Rīga 8°C, apmācies, iespējams lietus, DR vējš 4m/s
Piektdiena, 2024. gada 29. marts 08:20
Vārda dienas: Agija, Aldonis
Skandālu ēnā notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās sevi par uzvarētāju var dēvēt Saskaņa, kurai, par spīti pēdējā laika notikumiem ap tās saraksta līderiem, varētu tikt divi no Latvijai atvēlētajiem astoņiem Eiroparlamenta mandātiem.
Oficiāla informācija par vēlēšanu rezultātiem kļuva pieejama tikai vairākas stundas pēc laikraksta nodošanas tipogrāfijā, taču neoficiāla informācija liecina, ka par Saskaņu nobalsojuši aptuveni 17% vēlētāju, kas, pēc provizoriskiem rezultātiem, partijai dāvā divus mandātus.
Vēlētāju veiktie strīpojumi un ievilktie plusiņi situāciju, protams, var mainīt, bet, ja pieņem, ka ceļazīmi uz Briseli saņem saraksta pirmie divi numuri, tad pildīt solījumus par rīdzinieku interešu aizstāvēšanu Eiropā dosies no amata atstādinātais Rīgas mērs Nils Ušakovs un viņa bijušais vietnieks Andris Ameriks.
Interesanti, ka Saskaņai atkārtot 2009. gada vēlēšanu rezultātus – iegūt divus mandātus – izdevies laikā, kad pār tās līderi gulstas aizdomas par dalību koruptīvos darījumos. 2004. un 2014. gadā Saskaņai izdevās iegūt pa vienam mandātam. Situāciju iespējams var raksturot vēlēšanu dienā iecirkņos noklausītas sarunas, kurās Saskaņas atbalstītāji pauda viedokli, ka tieši laikā, kad to politiskajām simpātijām ir grūti laiki, tām jāsteidz palīgā. Jeb cita atziņa – zog visu partiju pārstāvji, tādēļ labāk, ja zog savējie.
Tikai nedaudz atšķirīgs ir paša N. Ušakova skaidrojums vēlēšanu rezultātiem. «Vēlētāji atbalstīja mūs mūsu partijai, iespējams, pašā grūtākajā laikā. Par šo atbalstu mums tagad ir jāatbild ar savu galvu. Gan tiem, kas strādās Eiroparlamentā, gan tiem, kas strādā Saeimā un Rīgas domē. Pievilt cilvēkus, kuri atbalsta Saskaņas vērtības, mums nav nekādu tiesību,» atstādinātā Rīgas mēra viedokli atreferē LETA.
Salīdzinoši veiksmīgas šīs vēlēšanas bijušas arī Nacionālajai apvienībai, kurai, iegūstot aptuveni 16% vēlētāju balsu, varētu tikt divi mandāti. Ņemot vērā, ka iepriekšējās divas vēlēšanas apvienībai nesa tikai vienu mandātu, tās saraksta līderi var būt gandarīti. Nacionālajai apvienībai labākās vēlēšanas bija 2004. gadā, kad tā ieguva četrus mandātus. Ja vēlētāju biļetenos veiktās atzīmes neviesīs kādas izmaiņas, tad uz Briseli dosies Roberts Zīle un kultūras ministre Dace Melnbārde.
Divi mandāti varētu tikt arī Jaunajai Vienotībai. Ar aptuveni 26% vēlētāju atbalstu tā kļuvusi par populārāko partiju šajās vēlēšanās un panākusi, ka Eiroparlamentā atgriezīsies ilggadējie tās pārstāvji Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete.
Pārsteidzošu stabilitāti spējusi uzrādīt arī Latvijas Krievu savienība. Šim sarakstam iegūstot aptuveni 6% balsu, Eiroparlamentā atgriezīsies tā līdere Tatjana Ždanoka, kas pērn pirms Saeimas vēlēšanām nolika mandātu, lai vadītu priekšvēlēšanu kampaņu, kas izrādījās nepietiekami veiksmīga, lai iekļūtu parlamentā.
Savu potenciālu apliecinājusi Attīstībai/Par!, kurai atbalstu pauduši aptuveni 12% vēlētāju, tādējādi uz Eiropas Parlamentu potenciāli nosūtot saraksta līderi – politologu Ivaru Ijabu.
Aiz strīpas, visticamāk, palikušās Latvijas Reģionu apvienības saraksta līderis Edvards Smiltēns, skaidrojot neveiksmi, neminstinās atgādināt par neveiksmēm vēlēšanu organizācijā. Politiķis atgādina, ka aptuveni puse vēlētāju nesaņēma rakstisku paziņojumu par tiem noteikto vēlēšanu iecirkni, bet iepriekšējās nobalsošanas dienās sasteigti atjauninātā datorsistēma uz laiku liedza iespēju nobalsot citā vēlēšanu iecirknī.
«Ir pamats domāt, ka tā bija labi koordinēta loterija, kurā rezultātu izšķīra nevis vēlētāju pozīcija un balsojums, bet gan apzināti vai neapzināti radītas nejaušības,» pauž E. Smiltēns, kas uzskata, ka šīs problēmas par aptuveni 16 procentpunktiem samazināja vēlētāju aktivitāti. Šajās vēlēšanās piedalījās aptuveni 33,5% vēlētāju.
«Valsts varas galvenais uzdevums ir nodrošināt godīgas un demokrātiskas vēlēšanas, kas netika izdarīts. Uzskatu, ka atbildība jāuzņemas iekšlietu ministram, kura pakļautībā ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, kā arī jānomaina Centrālās vēlēšanu komisijas vadība,» neapmierinātību neslēpj politiķis.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienība, kura, visticamāk, nebūs iekļuvusi Eiroparlamentā, bet iepriekšējās vēlēšanās vienu mandātu, pateicoties milzīgām investīcijām, gan spēja izcīnīt, zaudējumu uztver filozofiski. ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze norāda, ka šis partijai ir otrs labākais rezultāts Eiroparlamenta vēlēšanās – pārsniegta piecu procentu barjera. Lielās konkurences dēļ, lai iegūtu Eiroparlamenta mandātu, ir nepieciešams par sešiem procentiem nedaudz lielāks vēlētāju atbalsts. Gandarījumu A. Krauzem rada tas, ka saskaņā ar neoficiālo informāciju šo barjeru pārkāpt nav spējušas politiķa par populistiskām nodēvētās partijas – KPV LV un Jaunā konservatīvā partija.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997