Moldovu pārņēmusi politiskā krīze

Politiskā un konstitucionālā krīze, kuras iznākums ir grūti prognozējams, pārņēmusi Moldovu. Šīs valsts Konstitucionālās tiesas ieskatā pilnvaras zaudējis gan prezidents, gan parlaments, kas likumā noteiktajā laikā nav spējis izveidot valdību, taču šīs institūcijas apgalvo, ka joprojām ir leģitīmas. Abas konfliktējošās puses tiešāk vai netiešāk mudinājušas savus piekritējus uz demonstrācijām, kas nozīmē, ka tuvāko dienu laikā situācija Moldovā var kļūt pavisam nokaitēta.

Pašlaik ierakumu vienā pusē ir oligarhs Vladimirs Plahotņuks un viņa Demokrātiskā partija, bet otrā – grūti iedomājama alianse, kurā apvienojušies uz iestāšanos Eiropas Savienībā orientētais bloks ACUM un promaskaviskā sociālistu partija, raksta AFP. Februārī notikušajās parlamenta vēlēšanās nevienai no partijām neizdevās iegūt vairākumu parlamentā, un pagājušo piektdien Konstitucionālā tiesa paziņoja – 90 dienu termiņš, kas atvēlēts valdošās koalīcijas izveidošanai, ir beidzies, un tas nozīmē, ka sociālistus pārstāvošajam prezidentam Igoram Dodonam jāpaziņo par šā parlamenta atlaišanu un jaunu vēlēšanu izsludināšanu.

Taču prezidents šo tiesas spriedumu ignorēja, pavēstot, ka partijām, kuras gandrīz trīs mēnešus nebija spējušas vienoties par koalīcijas izveidošanu, vēl ir laiks to paveikt. Sestdienas pēcpusdienā šāda vienošanās patiešām tika panākta, bloķējoties līdz šim savstarpēji naidīgiem politiskajiem spēkiem – sociālistiem, kuriem ir

35 no 101 deputāta mandāta parlamentā, un ACUM, kura rīcībā ir 26 mandāti. Jaunizveidotā koalīcija nosprieda premjera amatu uzticēt ACUM pārstāvei, bijušajai izglītības ministrei un Pasaules bankas padomniecei Maijai Sandu, savukārt parlamenta spīkeres amats tika atvēlēts sociālistu partijas pārstāvei Zinaīdai Grečeanu. I. Dodons jau sestdienas vakarā steigšus pieņēma jauno valdības pārstāvju zvērestus un parakstīja dokumentus par viņu iecelšanu amatos.

Taču vakar Moldovas Konstitucionālā tiesa nosprieda, ka visi šie lēmumi ir nelikumīgi. Dēļ tā, ka I. Dodons nebija izpildījis tiesas lēmumu un atlaidis parlamentu jau sestdienas rītā, no amata atstādināts viņš pats, un par prezidenta pienākumu izpildītāju iecelts līdzšinējais premjera pienākumu izpildītājs Pavels Filips, kurš pārstāv Demokrātisko partiju. Viņa pirmais rīkojums bijis – atlaist parlamentu un izsludināt jaunas vēlēšanas 6. septembrī, raksta Reuters. Gan prezidents, gan parlamentāriešu vairākums paziņojuši, ka negrasās pildīt šo rīkojumu, jo uzskata Konstitucionālās tiesas lēmumu par nelikumīgu. «Likumā ir noteikts, ka beidzamais brīdis valdības izveidošanai ir sestdienas vēls vakars, un šis termiņš tika ievērots,» uzsvēris I. Dodons. Savukārt M. Sandu norādījusi, ka situācijā, kad pret oligarhu ietekmi noskaņotajiem politiskajiem spēkiem beidzot izdevies vienoties, nebūtu racionāli atkal uzsākt jaunu priekšvēlēšanu kampaņu.

Abu pušu pārstāvji apelējuši arī pie saviem piekritējiem. «Tuvākajās dienās Moldovā acīmredzot būs karsti – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē,» raksta interneta ziņu vietne Newsru.com. Tā norāda, ka Demokrātiskās partijas elektorāts ir vienots, taču to pašu nevar sacīt par nule kā izveidotās koalīcijas vēlētāju bāzi, jo sociālistus un ACUM allaž nošķīrusi dažāda attieksme pret Krieviju un Eiropas Savienību. Tādēļ cerēt, ka viņi pret P. Filipu un viņa izdotajiem dekrētiem dosies cīņā vienotā frontē, ir diezgan naivi.