Rīga 6°C, apmācies, bez nokrišņiem, ZA vējš 1m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis 07:21
Vārda dienas: Bārbala, Līksma
Netradicionāli organizētā koalīcijas partijas KPV LV Saeimas frakcija vēl cenšas uzturēt intrigu par šodien notiekošajām Valsts prezidenta vēlēšanām, taču koalīcija kopumā un opozīcija praktiski nešaubās, ka par jauno Valsts prezidentu kļūs Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits.
Pārsteiguma momentu varētu ieviest vien daži pavirši deputāti, kuri vēlēšanu biļetenos būs pieļāvuši paviršības kļūdu, kas favorītkandidātam augsto amatu liegtu saņemt jau pēc pirmās balsojuma kārtas.
Tuvojoties Valsts prezidenta vēlēšanām, ar E. Levita kandidatūru klajā nāca Nacionālā apvienība, kurai drīz vien piebalsoja Jaunā konservatīvā partija. Pēc nelielas tielēšanās, kas raisīja aizdomas par vēlmi apmaiņā pret atbalstu ietirgot kādu citu amatu vai likumprojektu, E. Levita atbalsta pulciņam pievienojās arī Attīstībai/Par!. Savukārt Jaunā Vienotība – jau otrās Valsts prezidenta vēlēšanas pēc kārtas – savu kandidātu neizvirzīja, solot atbalstīt koalīcijas izvirzīto.
Šo politisko spēku pārstāvji, ja uz Saeimas ārkārtas sēdi ierodas pilnīgi visi deputāti, E. Levita kandidatūrai garantē 49 balsis no ievēlēšanai nepieciešamās 51. Un kuluāru sarunas liecina, ka koalīcijas rindās Saeimas sēdes apmeklējums būs rekordaugsts – nobalsot par E. Levita kandidatūru nevajadzētu traucēt ne slimībām, ne citiem personīgiem motīviem.
Tikai sev vien zināmu apsvērumu dēļ savu pozīciju joprojām nav atklājusi KPV LV Saeimas frakcija. Tās priekšsēdētājs Atis Zakatistovs vien pauž, ka frakcijas kodols, kurā ir «desmit vai 11» deputātu, balsošot vienoti, bet kuram kandidātam tiks šā kodola atbalsts, viņš, līdzīgi citiem frakcijas deputātiem, atklāt nevēlas.
Taču arī šī mākslotā noslēpumainības plīvura radītā neziņa E. Levita izredzes tapt ievēlētam būtiski nemaina, jo KPV LV dibinātājs Artuss Kaimiņš un deputāts Aldis Blumbergs parakstījuši dokumentu, ar kuru E. Levita kandidatūra oficiāli tika pieteikta Saeimas prezidijā. Ņemot vērā, ka šī būs pirmā reize, kad Saeima Valsts prezidentu ievēlē atklātā balsojumā, abiem KPV LV deputātiem, neturot (pieteikumu parakstot) sniegto solījumu, būtu grūti to izskaidrot sabiedrībai un, kas vēl svarīgāk, koalīcijas partneriem. Arī citi KPV LV frakcijas koalīcijai pieskaitāmie pārstāvji iepriekš pauduši atbalstu vēlēšanām, piemēram, Ivars Puga. Vārdu sakot, par spīti noslēpumainībai, ir pamats pieņemt, ka KPV LV frakcijā ir pietiekami daudz balsu, lai E. Levits tiktu ievēlēts. Lielāku intrigu kā indivīds KPV LV frakcijas rindās ir saglabājis pats A. Zakatistovs.
Proti, Saeimā jau vairāk nekā mēnesi atbildīgās komisijas lēmumu gaida Ģenerālprokuratūras lūgums A. Zakatistovu izdot kriminālvajāšanai par dalību krāpšanā lielos apmēros. Jāatgādina, ka līdz ar izdošanu kriminālvajāšanai deputāts zaudē tiesības pilnvērtīgi piedalīties Saeimas darbā – arī balsojumā par nākamo Valsts prezidentu.
Tādēļ, ņemot vērā, ka līdzīgi prokuratūras lūgumi līdz šim apmierināti nekavējoties, koalīcijas kavēšanās ar šo jautājumu radījusi pamatotas aizdomas – A. Zakatistova klātbūtne ir akūti nepieciešama, lai viņš nodrošinātu KPV LV dalību pareizā kandidāta ievēlēšanā un varbūt pat arī pats piedalītos balsojumā. Neoficiāla informācija gan liecina, ka A. Zakatistovs balsojumā varētu nepiedalīties, bet par to varēs pārliecināties tikai pēc balsojuma, kad prezidents būs jau ievēlēts.
Ēnu pār nākamā prezidenta ievēlēšanu met arī koalīcijas attieksme pret Satversmē atrunātā kārtībā opozīcijas iesniegto pieprasījumu vēlēšanas noteikt 5. jūnijā. Pretēji valsts pamatlikumam, Saeimas Kārtības rullim un tradīcijai šis opozīcijas pieprasījums tiek apiets un Saeimas prezidijā joprojām nav izskatīts. Tā vietā koalīcijas dominētais prezidijs pieņēma lēmumu par vēlēšanu noturēšanu šodien. Viens no paskaidrojumiem: 29. maijā vismazākais deputātu skaits komandējumu un citu iemeslu dēļ nespēs piedalīties vēlēšanās. Tas ir vēl viens apliecinājums tam, ka koalīcijas deputāti šodien ieradīsies maksimāli iespējamā skaitā, nodrošinot nepieciešamās balsis E. Levitam.
Līdz ar to atlikušās divas kandidatūras – Zaļo un zemnieku savienības virzītais tiesībsargs Juris Jansons un KPV LV iekšējās opozīcijas pieteiktais Saeimas deputāts Didzis Šmits – pildīs vien statistu lomu.
Negraujot frakcijas integritāti, par J. Jansnonu sola balsot viss klātesošais ZZS frakcijas sastāvs. Pat tie deputāti, kas labprāt atbalstītu citu kandidatūru. Savukārt KPV LV opozicionāru virzīto D. Šmitu varētu atbalstīt visa vai daļa Saskaņas Saeimas frakcijas deputātu, kuru sākotnēji prezidenta amatam iecerētais kandidāts Pēteris Sproģis, sabiedrības nosodījumu par piesliešanos Saskaņai neizturējis, no šā goda atteicās. Ir maz ticams, ka kāds no Saskaņas deputātiem savu balsi atdos E. Levitam.
Tiesa, vismaz viens pārsteiguma elements, kas aizkavētu E. Levita ievēlēšanu augstajā amatā un, iespējams, koalīcijas rindās radītu zināmu apjukumu, varētu būt tā dēvētā cilvēka kļūda, kad vairāki deputāti, aizpildot vēlēšanu biļetenu, kļūdās, padarot to nederīgu un tādējādi neveidojot nepieciešamo vairākumu. Tomēr arī šajā gadījumā nebūtu pamats apšaubīt koalīcijas spēju mobilizēties un tīši vai netīši kļūdas izdarījušos partnerus instruēt vai motivēt pareizajai rīcībai.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997