Pandēmijas pieredze: ārsts, kas izslimojis Covid-19

TURPINĀS. Kā politiķim dzīve ar Covid-19 turpinājās, jo bija iespējams vadīt Sociālo un darba lietu komisijas sēdes attālināti.

“Kā ārstam man acu priekšā slīdēja visi Covid-19 slimības scenāriji”

Ārsta un politiķa pandēmijas pieredze: visticamāk, saslimu slimnīcā

Stradiņa slimnīcas kardiologs un Saeimas deputāts Andris Skride saslima ar Covid-19 un, lai gan slimība noritēja vieglā formā, līdzīgi kā medicīnas studenti studiju laikā “izslimo” visas slimības, arī viņš slimības laikā sekoja līdzi visiem slimības simptomiem. “Pieļauju, ka mediķim slimot ir mokoši tieši no slimības uztveres viedokļa, jo mēs zinām visus slimības attīstības scenārijus, arī sliktos,” sarunā ar Neatkarīgo saka Andris Skride. Slimošanas laikā viņš izolējās mājās, bet turpināja tiešsaistē vadīt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdes.

Mediķi ir Covid-19 riska grupa, jo ikdienā ir kontaktā ar daudziem pacientiem un individuālie aizsardzības līdzekļi simtprocentīgi nepasargās no inficēšanās, tomēr Andris Skride, kā viņš pats domā, saslimis, kontaktējoties ar kolēģi, kuram Covid-19 atklāja pirmajam. Neatkarīgās saruna ar kardiologu un deputātu par slimības pieredzi un citiem aktuāliem jautājumiem saistībā ar Covid-19.

‒ Kā jūs uzzinājāt, ka esat saslimis ar Covid-19?

‒ Mans kolēģis, ar ko es strādāju vienā kabinetā Stradiņa slimnīcā un kurš ir arī mans doktorants, ārsts rezidents, saslima. Viņam šķita, ka tā ir saaukstēšanās, bet otrajā slimības dienā viņš man atklāja, ka jūtas normāli, tikai nejūtot ne garšu, ne smaržu. Es viņam teicu: tagad jokus pie malas un ātri uz Covid-19 analīzi! Kamēr viņš gaidīja analīžu rezultātus, es jau biju sapratis, ka tās ir tipiskas Covid-19 slimības pazīmes un pašizolējos. Dienā, kad viņš uzzināja, ka viņam ir Covid-19, arī es nodevu analīzes. Mans kolēģis analīžu rezultātus gaidīja trīs dienas, bet es saņēmu atbildi četru stundu laikā, un atbilde bija, ka arī man ir jaunais koronavīruss.

‒ Kā šī slimība izpaudās?

‒ Psiholoģiski man šķita, ka man ir visi iespējamie simptomi, tas bija līdzīgi kā jaunajiem ārstiem, kas studējot “izslimo” visas slimības. Lasīju par Covid-19, un visu laiku šķita, ka viss iespējamais sliktais varētu ar mani notikt. Temperatūru mērīju divas reizes dienā, bet tā šajā slimošanas laikā nekad nebija paaugstināta. Apmēram trešajā dienā pazuda oža.

Jebkuram, ne tikai man saslimšana ar Covid-19 ir stress, jo informācijas par to ir daudz un tā nereti ir biedējoša. Tu sāc dienu ar tieši to informāciju, cik saslimuši un cik miruši. Es, protams, lasīju arī zinātnisko literatūru, jaunāko par Covid-19, par ietekmi uz visu cilvēka organismu, plaušu, nieru un sirds darbību. Mediķiem slimošana vispār ir mokošāka, jo mēs zinām slimības attīstības scenārijus.

‒ Vai jūs zināt, kā varējāt inficēties?

