Neaizmirsīsim 15 tūkstošus izsūtīto

1941. gada 14. jūnijā notika padomju varas organizētā pirmā civiliedzīvotāju masu deportācija Latvijas teritorijā. 15 procenti jeb 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem kopā ar ģimeni tika aizvests no Latvijas. No katriem 10 izsūtītajiem Latvijas iedzīvotājiem apmēram četri nomira ieslodzījuma vietās vai nometinājumā. Pavisam nomira 6081 cilvēks, tas ir, 39,43 procenti no 14. jūnijā deportēto kopējā skaita. No Latvijas tika izrautas aptuveni 5000 ģimenes jeb vairāk nekā 15 400 cilvēku. Tiem, kuri atgriezās, bija sabojāta veselība, traumēta psihe.

Politiķes Sandra Kalniete un Inese Vaidere ir atzinušas, ka nav nācies viegli izskaidrot citiem Eiropas Parlamenta deputātiem padomju okupācijas sekas un noziegumus. Šogad martā starptautiskajā konferencē Apzinātie PSRS okupācijas režīma radītie zaudējumi Baltijā S. Kalniete sacīja – pēc viņas aprēķiniem, ja ar klusuma brīdi pieminētu katru komunistiskā terora upuri, tad būtu jāklusē 174 gadi. Latvija, Lietuva un Igaunija ir vienisprātis, ka par PSRS okupācijas režīma radītajiem zaudējumiem nav jāklusē un tos nedrīkst norakstīt.

Kaut arī izsūtīšana notika 1940. gada 14. jūnijā, jau 1939. gada oktobrī bija izdota pavēle par pretpadomju elementu izsūtīšanas operācijas izpildes kārtību no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas. Cilvēku izsūtīšana tika gatavota plānveidīgi. Ar jau izvestajiem vairāk nekā 15 000 cilvēku bija par maz, tika gatavota otra izvešanas akcija. Toreizējā vara to nepaguva īstenot, jo Latvija tika ierauta Otrajā pasaules karā.

Pieminot komunistiskā genocīda upurus, 14. jūnijā visā Latvijā notiek dažādi pasākumi – konferences, piemiņas brīži, koncerti, svētbrīži. Fonds Sibīrijas bērni rīko konferenci un koncertu Aizvestajiem. Konference notiks Rīgas pilī, un tās tēma ir Vēsturiskā atmiņa. Īpašs viesis konferencē būs Krievijas biedrības Memoriāls nodaļas vadītājs Krasnojarskā Aleksejs Babijs, kura izveidotais arhīvs palīdzējis izsūtītajiem un viņu tuviniekiem iegūt informāciju par ģimenes locekļiem, kas nevarēja atgriezties mājās, kā arī atrast vietu, kur viņi bijuši izsūtīti, informē Rīgas domē.

Rīgā pulksten 10 pie Šķirotavas stacijas un pulksten 15 pie Torņakalna stacijas notiks piemiņas pasākums. Jau tradicionāli notiks gājiens no Okupācijas muzeja, ziedu nolikšanas ceremonija un svinīgā goda sardzes maiņa pie Brīvības pieminekļa.

Rīgas Latviešu biedrība pulksten 19 aicina noklausīties kantāti Dievs, Tava zeme deg!. Tās atskaņojums Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā Rīgas Latviešu biedrībā ir kļuvis par tradīciju.

Savukārt orķestra Rīga mārketinga speciāliste Baiba Tilhena informē, ka pulksten 19 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā notiks koncerts In memoriam. Koncertā būs dzirdams komponista Riharda Dubras Latvijā vēl neatskaņots skaņdarbs Adagio appassionato. Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltītā koncerta programmā īpaši piemeklēta gaiša latviešu komponistu radīta mūzika.

Ar svētbrīdi pulksten 17 Liepājas Centrālkapos pie deportēto piemiņas akmens sāksies komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi Liepājā. Pēc vairāk nekā stundas liepājnieki tiek aicināti uz represēto piemiņai veltītu koncertu Klusu rokas uzliekam brīvās Latves karogam.

Ogrē, Represēto piemiņas vietā, piemiņas brīdis sāksies pulksten 17. Pēc tam politiski represētie aicināti uz atmiņu vakaru Ogres Vēstures un mākslas muzejā.

14. jūnijā piemiņas pasākumi ik gadu notiek arī Litenē, šogad pulksten 16.30 nogalinātos un izsūtītos Latvijas armijas virsniekus, karavīrus un instruktorus pieminēs Litenes kapos Latvijas armijas karavīru piemiņas vietā, bet pulksten 18 tiks iedegts atmiņu ugunskurs Latvijas armijas karavīru nometnes vietā Litenē.