Saskaņa apsver Rīgas domes koalīcijas pamešanu

Šonedēļ apritēs divi mēneši, kopš Rīgas mēra amats ar Saskaņas deputātu svētību nonāca Gods kalpot Rīgai pārstāvošā Oļega Burova rokās. Taču galvaspilsētas atslēga tajās nav drošībā, jo Saskaņa ir nemierā ar partnera darbu un apsver domu saraut attiecības ar Gods kalpot Rīgai. Rīgas domes liktenis izšķirsies neilgi pēc Saskaņas kongresa.

Gatavojoties partijas kongresam, kurā ir jāievēlē jaunā partijas valde un dome, Saskaņa aizvadītajā piektdienā sasauca valdes sēdi. Tajā ar skatu nākotnē tika pieņemts vēl neievēlētajai jaunajai valdei saistošs rīkojums – divu nedēļu laikā izvērtēt Saskaņas atrašanās Rīgas domes koalīcijā lietderību.

Pašlaik aktīvās valdes loceklis, Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs skaidro, ka Gods kalpot Rīgai (GKR) un O. Burova vadībā Rīgas dome sākusi atkāpties no vēlēšanu programmā, ar kuru abas partijas startēja vienā sarakstā, vēlētājiem dotajiem solījumiem. Tādēļ, uzskatot, ka šādi partija atvirzās vēl tālāk no saviem vēlētājiem, Saskaņai jāizvērtē šī sadarbība un, iespējams, jāizstājas no koalīcijas.

No J. Urbanoviča teiktā izriet, ka Saskaņas redzējumā GKR pārlieku attālinājusies no vēlēšanu programmas pīlāra – solījuma «palīdzēt tiem, kam palīdzība vajadzīga visvairāk – pensionāriem un ģimenēm ar bērniem».

19. augustā O. Burovs mēra amatā tika ievēlēts ar 35 balsīm, no kurām 17 piederēja Saskaņas deputātiem. Līdz ar to, ja Saskaņa tiešām pametīs koalīciju, kritīs arī O. Burova amats, bet izveidot jaunu koalīciju būs ārkārtīgi grūti, ja pieņem, ka Vienotības un Jaunās konservatīvās partijas deputāti – kopumā 11 – pieturēsies pie līdzšinējās pozīcijas neatbalstīt koalīcijas, kuru sastāvā ir GKR vai Saskaņa. Tas savukārt varētu nozīmēt, ka ārkārtas vēlēšanu iespēja atkal kļūst par iespējamu opciju.

Tomēr tas, kāds būs Saskaņas jaunās valdes lēmums, lielā mērā būs atkarīgs no tās sastāva un priekšsēdētāja.

Vēl līdz aizvadītajai piektdienai uz valdes priekšsēdētāja amatu bija pieteiktas četras kandidatūras – Jānis Urbanovičs, kuru izvirzījušas septiņas partijas reģionālās nodaļas, pašlaik priekšsēdētāja amatā esošais Nils Ušakovs, Vjačeslavs Dombrovskis un Andris Morozovs. N. Ušakovu un Vj. Dombrovski izvirzījusi pa vienai reģionālajai nodaļai, bet A. Morozovu Saeimas deputāts Igors Pimenovs.

Valdes sēdē N. Ušakovs nāca klajā ar paziņojumu, kuru daži gaidīja izskanam tikai partijas kongresa laikā, – viņš savu kandidatūru atsauca. Oficiālais šā lēmuma skaidrojums vēsta, ka N. Ušakovs nespētu savienot priekšsēdētāja pienākumus ar Eiropas Parlamenta deputāta pienākumiem pirmām kārtām jau attāluma dēļ. Taču partiju pamest novārtā viņš negrasoties, jo aktīvi darbošoties tās domē, ja tajā tiks ievēlēts. Savukārt neoficiālā versija pauž, ka N. Ušakovs nevēlas piedzīvot sakāvi, kas ir neizbēgama.