‒ Es domāju, ka darbā, slimnīcā. Mēs kopā ar kolēģi, kas saslima pirms manis, strādājam vienā telpā. Man bija dežūras, viņam arī. Es gan ar pacientiem mazāk šajās dienās strādāju, bet kolēģis vidēji dežūras laikā tikās ar 20‒30 pacientiem. Pēc viņa saraksta pārbaudīja arī pacientus, bet nevienam Covid-19 neatklāja. Pie pacientiem ejot, ir jālieto ķirurģiskās maskas ar primāro domu, lai vīrusu nenodotu pacientiem, bet pacienti, guļot nodaļās, maskas nelieto. Pašlaik tās slimnīcā ir obligātas, ja pacienti nāk uz ambulatorajiem pakalpojumiem, uz konsultācijām.

‒ Vai jūs lietojāt zāles?

‒ Nekādas zāles es nelietoju. Centos veselīgi ēst, dzēru apelsīnu sulu, lai iegūtu dabisku C vitamīnu. Papildus dzēru D vitamīnu. Nākamās analīzes man bija jānodod pēc 21 dienas, un tās joprojām bija pozitīvas, savukārt atkārtotās ‒ vēl pēc četrām dienām – negatīvas. Tām sekoja nākamās analīzes pēc 25 stundām, un tās arī bija negatīvas. Varēju uzskatīt, ka esmu izveseļojies. Es biju pieteicis darba nespējas lapu, bet katru nedēļu vadīju Sociālo un darba lietu komisijas sēdes, jo veselības stāvoklis man to atļāva.

‒ Saeimas komisiju sēdes notiek attālināti – katrs pieslēdzaties no sava datora un diskutējat. Kā kopumā vērtējat šo procesu?

‒ Man kopumā patīk, jo sēdes notiek diezgan raiti, konstruktīvi. Dažreiz gadās kāda aizķeršanās, bet nav bijis tā, ka kāds deputāts nebūtu varējis izteikties. Domāju, ka nākotnē, ja kāds nevarēs ierasties fiziski uz Saeimas komisiju, tad varēs šādi pieslēgties sēdei. Mums komisijā ir līdz pat 60 cilvēki vienlaikus pieslēgušies.

‒ Kādi ir aktuālākie jautājumi, kurus pašlaik skatāt komisijas sēdēs? Vai nav tā, ka tie skar tikai un vienīgi Covid-19, bet citi veselības un sociālie jautājumi paliek novārtā?

‒ Nē, mēs nekoncentrējamies tikai uz Covid-19. Neskatoties uz epidēmiju, mēs virzām arī citus jautājumus, jo dzīve patiešām turpinās un ir arī citi jautājumi, citas slimības, kā arī virkne problēmu labklājības jomā. Nupat divas sēdes veltījām onkoloģijai, kas neapšaubāmi ir viens no aktuālākajiem jautājumiem. Vēža saslimstība ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem. Risinām jautājumu par vēža ārstēšanā nepieciešamajām zālēm, to iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā, kā arī par mediķu, kuri strādā onkoloģijā, darba samaksas palielinājumu.

Nākamais jautājums, ko mēs esam aktualizējuši, ir uz pierādījumiem balstīta medicīna, jo Covid-19 epidēmijas laikā es pamanīju, ka sociālajos tīklos sarosījušies homeopāti un “atmiņu ūdeņu” izplatītāji, kas reklamē pesteļošanu. Esam sākuši diskusiju – ko mēs Latvijā atbalstām ‒ vai uz pierādījumiem balstītu medicīnu vai raganu dedzināšanu? Homeopātiskās zāles pašlaik tiek sauktas par zālēm tieši tāpat kā medikamenti, par kuriem ir plaša pierādījumu bāze. Mēs negrasāmies neko aizliegt, bet homeopātiskiem līdzekļiem nav šādu pierādījumu, tāpēc tos vajadzētu saukt citādi un uz iepakojumiem jābūt brīdinājumam, ka tās nav zāles. Vēl ir jautājums, vai var pastāvēt nosaukums homeopātiskā aptieka. Kā ārsts esmu pret pacientu mānīšanu. Šīs lietas ir jāsakārto.

