Rīga 7°C, apmācies, bez nokrišņiem, R vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis 15:38
Vārda dienas: Bārbala, Līksma
Šodien Lāčplēša diena Rīgā tiks atzīmēta ne tikai ar militāro parādi, bet arī ar tautas gājienu uz Pārdaugavu. Militārā parāde sāksies pulksten 19.30 nevis pie Brīvības pieminekļa, bet 11. novembra krastmalā, pēc tam gaismas gājiens virzīsies pāri Akmens tiltam Gaismas pils virzienā, simboliski atkārtojot ceļu, kas bija jāveic latviešu karavīriem uzvaras kaldināšanai pirms 100 gadiem. Cilvēki ir aicināti pievienoties gājienam, ņemot līdzi lāpas un svecītes.
Lāčplēša dienas piemiņas pasākumi sāksies pulksten 9 ar ekumenisko dievkalpojumu Doma baznīcā, pēc tam, pulksten 10.30, notiks svinīgā ziedu nolikšanas ceremonija laukumā pie Brīvības pieminekļa.
No pulksten 16 līdz 23 ilgs pasākums Brīvības cīnītāju gars cauri visiem laikiem. Tā ietvaros notiks gājiens no Rīgas Brāļu kapiem līdz 11. novembra krastmalai, latviešu karavīru piemiņai veltīts svētbrīdis pie Brīvības pieminekļa un koncerts pie Gaismas pils. No pulksten 20.30 līdz 23 laukumā pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas norisināsies koncerts, kurā piedalīsies vīru kopa Vilki, grupas Pērkons un Refleksija. Pasākuma laikā varēs uzzināt vairāk par dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos un baudīt siltu tēju. Pasākuma laikā būs atvērts Latvijas Nacionālās bibliotēkas 1. stāvs. Arī 11. novembra krastmalā pie Lielā Kristapa skulptūras skanēs vīru kopas Vilki, folkloras draugu kopas Skandinieki, folkloras un seno cīņu kopas Vilkači izpildītās dziesmas, un pulksten 19 Daugavā tiks palaists piemiņas uguns plosts. Uguns plosts tiks simboliski aizdedzināts ar uguni, kas atnesta no Rīgas Brāļu kapiem.
11. novembra krastmalā uz Rīgas pils fasādes būs skatāmi vēsturiski videomateriāli. Brīvības cīņu atcerei Latvijas Nacionālajā bibliotēkā būs skatāma izstāde Nosargāt brīvību. Lielbritānijas militārais un diplomātiskais atbalsts Latvijai 1918.–1920. gadā.
Pulksten 15.30 notiks piemiņas brīdis Sudrabkalniņā, Kurzemes prospekta un Slokas ielas krustojumā, Imantā – vietā, kur 1919. gada novembrī notika vissīvākās kaujas starp Latvijas armijas un Bermonta armijas karaspēku.
Parādē šogad piedalīsies aptuveni 500 karavīru, zemessargu, robežsargu, policistu un ugunsdzēsēju. Militārajā parādē un tautas gājienā Nacionālos bruņotos spēkus pārstāvēs Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas, Štāba bataljona, Gaisa spēku, Jūras spēku, Nodrošinājuma pavēlniecības un Zemessardzes 1. Rīgas brigādes vienības, Nacionālo bruņoto spēku orķestris un Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāžu – Valsts robežsardzes, Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta – vienības.
Lāčplēša dienā no pulksten 13 līdz 18 pie kultūras pils Ziemeļblāzma notiks Nacionālo bruņoto spēku organizētas aktivitātes un būs skatāma Latvijas un sabiedroto bruņoto spēku militārās tehnikas un ekipējuma izstāde, bet no pulksten 10 līdz 21 laukumā pie Pulvertorņa būs apskatāma Latvijas un sabiedroto bruņoto spēku militārās tehnikas un ekipējuma izstāde un varēs uzzināt vairāk par dienestu Zemessardzē.
***
PAR LĀČPLĒŠA DIENU
• To atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas valsts armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā dēvēto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī.
• Latvijas valsts armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9. novembrī, un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11. novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas.
• Bermontiāde ir ievērojama ar to, ka sākotnēji salīdzinoši nelielā Latvijas valsts armija ar ierobežotiem resursiem spēja sakaut skaitliski daudz lielāko un labāk bruņoto Bermonta karaspēku.
• Kā galvenie Latvijas valsts armijas uzvaras iemesli tiek minēti: latviešu karavīru drosme un varonīgums; sabiedroto valstu sniegtais atbalsts Latvijai; pretinieka armijas iniciatīvas trūkums un slikta kaujas organizācija.
• Galvenās bermontiādes cīņu vietas: Rīga (Pārdaugava), Ķekava, Jūrmala, Saldus, Talsi, Sabile, Kuldīga, Jelgava, Grobiņa, Aizpute.
• Latvijas zaudējumi bermontiādes laikā: armijas zaudējumi – 57 virsnieki un 686 karavīri; valstij nodarītie postījumi – 293 miljonu Latvijas rubļu apmērā (pēc tā laika kursa).
Avots: Latvijas Kara muzejs
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997