Rīga 4°C, mākoņains, bez nokrišņiem, Z vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis 05:50
Vārda dienas: Fanija, Vēsma
Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis nolēmis savu amatu pamest 10. februārī, lai gan oficiāli viņa pilnvaras beigtos 2021. gadā. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, kas jau vairākkārt paudis neapmierinātību ar I. Ķuža darbu, ir pieņēmis atlūgumu, sīkāk nekomentējot to.
I. Ķuzis norāda, ka šādu lēmumu pieņēmis jau pagājušā gada nogalē: «Katra gada nogalē es izvērtēju padarīto, to, kas izdarīts, un pārdomāju nākamajā gadā veicamos darbus. Pērnā gada nogalē es pēc gandrīz 40 gadu dienesta pieņēmu lēmumu atstāt dienestu.» Valsts policijas priekšnieka amatā viņš esot bijis policijai ļoti grūtā laikā, kas pilns izaicinājumu. «Ar pilnu atbildību varu teikt – gan es, gan policija ar saviem sarežģītajiem uzdevumiem esam tikuši galā, un tas ir bijis manas komandas un katra policista godprātīgi paveikts darbs!» Vēlāk, tiekoties ar medijiem, viņš uzskaitīja padarīto, tostarp izstrādāto VP rīcībplānu, kas būšot jāīsteno nākamajam VP priekšniekam. To, kurš tieši būtu tiesīgs to uzņemties, viņš izvairījās teikt, tas būtu iekšlietu ministram lemjams. Katrā ziņā esot vairāki līderi, kas šos pienākumus varētu uzņemties, piemēram, VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins un Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Šulte. Savas «attiecības» ar S. Ģirģenu viņš nekomentēja, noliedzot arī to, ka savu lēmumu pieņēmis politiska spiediena vai iekšlietu ministra kritikas dēļ. Ar katru cilvēku varot atrast kompromisu, arī kritika, ja tā esot saprātīga, viņu nebiedējot.
Vaicāts, ko taisās darīt turpmāk, I. Ķuzis atbildēja: «Esmu kalpojis cilvēkiem un esmu gatavs darīt to arī turpmāk.» Esot atvērts piedāvājumiem. Par politisko darbību gan neesot domājis.
Kā spilgtus notikumus savas karjeras laikā I. Ķuzis minēja 1991. gadu, kad stāvējis pie VP veidošanas un attīstības; 1999. gadu, kad pametis dzimto Tukumu un ar ģimeni devies uz Rīgu; Zolitūdes traģēdiju 2013. gadā; «spaisa sāgu» 2014. gadā.
Ministrs nekomentēja, kurš varētu ieņemt VP priekšnieka vietu, jo I. Ķuzim līdz 10. februārim vēl jāpilda savi pienākumi. Viņš norādīja, ka meklēs zinošu profesionāli, kurš ir spējīgs pieņemt stratēģiskus ilgtermiņa lēmumus. Tāpat vajadzētu uzlabot komunikāciju ar darbiniekiem, lai varētu kvalitatīvi ieviest VP strukturālos uzlabojumus un labas pārvaldības un kontroles mehānismus, kā arī samazināt amatpersonu pārkāpumu skaitu.
Bijusī iekšlietu minstre Linda Mūrniece, kuras pilnvaru laikā I Ķuzis bija VP Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks, atgādināja gadījumu, kad Jēkabpilī Alfas kaujinieki, aplaupot spēļu zāli, nošāva savu kolēģi. «Vēlāk, veicot pārbaudi vienībā, atklājās ļoti daudz pārkāpumu un kaujinieku neatbilstība dienestam. Tieši Ķuzis bija atbildīgs par šo vienību, un es kā ministre viņu tajā laikā no amata atstādināju. Vēlāk cita ministra laikā viņš kļuva par visas policijas priekšnieku, es šādu lēmumu nebūtu pieņēmusi. Vienas atsevišķas vienības nekontrolēšana nozīmē tikai to, ka, uzticot vadīt lielu dienestu, nevar būt pārliecības, ka arī tas tiek pienācīgi kontrolēts. Pa šiem gadiem arī publiski ir vairākas reizes bijis redzams, ka tad, kad policijā bija problēmas, tās parasti publiski komentēja kāds cits, nevis pats policijas vadītājs. Tā ka pieņemu, ka amats tiek atstāts, savstarpēji vienojoties ar ministru.»
Jāatgādina, ka I. Ķuzis VP sāka vadīt 2011. gada augustā, pirms tam viņš ieņēma VP Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka vietu. 2016. gadā valdība pagarināja termiņu uz diviem gadiem, bet pēc tam – uz pieciem gadiem. Līdz ar to bija paredzēts, ka viņa pilnvaras beigtos tikai nākamgad. Tiesa, jau pērn, drīz pēc nonākšanas iekšlietu ministra amatā, S. Ģirģens kritizēja I. Ķuža darbu. Situācija vēl vairāk nokaitējās, kad noziegumos tiks pieķertas augsta ranga policijas amatpersonas. Ministrs paziņoja: «I. Ķuzim šobrīd ir pienākums darīt visu, lai kontrolētu savus darbiniekus, lai nebūtu ne pārkāpumu, ne noziedzīgu nodarījumu. Tā ir mana prioritāte. Es nevienu nežēlošu.»
Likums paredz, ka VP priekšnieku amatā uz pieciem gadiem ieceļ iekšlietu ministrs. Pirms tam attiecīgo kandidatūru apstiprina Ministru kabinets. Šo amatu var uzticēt tikai amatpersonai no vecāko vai augstāko virsnieku vidus, kam ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība un kas Iekšlietu ministrijas sistēmā nav dienējusi mazāk par desmit gadiem.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997