Rīga 4°C, mākoņains, bez nokrišņiem, ZR vējš 5m/s
Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis 13:42
Vārda dienas: Fanija, Vēsma
Valsts prezidenta vēlēšanu process, kurš aizsākās teju līdz ar Krišjāņa Kariņa valdības izveidošanu, noslēdzies bez pārsteigumiem – koalīciju veidojošo partiju deputāti, atklātā balsojumā pie dotā vārda atbalstīt vienu un tikai vienu kandidātu turēti, vienoti atbalstījuši Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita kandidatūru.
Pēc balsojumu rezultāta nolasīšanas Saeimas tribīnē kāpušais E. Levits solīja kļūt par visu Latvijas pilsoņu prezidentu – gan to, kas dzīvo Latvijā, gan ārpus tās, gan trūcīgo, gan pārtikušo, gan atstumto, gan par savu dzīvi drošo.
Uzrunājot klātesošos, E. Levits uzsvēra, ka valsti esam mantojuši no iepriekšējām paaudzēm un Latvijas valsts ir ietvars, kur īstenot sapņus, baudīt brīvību un runāt savā valodā. Darbs pie valstiskuma nostiprināšanas nebeidzas nekad, uzskata jaunievēlētais prezidents, tāpēc cilvēku pienākums ir strādāt, lai nākamās paaudzes Latviju mantotu stipru, drošu un zaļu. «Šim lielajam uzdevumam būs veltīts viss mans darbs,» solīja E. Levits.
Viņa darbs būs virzīts, lai visi varētu justies piederīgi savai valstij. «Mēs visi – Latvija, Eiropa, pasaule – dzīvojam strauju pārmaiņu laikmetā. Tāpēc mums bija jāprot šīs pārmaiņas paredzēt. Visā Latvijā ir milzīgs potenciāls iet pa veiksmīgas valsts ceļu, būt par valsti, ko virza veiksmīgi cilvēki,» akcentēja E. Levits.
Disciplinēts balsojums
Balsojumā pārsteigumus nesagādāja visādi citādi sarežģītu uzvedību demonstrējošā KPV LV Saeimas frakcija, kuras 12 (no 15) tās kodolam pieskaitītie deputāti, ieskaitot jau nākamnedēļ kriminālvajāšanai izdodamo frakcijas priekšsēdētāju Ati Zakatistovu, savu balsi atdeva E. Levitam. Viņš Valsts prezidenta amatā ievēlēts ar nedalītu koalīcijas atbalstu – 61 balsi.
To, ka E. Levitam ir vislielākās izredzes kļūt par nākamo Valsts prezidentu, vēlēšanu procesā iekodēja pats tiesnesis. Viņa vārdam Valsts prezidenta vēlēšanu kontekstā izskanot pirmo reizi, E. Levits paziņoja, ka piekritīs piedalīties vēlēšanās, ja viņa kandidatūru atbalstīs visa koalīcija.
Ar solījumu nodrošināt šādu atbalstu kavējās vien Attīstībai/Par! un KPV LV Saeimas frakcijas. Taču arī tās, par spīti atšķirīgiem uzskatiem dažos jautājumos, piekrita E. Levita kandidatūras atbalstīšanai.
Labākais starp piedāvātajiem
«Nav tā, ka Attīstībai/Par! ar Egilu Levitu pilnībā sakrīt viedokļi visos jautājumos. Mūsu viedokļi ir gana atšķirīgi, tomēr mēs apzināmies, ka Valsts prezidentam ir jābūt pārpartejiskam un jāstrādā visas Latvijas sabiedrības interesēs. Tas nozīmē, ka neviens kandidāts pilnībā neatbildīs visu vēlētāju un politisko partiju vērtībām un mērķiem. Galu galā – prezidentam ir jāvar īstenot Satversmē nostiprināto varas līdzsvarošanas principu. Egilam Levitam nav jābūt par «mūsu» prezidentu, bet par Latvijas prezidentu,» Attīstībai/Par! izvēli skaidroja tās Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts.