‒ Kā jūs vērtējat slimnīcu gatavību Covid-19 pandēmijai?

‒ Šī epidēmija uzdod daudz jautājumu par slimnīcu darbu un ne tikai par reģionālajām slimnīcām, arī par universitāšu klīnikām. Ir aktualizējies jautājums, kā un kur ārstēt infekciju slimību pacientus. Es uzskatu, ka arī infektoloģijas pacienti nav jāārstē atsevišķā slimnīcā, bet no pacientu interešu viedokļa arī šiem pacientiem būtu jāārstējas slimnīcā, kur ir pieejami visi iespējamie pakalpojumi un multidisciplināra mediķu komanda, jo kritiskā situācijā pacientam ir nepieciešama ļoti specifiska medicīniska palīdzība.

Lai atslogotu klīniskās universitātes slimnīcas, Covid-19 pacientus novirza arī uz reģionālajām, slimnīcām, man ir jautājums, kāpēc tas tā notiek, jo mēs redzam, ka kopējais Covid-19 pacientu skaits, kas nonāk slimnīcās, nav liels, bet, piemēram, kā komisijas sēdē atzina Vidzemes slimnīcas vadītājs, viena reģionāla slimnīca nevar iznest ar saviem resursiem visu šo te slogu, jo tā uzņem ne tikai pacientus ar vieglu slimības norisi. Kopumā mēs nevaram kritizēt reģionālās un lokālās slimnīcas par Covid-19, jo daudzās no tām nav bijis paredzēts ārstēt Covid-19 pacientus, bet tajā pašā laikā tām jābūt gatavām pandēmijai. Es slimnīcas nevainotu, drīzāk tā ir visas valsts atbildība, ko mēs uzliekam par pienākumu šīm slimnīcām un kā mēs palīdzam tām sagatavoties. Kur gan slimnīcas būtu rāvušas visus individuālās aizsardzības līdzekļus, ja to trūkst visā valstī un pat valsts rezervēs nav. Uzbrukt reģionālajām slimnīcām šajā situācijā ir nepareizi, tomēr ir situācijas ārpus Covid-19, kur šo slimnīcu atbildība un gatavība ārstēt visus pacientus, ir jāpārvērtē. Te ir runa par smagiem saslimšanas gadījumiem – infarkts, insults un citi.

‒ Kāds ir jūsu viedoklis par sejas aizsargmasku iepirkumiem?

‒ Domāju, mums ir jāpateicas Nacionālajam veselības dienestam, ka vispār krīzes karstumā mums šīs maskas ir sagādātas. Manuprāt, ažiotāža sacelta nevietā. Mēs satraucamies par to, kur tam īsti nav pamata, bet, piemēram, par superbronhoskopu, ko iepērk slimnīca par dārgu naudu, mēs pieveram acis un uz deputātu jautājumiem par dažādu jaunu iekārtu iepirkumiem neatbild pēc būtības.

‒ Kādi jautājumi saistībā ar Covid-19 būs aktuāli jums tuvākajā laikā?

‒ Kā mediķim man ir būtisks jautājums par izveidojušos rindu, uz konsultācijām gaida desmitiem pacientu. Ja būtu tāda iespēja, es strādātu sestdienās. Diemžēl pagaidām vēl mūsu kapacitāte ir daudz mazāka, jo ir iedalītas speciālas telpas, kur ir ierobežotas iespējas pieņemt pacientus. Tas ir epidemioloģiskās drošības nolūkos.

Nākamais jautājums, kas mums jārisina, ir mediķu algas. Papildu nauda ir jāatrod jau šogad, lai izpildītu saistības pret mediķiem, ko mēs neizdarījām pagājušajā gadā. Solītais ir jāizpilda un algas ir jāpalielina ar šo solīto 20 procentu pielikumu. Sarunas par to jau ir uzsāktas.