«Varētu būt, ka Ušakovs ir guvis pārliecību, ka, ja viņš kandidēs, tad viņš zaudēs. Bet zaudēt Ušakovs nemīl nekādās situācijās. Tas var arī liecināt, ka Saskaņā ir grupējums vai divi, kas savstarpēji vienojušies, ka ir pret viņu,» vēl pirms partijas valdes sēdes N. Ušakova kandidatūras iespējamo atsaukšanu vērtēja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

Ņemot vērā izvirzītāju loku, lielākās izredzes kļūt par Saskaņas priekšsēdētāju ir J. Urbanovičam, kurš šo amatu savulaik nodeva N. Ušakovam. J. Urbanovičs atzīst, ka partijai ir ievērojamas problēmas un, iespējams, tās pat nav atrisināmas, taču viņš uzsver, ka jūt morālu atbildību par situāciju, kurā nonākusi Saskaņa, un tādēļ neredzot iespēju atteikties no kandidēšanas.

Par to, ka J. Urbanovičs ir īstais cilvēks, kurš spēs partijā iedvest jaunu dzīvību, šaubās I. Pimenovs. Tieši tas netiek teikts, bet viņa paustais, ka līdzšinējie līderi pārlieku aizrāvušies ar politisko cīņu stratēģiju kaldināšanu, aizmirstot par komunikāciju ar ierindas biedriem, par to liecina nepārprotami. I. Pimenovs uzskata, ka A. Morozovs ir ne tikai pietiekami gudrs, lai vadītu valsts lielāko partiju, bet arī pietiekami atvērts saziņai ar ierindas biedriem, lai partija spētu atkopties no smagajiem triecieniem, kurus tā pēdējā laikā saņēmusi.

A. Morozovs, kurš Saskaņā iestājās 2008. gadā, viņa kandidatūras izvirzīšanu uzskata par pagodinājumu un ir pārliecināts, ka ar smagu darbu organizācija var atgūt kādreizējo spozmi. «Partijas reitingi ir ļoti zemu krituši, taču nav arī tik slikti, kā savulaik klājās Vienotībai. Saskaņa, kurai ir gan labie, gan sliktie darbi, ir darbspējīga, mums vienkārši jāstrādā,» saka A. Morozovs, kurš uzskata, ka partijai strauji jāmainās, jo vecā kārtība to strauji tuvina postam.

Vēlētāju acīs A. Morozovs ir gana mīlēts, jo, par spīti, ka iepriekšējās divās Saeimas vēlēšanās viņš ierindots Saskaņas Rīgas saraksta pēdējās pozīcijās, viņš abas reizes saņēmis pietiekami daudz balsu, lai vēlēšanu rezultātos pakāptos uz saraksta vidu. Turklāt 12. Saeimas vēlēšanās viņš no pēdējās – 35. – pozīcijas pakāpās līdz 14., kas pēc pašvaldību vēlēšanām, kurās Jūrmalas domē tika ievēlēts Saeimas deputāts Ņikita Ņikiforovs, deva iespēju kļūt par Saeimas deputātu, stājoties viņa vietā.

Savdabīgā situācijā ir Vj. Dombrovskis, kuru partija nosaukusi gan kā pirmo numuru Eiroparlamenta vēlēšanu sarakstā, gan kā vienīgo kandidātu uz partijas valdes priekšsēdētāja amatu, taču abas reizes sākotnējie solījumi izrādījušies tukši. Uz Eiroparlamentu ar pirmo numuru sarakstā devās ievērojamās problēmās Rīgā iekūlies N. Ušakovs, bet uz partijas valdes priekšsēdētāja amatu viņam, kas vēl nesen bija Vienotībai pietuvināta persona un pilnībā nav izplēnējusi arī Vj. Dombrovski politikā ievedušās Zatlera Reformu partijas ēna, būs jākonkurē ar politisko smagsvaru J. Urbanoviču un A. Morozovu, kurš savu politisko piederību nav mainījis ne reizi.