienmēr bija jāpiekāpjas sociāldemokrātiem.
Par spīti bravūrai un pārliecībai, ka sabiedrība pozitīvi novērtē Māra Kučinska vadītās valdības paveikto, arī 13. Saeimas vēlēšanas, kā zināms, ZZS kārotos rezultātus nesniedza. Tolaik kopš 2000. gada LZS vadījušais A. Brigmanis pieļāva, ka viens no neveiksmes iemesliem ir tas, ka partiju apvienība atteicās no ilggadējās tradīcijas un premjerministra amatam vairs nevirzīja ZZS ietilpstošās partijas Latvijai un Ventspilij priekšsēdētāju Aivaru Lembergu.
LZS kongresā, izvērtējot ZZS pieļautās kļūdas, kas rezultējās ar neveiksmi vēlēšanās, A. Brigmanis atzina, ka partiju apvienību bija ieaijājuši reitingi, kas zaļzemniekus īsi pirms vēlēšanām patiešām lutināja, bet tie trauksmes signāli, kurus identificējot laikus, varētu izvairīties no neveiksmes vēlēšanās, pamanīti novēloti, kaut bijuši dzirdami laikus.
Savukārt A. Krauze uzskata, ka no zaudējuma vēlēšanās ZZS varēja izvairīties, ja organizācijas vadība vairāk būtu ieklausījusies ierindas biedros. Stājoties pie LZS vadības stūres, viņš ierindas biedriem sola pievērst vairāk uzmanības.
Neveiklo priekšvēlēšanu kampaņu, kurā ZZS tika dēvēta par čempionu komandu, atcerējās Latvijas Zaļās partijas līderis Edgars Tavars, kurš vēl pagājušā gada pavasarī prognozēja vairāk nekā Saeimas 30 mandātu iegūšanu. «Mēs padarījām sevi par apsmieklu ar neveiksmīgu vēlēšanu kampaņu,» teica E. Tavars.
LZS kongresā piedalījās arī A. Lembergs, kas, analizējot ZZS neveiksmes iemeslus, atteicās vainu nogrūst uz populistiskajiem spēkiem, kuriem noticējusi sabiedrība. Viņaprāt, atbildība jāuzņemas visai partiju savienībai un M. Kučinskim, kura valdības virzītās reformas sabiedrība tomēr vērtējusi negatīvi.
A. Lembergs un A. Brigmanis arī aicināja nešķelt Latvijas Zaļās partijas un Latvijas Zemnieku savienības komandu, jo tieši šajā tandēmā abiem politiskajiem spēkiem izdevies sasniegt ievērojamas politiskās uzvaras, kuras katrai partijai atsevišķi sasniegt nebija izdevies. Runas par to, ka LZS un LZP varētu šķirt savu savienību, īpaši spēcīgi uzbangoja uzreiz pēc vēlēšanām, kad vairāki Saeimā ievēlētie politiskie spēki prognozēja, ka ZZS tūliņ, tūliņ izirs.
LZS kongresā partijas priekšsēdētāja amatam bija izvirzīti trīs kandidāti – A. Brigmanis, A. Krauze un Ringolds Arnītis. Jau pirmajā vēlēšanu kārtā A. Brigmanis savāca vismazāk balsu un izstājās no cīņas par amatu. Par A. Brigmani bija nobalsojuši vien 36 delegāti, bet A. Krauze un R. Arnītis katrs ieguva ap 100 balsu.
Otrajā kārtā par A. Krauzi nobalsoja 152 delegāti, savukārt R. Arnītis saņēma 94 balsis, līdz ar to partijas vadībā nonāca A. Krauze.
Par LZS priekšsēdētāja pirmo vietnieku tika apstiprināts A. Brigmanis, bet par otro vietnieku tika ievēlēts R. Arnītis.
ZZS A. Krauzi jaunajam līderu iesaukumam gatavoja kopš 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Kandidējot ar piekto numuru Eiroparlamentā, viņš netika ievēlēts, taču tā paša gada rudens vēlēšanās ieguva Saeimas deputāta mandātu un ZZS līderi viņu aizvien biežāk izvirzīja priekšplānā, kur A. Krauze bija vieglāk sasniedzams medijiem. 2015. gadā A. Krauze tika ievēlēts par ZZS priekšsēdētāju, bet 2017. gada pašvaldību vēlēšanās viņš bija pirmais numurs ZZS Rīgas sarakstam.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997