Dombrovskis sludina klimatneitrālu ekonomiku

Lai kļūtu par Eiropas Savienības komisāru, kandidātam jāpārvar sava veida šķēršļu josla, demonstrējot dažādiem vērtētājiem savu vispārējo kompetenci, personisko neatkarību un šarmu, saziņas prasmi un ieinteresētību Eiropas kopīgo ideju veicināšanā. Vakar šo disciplīnu sekmīgi veica Latvijas kandidāts Valdis Dombrovskis. Viņa atbildības joma būs «ekonomika, kas darbojas cilvēku labā».

Jāatgādina, ka Valdis Dombrovskis arī šobrīd ir komisārs un turklāt vēl Eiropas Komisijas viceprezidents. Viņa atbildības jomas ir eiro un sociālais dialogs, finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība. Tātad apstiprināšanas gadījumā viņš darīs faktiski to pašu darbu, ko šobrīd. Papildus jaunajā komisijā Dombrovskim būs uzticēta vadošā loma cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ko viņš uztverot ļoti nopietni.

Pastāvēs, kas pārvērtīsies

Par to visu vakar viņu iztaujāja parlamenta ekonomikas, budžeta un sociālo lietu komiteju deputāti. Iepriekš viņš jau bija sniedzis rakstiskas atbildes uz deputātu jautājumiem, bet vakar notika darba intervija.

Vispirms Dombrovskim tika dots vārds 15 minūšu uzrunā, lai ieskicētu visas plānotās darbības jomas. Viņš arī demonstrēja maksimālu vispusību, tostarp ievadā parunājot arī latviešu valodā un citējot izcilo latviešu dzejnieku Raini: «Pastāvēs, kas pārvērtīsies.» Šādi jārīkojas arī Eiropai, un iemesls tam ir klimata pārmaiņas. Dombrovska plānā ir pielāgot šīm pārmaiņām visas viņa atbildības jomas – pat finanšu institūciju darbību. Līdztekus labuma gūšanai no klimata pārmaiņām Eiropai jākļūst par pasaules līderi digitalizācijā un tehnoloģijās, stiprinot savu ekonomisko suverenitāti. Trešais problēmu bloks saistīts ar sabiedrības novecošanos, uz ko nepieciešams politiski reaģēt. Dombrovskis diezgan daudz runāja par finanšu lietām un Eiropas banku aktualitātēm, kuru izprašanai nepieciešamas attiecīgas priekšzināšanas. Arī par ekonomikas, sociālo un ilgtspējas jautājumu sajūgšanu vienā veselumā. Lūk, viena no viceprezidena uzrunā izmantotajām tēzēm:

«Lai finansētu pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, Eiropai vajadzīgas milzīgas investīcijas – triljoni eiro nākamo desmitgažu laikā. Mums būs vajadzīgs gan publiskais, gan privātais finansējums. Eiropas Savienība bija pirmais reģions, kurš ieviesa saistošus tiesību aktus par ilgtspējīgu finansējumu. Tagad mums jāvienojas par vienotu ES klasifikācijas sistēmu jeb taksonomiju, kura palīdzēs noteikt, kas ir ilgtspējīgs. Mums arī jāizstrādā standarti «zaļajām» obligācijām un ekomarķējumam.»

Upuris «svētajai Grētai»

Sekojošajā iztaujāšanā vairāk tika apspriesti sociālie jautājumi un Eiropas klimata ambīciju ietekme uz sabiedrību nekā Eiropas Komisijas plāni finanšu jomā. Kopumā iztaujāšana noritēja salīdzinoši mierīgi, lielākoties bez uzbrūkošiem jautājumiem. Kā vienu no izņēmumiem var minēt vācieša Gvido Reila izlēcienu – viņš savā jautājumā atļāvās apšaubīt klimata politikas lietderību, pavēstot, ka Eiropa ir atbildīga tikai par desmit procentiem izmešu pasaulē, bet tādēļ «veselas paaudzes tiks upurētas svētajai Grētai un klimata pārmaiņām». Miljoniem cilvēku zaudēs darbu, piemēram, autoindustrijā. Taču Dombrovskis šim konservatīvo uzskatu paudējam oponēja – Eiropai esot jādara vēl vairāk cīņā pret klimata pārmaiņām, jo vēlāk maksāsim vēl dārgāk. Taču zaļajai pārejai uz klimatneitrālu ekonomiku jāsatur sociālā komponente. Respektīvi pārmaiņām nevajadzētu vairot nabadzību un bezdarbu, bet otrādi.

Pēc politisko grupu pārstāvjiem un vācieša parocīgākus jautājumus Dombrovskim uzdeva arī daži Latvijas parlamentārieši. Piemēram, Inese Vaidere vaicāja par komisijas plāniem attiecībā uz kriptovalūtām, jo īpaši tādēļ, ka savu valūtu – Libra – vēlas izdot sociālo tehnoloģiju gigants Facebook. Amata kandidāts apstiprināja, ka bažām par virtuālajiem aktīviem ir pamats un tāpēc Libra attīstību būs nepieciešams uzraudzīt un to regulēt kopīgi ES līmenī.

Tūlītējs atbalsts

Pat prokremliskās aktīvistes Tatjanas Ždanokas jautājums, ar ko viņa, iespējams, bija vēlējusies iedzīt Dombrovski stūrī, izrādījās kandidātam visai parocīgs, jo deva iespēju vēlreiz runāt par Eiropas sociālajiem jautājumiem – par ieceri noteikt minimālo algu, bezdarba apdrošināšanu un garantijām bērniem un jauniešiem.

Citiem komisāru amatu kandidātiem iztaujāšana noritējusi krietni grūtāk. Divus parlaments vispār atteicies atbalstīt, iztaujāšanu pat liedzot. Turpretim par atbalstu Dombrovskim jau sākotnēji nebija nekādu šaubu. Pozitīvs komisāra kandidāta vērtējums tika pasludināts vien dažas stundas pēc noklaušināšanas. Pat sociālisti tikai pieklājības pēc patielējās.

Tagad jāsagaida, ka uzklausīti tiks atlikušie kandidāti, tad parlaments izvērtēs gūtos iespaidus un lems par atbalstu kopumā visam Eiropas Komisijas jaunajam sastāvam. Tas varētu notikt 23. oktobrī.