Rīga 6°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis 06:22
Vārda dienas: Alīna, Rūsiņš, Sandris
41 gadu vecais komiķis Volodimirs Zelenskis svētdien balsošanas otrajā kārtā ievēlēts par Ukrainas prezidentu, pārliecinoši sakaujot līdzšinējo valsts vadītāju Petro Porošenko. Ņemot vērā to, ka V. Zelenskis vēlēšanās startēja bez skaidri definētas programmas, pašlaik ir sarežģīti prognozēt viņa tālāko rīcību.
Turklāt Ukraina nav pilnībā prezidentāla valsts, un daudzus lēmumus jaunajam līderim nāksies saskaņot ar parlamentu, kura pašreizējais sastāvs nav īpaši labvēlīgi noskaņots pret viņu. Taču jau oktobrī Ukrainā plānotas kārtējās vēlēšanas, kurās V. Zelenska partija Tautas kalps cer gūt vērā ņemamus panākumus.
Vēlēšanu pirmās kārtas rezultāti un beidzamajās nedēļās notikušās socioloģiskās aptaujas liecināja, ka P. Porošenko bija nepieciešams brīnums, lai paliktu prezidenta amatā. Taču tik lieli brīnumi nemēdz notikt pat Ukrainas politikā, un provizoriskie vēlēšanu rezultāti, ko pēc gandrīz visu balsu saskaitīšanas izziņojusi Centrālā vēlēšanu komisija, nav pārsteidzoši – V. Zelenskis ieguvis aptuveni 73,2% balsu, bet P. Porošenko ar aptuveni 24,5% tālu atpalicis. AFP ziņo, ka pašreizējais prezidents pat nav gaidījis balsu skaitīšanas sākšanos un jau neilgi pēc vēlētāju aptauju publiskošanas atzinis savu zaudējumu, apsveicot sāncensi ar uzvaru. Apsveikumus V. Zelenskis vakar saņēmis arī no daudziem ārvalstu līderiem, savukārt Ukrainas mediji ziņo, ka oficiālie vēlēšanu rezultāti tiks apstiprināti līdz 30. aprīlim, bet jaunā prezidenta inaugurācija varētu notikt 28. maijā.
Prezidenta vēlēšanas Ukrainā bija tipisks protesta balsojums, kurā vairākums vēlētāju ne tik daudz atbalstījuši V. Zelenski, kā balsojuši pret pašreizējo politisko eliti, par kuras simboliem bija kļuvuši gan P. Porošenko, gan vēlēšanu pirmajā kārtā trešo vietu ieguvusī Jūlija Timošenko. Vairāki mediji notiekošo Ukrainā pat ironiski salīdzinājuši ar Brexit procesa novilcināšanu britu parlamentā, gan uzsverot – atšķirībā no britu deputātiem, kuriem ir iespēja noraidīt nevēlamus risinājumus, tā vietā neko konstruktīvu nepiedāvājot, Ukrainas pilsoņiem kādu no kandidātiem galu galā vajadzēja izvēlēties. Daudzi vēlētāji, ko Euronews, BBC, CNN un citi televīzijas kanāli aptaujājuši pie balsošanas iecirkņiem, tā arī atzinuši – viņiem nav ne jausmas, kāds prezidents būs V. Zelenskis, bet tā kā P. Porošenko laikos turpināt vairs nevar. Iedzīvotāju vilšanās lielākoties ir saistīta ar Ukrainas bēdīgo ekonomisko situāciju un to, ka, neraugoties uz ierindas pilsoņu labklājības līmeņa krišanos, valsts politiskā un ekonomiskā elite nekādas acīmredzamas grūtības neizjūt, par ko liecina ik pa laikam uzliesmojošie korupcijas skandāli.
Jāatgādina gan, ka 2014. gadā par tādu pašu vecās kārtības grāvēju kā pašlaik V. Zelenskis tika uzskatīts pats P. Porošenko, un daudzi skeptiķi uzskata, ka vēsture var atkārtoties vēlreiz – labi, ja kā farss, nevis kā traģēdija. Atšķirībā no P. Porošenko, kas jau pirms ievēlēšanas prezidenta amatā bija pazīstams gan kā politiķis, gan kā ļoti veiksmīgs uzņēmējs, V. Zelenskim politiskā pieredze līdzinās nullei. Priekšvēlēšanu kampaņas laikā viņš ne tikai to nenoliedza, bet arī šķietami lepojās ar to, ka līdz šim nav sasmērējies tik netīrā lietā kā politika. Attiecībā par zināšanām V. Zelenskis teicis vien to, ka ikvienam prezidentam ir kvalificēti padomnieki, kuru viedoklim viņš uzticas, tādēļ vācu raidkorporācija Deutsche Welle norāda, ka ar lielu interesi būs jāseko līdzi jaunievēlētā prezidenta komandas veidošanai. Starp citu, neoficiāla informācija liecina, ka Ukrainā atkal varētu atgriezties bijušais Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili, kurš reiz jau mēģināja veikt reformas P. Porošenko uzdevumā, bet vēlāk sastrīdējās ar prezidentu.
«Tagad Ukraina ir iekuģojusi nepazīstamos politiskos ūdeņos,» raksta Reuters, uzsverot, ka V. Zelenskis ir liela mīkla ne tikai pašai Ukrainai, bet arī ārvalstīm. Saskaņā ar konstitūciju tieši prezidents Ukrainā nosaka valsts ārpolitisko kursu. Priekšvēlēšanu kampaņas laikā V. Zelenskis ir izteicies, ka viņa prioritāte būs tiešas sarunas ar Krieviju par situāciju Austrumukrainā un aptuveni 170 Krievijas cietumos esošo Ukrainas pilsoņu atbrīvošanu. Pašlaik ne tuvu nav skaidrs, vai šādām sarunām piekritīs Maskava, taču P. Porošenko jau brīdinājis, ka tas būtu sliktākais variants, jo politiski nepieredzējušo V. Zelenski Krievijas līderis Vladimirs Putins «apspēlēs vienos vārtos». Atšķirībā no P. Porošenko, kurš savas kampaņas laikā uzsvaru lika uz Ukrainas integrāciju ES un NATO, V. Zelenskis bijis krietni pragmatiskāks, atgādinot, ka NATO atplestām rokām negaida militāros konfliktos ierautas valstis, turklāt pirms iespējamās iestāšanās būtu nepieciešams referendumā noskaidrot, ko par to domā ukraiņu tauta.
Kampaņas laikā V. Zelenskis solījis Ukrainas iedzīvotājiem lielākas tiesības izšķirt svarīgus jautājumus tautas nobalsošanā. Skeptiķi gan norāda, ka viņa programmā trūkst konkrētuma, – solīt valsti bez korupcijas, ar lielām algām un pensijām, ātru internetu un labiem ceļiem ir pavisam droši, jo neviens taču pret to neiebildīs. No otras puses, iekšpolitisko jautājumu risināšanā prezidenta pilnvaras ir diezgan ierobežotas, un bez parlamenta atbalsta nekādas būtiskas reformas veikt nav iespējams. Maija nogalē V. Zelenskis stāsies prezidenta amatā, taču viņa rokas varētu sasaistīt P. Porošenko lojālais vairākums parlamentā. Tomēr tas nebūs uz ilgu laiku, jo jau oktobrī Ukrainā notiks jaunas parlamenta vēlēšanas. Jautājums – vai V. Zelenskis līdz tam laikam spēs saglabāt savu popularitāti?
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997