Mediķu protestus sanāksme neaptur

Uz nākamā gada budžeta projekta izskatīšanu otrajā lasījumā varētu būt iesniegti priekšlikumi izmaiņām tieši veselības nozares finansējumā, šāds secinājums izriet no veselības ministres Ilzes Viņķeles teiktā pēc veselības nozares stratēģiskās padomes sēdes, kurā situāciju medicīnā apsprieda mediķu organizācijas, slimnīcu pārstāvji un Veselības ministrijas amatpersonas.

Kamēr nav skaidrības par nākamgad veselības nozarei atvēlēto papildu finansējumu, stratēģiskā padome gan varēja spriest vien par 42 miljonu eiro sadali un pārdali, kas faktiski neapmierina nevienu no pusēm.

Veselības ministrijas veselības nozares stratēģiskā padome ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir iesaistīt veselības nozares biedrības, asociācijas, valsts un pašvaldību institūcijas veselības politikas veidošanā un īstenošanā. Ceturtdien šī padome sprieda par finansējumu veselības nozarei un konkrēti par papildus plānoto 42 miljonu eiro sadali mediķu darba algu palielinājumam. Pēc sēdes neviens no dalībniekiem nebija īpaši priecīgs, jo, kā atzina Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas vadītājs, vienlaikus arī Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols, «valda spriedze, jo gaidas nesakrīt ar pašreizējo realitāti». Izklāstot savus secinājumus par sēdes gaitā panākto vienošanos, mediķus pārstāvošās organizācijas izteikumos bija lakoniskas.

Veselības ministre Ilze Viņķele papildus plānoto 42,1 miljona eiro finansējumu kā vienīgo variantu mediķu algu palielināšanai nosauca par «sliktāko variantu». Tomēr tieši to jeb precīzāk jautājumu, kā efektīvāk sadalīt 2020. gada budžeta projektā paredzētos papildu miljonus eiro ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai, stratēģiskā padome apsprieda. Veselības ministrijas līdzšinējais variants, kas paredz šo papildu finansējumu novirzīt atsevišķās jomās strādājošiem mediķiem, pašus mediķus neapmierina. Ministrijas priekšlikumi paredzēja, ņemot vērā pieejamo finansējumu, prioritāri palielināt darba samaksu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu ārstniecības personām un darbiniekiem, ģimenes ārstiem un viņu prakšu māsām un ārstu palīgiem, psihiatrijas jomā strādājošajiem, kā arī slimnīcās strādājošajām ārstniecības personām, ņemot vērā darba intensitāti. Darba alga šiem mediķiem palielinātos vidēji par desmit procentiem. Tagad kā otrs variants izskanējis ierosinājums palielināt mediķu atalgojumu vienādi visiem, turpinot pagājušā gada praksi, kad līdzekļi tika novirzīti ārstniecības personu zemāko mēnešalgu likmju palielināšanai visā veselības nozarē, nevis tikai prioritārajās jomās. Lai arī tādā gadījumā iespējamais darba samaksas pieaugums būtu mazāks, būtu ievērots solidaritātes princips. I. Viņķele norādīja, ka padome nevienojās ne par kādu gala rezultātu, jo par to varēšot lemt tikai tad, kad budžeta veidošanas process būs beidzies.

«Diskusijas bija labas, bet viedokļi pretēji. Mēs ļoti ceram, ka kopējā valsts budžetā ir iespējams sameklēt līdzekļus veselības aprūpei,» sacīja Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece. Savukārt Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska pauda uzskatu: ja veselība ir prioritāte, «tad visiem ir jāvienojas par likuma izpildi». «Tieši šo solījumu izpilde ir veids, kā mēs varam noturēt mediķus veselības aprūpes sistēmā,» atzina Valts Ābols. Viņaprāt, šī nav normāla situācija, un Veselības ministrijas rīcība, mēģinot sadalīt naudu, kuras nepietiek, lai izpildītu likumu, ir mēģinājums dzēst «krīzes ugunsgrēku». Medicīnas jomas profesionāļi sagaida politisku atbildību no valdības. Viņu viedokļi par vienu no «sliktākā scenārija variantiem» – ja jāsadala tikai 42,1 miljons eiro, lielākā daļa mediķu un slimnīcu pārstāvju atbalstītu atalgojuma palielināšanu visiem mediķiem, lai arī tie būtu tikai 7,7 procenti zemākajām mēnešalgām, kas iestrādātas pakalpojuma tarifā. Sanāksme Veselības ministrijā neatceļ mediķu plānotos protestus. «Mēs aicinām visus padomāt, uz kurieni mēs virzāmies,» aicināja ārste Ilze Aizsilniece. «Pašlaik medicīniskā palīdzība ir nodrošināta tikai tāpēc, ka mediķi strādā divas slodzes.»

Priekšlikumus budžeta likumprojektam var iesniegt līdz piektdienas pēcpusdienai. Uz Neatkarīgās jautājumu, vai ministrei ir zināms par konkrētiem priekšlikumiem finansējuma pārdalē par labu veselības nozarei, I. Viņķele sacīja: «Redzēsim.» Viņa norādīja, ka šis nav Veselības ministrijas jautājums, bet visas valdības atbildība.