Vairāk laika savas izvēles definēšanai bija nepieciešams KPV LV Saeimas frakcijai, kura lēmumu par atbalstu E. Levitam pieņēma tikai dienu pirms prezidenta vēlēšanām. Šim politiskajam spēkam izvēli sarežģījusi gan pašu frakcijai piederīgā Didža Šmita piedalīšanās sacīkstē par valsts augstāko amatu, gan citi apsvērumi.
«Didzis Šmits savā komunikācijā runā kā izcils ekonomikas ministrs. Un mums kā frakcijai šis ir sāpīgs jautājums, jo viņš tika izvirzīts par ekonomikas ministra kandidātu no mūsu vidus. Un diemžēl viņš nepieņēma šo izaicinājumu (..) Jansona kungs ir kā tāds cītīgs vagars, kurš var pelnīti nokaunināt ierēdņus un politiķus, kuri nedara visu iespējamo, lai Latvijā mazinātos nabadzība. Un šī bija mūsu izvēle. Dažādos posmos Latvijas vēsturē varētu noderēt vagars, kauninātājs, soģis. Dažādos posmos Latvijas vēsturē varētu noderēt saimniecīgs apsviedīgums. Bet, mūsuprāt, šis posms Latvijā ir cieņas un morālā kompasa posms,» norādot, ka tieši E. Levits vislabāk varētu pildīt šī kompasa funkcijas, teica KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs.
Atklātais balsojums
Labi apzinoties, ka sacīkstē nav izredžu, savus kandidātus izvirzījušās opozīcijas partijas Saskaņa un Zaļo un zemnieku savienība debatēs īpaši neiesaistījās – no 23 uzstāšanās reizēm debatēs tikai astoņas reizes tribīnē kāpa opozīcijas pārstāvji.
ZZS, piemēram, atgādinot, ka šīs ir pirmās atklātās Valsts prezidenta vēlēšanas, apšaubīja, ka tās patiešām atspoguļos deputātu gribu. ZZS priekšsēdētājs Armands Krauze pieļāva, ka dažiem koalīcijas deputātiem bija jārod kompromiss starp sirdsapziņu un frakcijas disciplīnu.
«Pirmo reizi šis balsojums būs atklāts, kas uzliek papildu atbildību un, jāatzīst, rada arī bažas, vai patiesi katrs, īpaši es skatos uz koalīcijas deputātiem, balsos pēc savas labākās sirdsapziņas. Vai paša deputāta un to pilsoņu, kas deputātu izvēlējušies par savu priekšstāvi, griba būs spēcīgāka par koalīcijas disciplīnu?» retoriski jautāja politiķis.
Savukārt Saskaņu pārstāvošais Vjačeslavs Dombrovskis apšaubīja E. Levita vēlmi risināt patiešām valstiski nozīmīgas problēmas, piemēram, nepilsoņu jautājumu un mūžseno Saskaņas izolēšanu no koalīcijas par spīti labajiem rezultātiem Saeimas vēlēšanās.
«Koalīcijai nav nekā bīstamāka kā prezidents, kurš varētu radīt apdraudējumu tā saucamajām sarkanajām līnijām (..) Tā vietā koalīcijai vajag kandidātu, kurš ar dedzību iestātos par dzimumu un seksuālo minoritāšu tiesībām, bet nekādā gadījumā – par vienlīdzīgu attieksmi pret citas tautības cilvēkiem,» teica opozicionārs.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, E. Levits 1982. gadā beidzis Hamburgas universitātes Juridisko fakultāti, bet 1985. gadā – Hamburgas universitātes Sabiedrisko zinātņu un filozofijas fakultāti.
Viņš savulaik bijis Latvijas vēstnieks Vācijā, Šveicē, Austrijā un Ungārijā. Viņš bija arī 5. Saeimas deputāts, kā arī tieslietu ministrs. Vēlāk E. Levits tika ievēlēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas locekli no Latvijas, bet tad viņš kļuva par ES Tiesas tiesnesi.
