Rīga 4°C, mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 0m/s
Otrdiena, 2024. gada 23. aprīlis 20:44
Vārda dienas: Georgs, Jurģis, Juris
Iezīmējoties ideoloģiskām atšķirībām organizācijas iekšienē un paužot apņēmību atgūt vēlētāja uzticību, valstī populārākā partija Saskaņa savā kongresā sestdien organizācijas priekšsēdētāja amatā ievēlēja Jāni Urbanoviču. Savukārt līdzšinējais šī amata turētājs Nils Ušakovs, kura vadībā partijas popularitātes reitingi piedzīvojuši smagāko kritumu pēdējo desmit gadu laikā, ietekmīgāko biedru uzticību nav zaudējis un kļuva par politiskā spēka domes priekšsēdētāju.
Nilam Ušakovam pēkšņi laužot solījumu, ka viņš nekādā gadījumā nepametīs savu vēlētāju un Eiropas Parlamenta vēlēšanās nekandidēs, kļuva skaidrs, ka problēmu nomāktajai Saskaņai ir nepieciešams jauns priekšsēdētājs, jo savienot Eiroparlamenta deputāta amatu ar partijas vadīšanu praktiski nav iespējams.
Ņemot vērā līderības zaudēšanu Rīgas domē un ap Saskaņu milztošos korupcijas skandālus, bija skaidrs, ka jauna priekšsēdētāja nepieciešamība partijai ir teju izdzīvošanas jautājums. Tomēr organizācija un tās pirmās personas nesteidzās – ilgstoši netika sasaukta valde, atlikti plāni par ārkārtas kongresa sasaukšanu īsi pēc Eiroparlamenta vēlēšanām.
Tuvojoties kongresam, partijas stratēģis J. Urbanovičs publiskajā telpā izplatīja vēsti, ka būs ne tikai viens no kandidātiem uz priekšsēdētāja amatu, bet arī centīsies panākt, lai kongresā partijas augstākās amatpersonas tiktu ievēlētas aizklātā balsojumā. Politiķis uzskatīja, ka šādi kongresa dalībniekiem būs vieglāk izšķirties, par kuru kandidātu – J. Urbanoviču, Vjačeslavu Dombrovski vai Andri Morozovu – atdot savu balsi, nebaidoties no apkārtējo reakcijas.
Šai iecerei bija lemts izgāzties, jo J. Urbanovičs nebija rēķinājies ar inerci un partijas biedru nevēlēšanos kongresā pavadīt vairāk laika, nekā tas absolūti nepieciešams. Proti, partija, kura savas amatpersonas izsenis ievēlējusi atklātā balsojumā un bieži šis process izskatījies tikai pēc formalitātes, nevēlējās tērēt laiku, kas nepieciešams, lai noorganizētu aizklātu balsojumu, stāvētu rindā pie urnas un vēl skaitītu balsis.
Rezultātā, pakļaujoties kolēģu spiedienam, J. Urbanovičs atbalstīja A. Morozova ierosinājumu, un kongress priekšsēdētāju ievēlēja atklātā balsojumā.
Par J. Urbanoviču nobalsoja 218 kongresa delegāti, 49 par V. Dombrovski un 18 par A. Morozovu.
Kaut arī pirms kongresa reti kurš šaubījās, ka amats tiks tieši J. Urbanovičam, pēkšņā plānu mainīšana V. Dombrovskim likusi šaubīties par balsošanas kārtības maiņas motivāciju. Politiķis, kas Saskaņā nav nostrādājis pat divus gadus, bet pēdējo gadu laikā politiskās simpātijas mainījis vismaz trīs reizes, uzskata, ka J. Urbanovičs par partijas priekšsēdētāju kļuva tikai atklātā balsojuma dēļ.
Te gan jānorada: paralēli partijā valdošajam noskaņojumam, ka Saskaņai jāatgriežas pie savām vērtībām, atjaunojot saikni gan ar vēlētāju, gan ierindas biedru, V. Dombrovskis uzskata, ka partijai jākļūst arī liberālākai. Citi organizācijas līderi ir pārliecināti, ka, mainot partijas ideoloģiju šajā virzienā, Saskaņa saikni ar savu ilgos gados pārbaudīto vēlētāju zaudētu neatgriezeniski. Tomēr savus liberālos kolēģus pavisam izolēt no lēmumu pieņemšanas organizācija negrasās.
«Mēs iestājamies par visu Latvijai etniski piederīgu grupu kopīgu darbu kopīga mērķa labā uz savstarpējas bezkompromisa cieņas pamata. Nedaudz koķetējot ar mūsu liberālo spārnu, mums būtu jāpanāk sociālais taisnīgums,» pēc vēlēšanu rezultātu nosaukšanas teica J. Urbanovičs.
Kongresa sākumā nu jau bijušais partijas priekšsēdētājs Nils Ušakovs mēģināja analizēt partijas pieļautās kļūdas, kuras esot hrestomātiskas. «Pirmā kļūda ir problēmas ar cilvēkiem. Partija attīstījusies ļoti ekspansīvi – mēs cīnījāmies par varu pašvaldībās, nacionālajā līmenī. Šī attīstība prasīja jaunus resursus. Pie tik agresīvas attīstības pieļautas arī sāpīgas kļūdas ar cilvēkiem dažādos līmeņos, par ko esam spiesti tagad maksāt,» teica N. Ušakovs.
Politiķis norādīja, ka partija krīzes apstākļos ir kļuvusi ievainojama. «Krīze Rīgas domē skāra arī visu partiju. Mūs sāka sist, un mēs nevarējām aizstāvēt ne sevi, ne vēlētājus. Šajā situācijā man nav izdevies noturēties, un esmu pievīlis jūs. Par kļūdām esmu atbildīgs un maksāju par to ar to, kas notiek ar mani, manu ģimeni, taču par manām kļūdām jāmaksā arī partijai,» klāstīja N. Ušakovs.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997