Rīga 7°C, apmācies, bez nokrišņiem, R vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis 13:50
Vārda dienas: Bārbala, Līksma
Raimondam Vējonim paziņojot, ka viņš nemēģinās kandidēt uz savas prezidentūras otro termiņu, Eiropas Savienības tiesnesim Egilam Levitam augstākais valsts amats kļuvis gandrīz taustāms. Nominālu konkurenci viņam mēģināt veidot varētu tikai galēji pēc publicitātes izmisusi persona vai ideoloģisks fanātiķis.
Pēc ilgstošas vilcināšanās, Valsts prezidents Raimonds Vējonis pirmdien beidzot paziņoja, ka uz otro prezidentūras termiņu nepretendēs, kaut arī viņa savulaik pārstāvētā Latvijas Zaļā partija paudusi atbalstu viņa kandidatūrai.
«Esmu izvērtējis paveikto un esmu gatavs turpināt darbu Latvijas valsts un Latvijas sabiedrības labā, tomēr šobrīd esmu pieņēmis lēmumu nepiedalīties Valsts prezidenta vēlēšanās. [..] Visus četrus savas prezidentūras gadus esmu strādājis Latvijas tautas labā un pēc labākās sirdsapziņas,» pēc tikšanās ar premjerministru Krišjāni Kariņu, paužot pārliecību, ka šajā laikā daudz padarīts, piemēram, valsts drošības un valsts valodas stiprināšanā, paziņoja prezidents.
«Tie ir tikai daži no daudziem būtiskiem darbiem, kas ir vērsti uz mūsu valsts ilgtspējas nodrošināšanu un iedzīvotāju labklājības celšanu,» teica R. Vējonis.
Jāatgādina, ka E. Levita izvirzītais noteikums, lai viņš kandidētu uz prezidenta amatu, paģērēja, lai viņa kandidatūru atbalstītu visa koalīcija. Koalīcijai apmierinot šo prasību, pieteikties citiem kandidātiem praktiski zuda jēga.
R. Vējoņa izvēle ir saprotama – uz to iepriekš norādījuši arī politologi –, jo izredzes Saeimas balsojumā apsteigt E. Levitu ir niecīgas. Par viņa atbalstu vienojušās četras no piecām koalīciju veidojošajām partijām, savukārt piektās – KPV LV – rindās ir pietiekami daudz balsu, lai balsojumā iegūtu nepieciešamo 51 balsi. «Labāk kļūt par aizgājušo prezidentu, nevis neievēlēto,» lakoniski prezidenta izvēli virzījušo motivāciju skaidro politologs Filips Rajevskis.
Līdz ar R. Vējoņa paziņojumu E. Levits joprojām ir vienīgais zināmais kandidāts, kurš tiks virzīts Valsts prezidenta amatam. Ļoti iespējams, ka viņš tāds arī paliks. Zaļo un zemnieku savienības priekšsēdētājs Armands Krauze apliecinājis, ka atrast citu kandidātu ir ārkārtīgi grūti, jo neviens nevēlas kandidēt vēlēšanās, ja to rezultāts ar ļoti augstu varbūtības pakāpi jau ir zināms. Savukārt Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs paudis, ka viņa pārstāvētā partija, visticamāk, distancēsies no šā procesa, jo uzskata, ka tas grauj demokrātiju, uz kuras principiem balstīta Latvijas valsts.
Publiskajā telpā līdz šim gan izskanējis vēl viens vārds Valsts prezidenta amatam. Latvijas Nacionālā Skolotāju savienība aicina politiķus amatam izvirzīt pedagoģijas zinātņu doktoru Edgaru Kramiņu, kuram savienība piedēvē «spēju intuitīvi sajust politiskās rīcības kontekstu un attīstības virzienu».
Likums gan nosaka, ka kandidātu oficiāli var izvirzīt pat tikai viens Saeimas deputāts, bet pagaidām nekas neliecina, ka kāds vēlas to darīt.
Zināmu intrigu gan var ieviest pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts Aldis Gobzems un ar viņu ciešā sasaistē strādājošie KPV LV Saeimas frakcijas iekšējie opozicionāri. Neoficiāla informācija liecina, ka šī deputātu grupa, kurā ietilpst arī no Saskaņas saraksta Saeimā ievēlētā, bet pie frakcijām nepiederošā Jūlija Stepaņenko, tomēr varētu izvirzīt savu kandidatūru un pieteikt to pēdējā brīdī. Saeimas frakcijas vienojušās, ka kandidātus augstajam amatam var pieteikt līdz 13. maijam, bet prezidenta vēlēšanas notiks 29. maijā sasaucamā Saeimas ārkārtas sēdē.
Valsts prezidenta amatā R. Vējoni ievēlēja 2015. gada 3. jūnijā, kad Saeimas balsojumā viņa kandidatūru atbalstīja 55 deputāti. Toreiz balsojumā viņš E. Levitu pārspēja. Tiek uzskatīts, ka R. Vējonim šajā balsojumā palīdzēja daži Saskaņas deputāti.
Kandidējot valsts augstākajam amatam, R. Vējonis par prioritātēm izvirzīja nacionālās vienotības, nacionālās pašapziņas, patriotisma un sociālā taisnīguma veicināšanu. «Strādāšu tā, lai mēs visi kopā – tauta, politiskās partijas, valdība, Saeima – strādātu kā komanda un lēmumi būtu vērsti uz valsts attīstību. Gods kalpot Latvijai!» savu uzrunu uzreiz pēc ievēlēšanas noslēdza R. Vējonis.
Viņš ir piektais Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas un devītais kopš Latvijas valsts dibināšanas.
Pirms iesaistīšanās valsts līmeņa politikā R. Vējonis bijis gan Madonas pilsētas domes deputāts, gan strādājis Skultes ostas valdes locekļa amatā. Līdz 2002. gadam viņš bijis Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors. Ilgus gadus bija vides ministrs, bet vēlāk – arī aizsardzības ministrs.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997