E. Levits ir 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācijas līdzautors, kā arī darbojies Satversmes preambulas projekta izstrādē.
E. Levits kandidēja prezidenta vēlēšanās arī 2015. gadā, taču Saeimas vairākums atbalstīja Raimonda Vējoņa kandidatūru.
***
Valsts prezidenta vēlēšanu balsojuma rezultāti
Egils Levits Juris Jansons Didzis Šmits
Vārds Uzvārds
Aldis Adamovičs +
Jānis Ādamsons +
Valērijs Agešins +
Arvils Ašeradens +
Uldis Augulis
Dagmāra Beitnere-Le Galla +
Iveta Benhena-Bēkena +
Raimonds Bergmanis +
Dace Bluķe +
Aldis Blumbergs +
Mārtiņš Bondars +
Uldis Budriķis +
Jānis Butāns +
Jānis Cielēns +
Boriss Cilevičs +
Anda Čakša
Gundars Daudze +
Sergejs Dolgopolovs
Jānis Dombrava +
Vjačeslavs Dombrovskis +
Jānis Dūklavs +
Ilmārs Dūrītis +
Raivis Dzintars +
Gatis Eglītis +
Krišjānis Feldmans +
Aivars Geidāns +
Aldis Gobzems +
Inga Goldberga +
Marija Golubeva +
Kaspars Ģirģens +
Jānis Iesalnieks +
Inese Ikstena +
Ilze Indriksone +
Janīna Jalinska +
Ritvars Jansons +
Andrejs Judins +
Juris Jurašs
Nikolajs Kabanovs +
Artuss Kaimiņš +
Ojārs Ēriks Kalniņš +
Andris Kazinovskis +
Aleksandrs Kiršteins +
Andrejs Klementjevs +
Ivans Klementjevs +
Rihards Kols +
Rihards Kozlovskis +
Ieva Krapāne +
Armands Krauze +
Jānis Krišāns +
Edgars Kucins +
Māris Kučinskis
Janīna Kursīte-Pakule +
Janīna Kursīte +
Ainars Latkovskis +
Atis Lejiņš +
Inese Lībiņa-Egnere +
Linda Liepiņa +
Regīna Ločmele-Luņova +
Anita Muižniece +
Ināra Mūrniece +
Romāns Naudiņš +
Vladimirs Nikonovs +
Vitālijs Orlovs
Linda Ozola +
Evija Papule +
Daniels Pavļuts +
Ramona Petraviča +
Igors Pimenovs +
Artūrs Toms Plešs +
Ēriks Pucens +
Ivars Puga +
Juris Rancāns +
Dana Reizniece-Ozola +
Ivans Ribakovs +
Inguna Rībena +
Sandis Riekstiņš +
Artūrs Rubiks +
Dace Rukšāne-Ščipčinska +
Andris Skride +
Karina Sprūde +
Mārtiņš Staķis +
Jūlija Stepaņenko +
Juta Strīķe +
Didzis Šmits +
Edvīns Šnore +
Mārtiņš Šteins +
Ļubova Švecova +
Edmunds Teirumnieks +
Vita Anda Tērauda +
Jānis Tutins +
Jānis Urbanovičs +
Viktors Valainis +
Jānis Vitenbergs +
Inese Voika +
Jānis Vucāns +
Atis Zakatistovs +
Evita Zālīte-Grosa +
Ivars Zariņš
Reinis Znotiņš +
Normunds Žunna +
Māris Kučinskis, Anda Čakša – balsojuma zīmes tika atzītas par nederīgām.
Uldis Augulis, Sergejs Dolgopolovs, Vitālijs Orlovs – sēdē nepiedalījās.
Juris Jurašs – nav tiesīgs piedalīties balsošanā.
Ivars Zariņš – nepiedalījās balsojumā.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997