Par gripas vakcīnu ažiotāžu atbildīga valdība

Aicināt visus vakcinēties pret gripu, lai samazinātu šīs vīrusa infekcijas slimības izplatību Covid-19 epidēmijas apstākļos, un tad atskārst, ka gripas vakcīnu visiem nepietiks. Saprotams, ka gripas vakcīnas kļūst par deficīta preci ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, tomēr – vai ir izdarīts viss, lai mazinātu ažiotāžu ne tikai pēc maskām, bet nu jau arī pēc vakcīnu pieejamības.

Veselības ministrijā Neatkarīgajai skaidro, ka gripas vakcīnas šogad iegādātas lielākā apjomā, tomēr pat tas neglābs no situācijas, ka daļa vakcinēties gribētāju paliks bešā.

Vēl krietni pirms gripas sezonas sākuma – jau maijā – Veselības ministrija un Zāļu valsts aģentūra uzrunāja ražotājus, lūdzot rast iespēju sagādāt vairāk gripas vakcīnu, pārdalot tās no citām valstīm. “Saņēmām atteikumu, jo arī citās valstīs pieprasījums pēc vakcīnām bija palielinājies,” saka Veselības ministrijas speciāliste Anna Strapcāne. Tagad lietirgotavas prognozē, ka decembrī Latvijai varētu piegādāt vēl papildu 10 000 vakcīnu devas.

Varēja prognozēt – vakcinēsies vairāk

To, ka cilvēki Latvijā šogad vēlēsies vakcinēties pret gripu vairāk nekā citus gadus, varēja prognozēt jau pavasarī, turklāt valdība arī mainīja noteikumus par valsts kompensāciju pretgripas vakcīnai, padarot to finansiāli pieejamāku. Tāpēc šīs nedēļas Veselības ministrijas paziņojums, ka “strauji pieaudzis iedzīvotāju pieprasījums pēc pretgripas vakcīnas”, neizbrīna. Tomēr tā ir gan laba, gan ne tik laba ziņa. Laba ir tāpēc, ka iedzīvotāji uzticas atbildīgo iestāžu speciālistu aicinājumam šoruden vakcinēties pret gripu, lai mazinātu riskus veselībai, jo, kā zināms, vakcīnas pret Covid-19 vēl nav. Taču sliktā ziņa ir tāda: ja cilvēks nav valsts definētajā riska grupā vecuma, veselības stāvokļa vai savas profesionālās nodarbošanās dēļ, tad pašlaik iegādāties vakcīnu un sapotēties praktiski nav iespējams.

Iepirkts trīs reizes vairāk

Latvijas vakcinācijas plāns pirmo reizi šogad papildināts ar divām grupām – ar ārstniecības personām un sociālās aprūpes centru klientiem un darbiniekiem, un bez šīm divām grupām valsts iepirktās vakcīnas paredzētas arī grūtniecēm un bērniem līdz divu gadu vecumam. Kopā valsts iepirkto vakcīnu apjoms šogad ir 90 000 devu, salīdzinājumā ar 33 000 devu pagājušajā gadā valsts sagādāto vakcīnu skaits audzis pat par trešdaļu.

Valsts iegādājusies vairāk vakcīnu, jo šogad izmaiņas veiktas pretgripas vakcīnas kompensācijas apmērā senioriem no 65 gadu vecuma un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, palielinot valsts kompensāciju no 50 uz 100 procentiem. Veselības ministrijā Neatkarīgajai pastāstīja, ka līdz 14. oktobrim zāļu valsts kompensācijas sistēmas ietvaros vakcīnas aptiekās ir iegādājušies jau 34 000 cilvēku. Savukārt maksas vakcīnas iedzīvotājiem tiek piedāvātas arī ārstniecības iestāžu vakcinācijas kabinetos. Veselības ministrija, analizējot pieejamo informāciju no ražotājiem, kā arī datus no aptiekām, secinājusi, ka šīs sezonas pretgripas vakcīnu pieejamība būs ierobežota. Akcents vakcīnu pieejamībā tāpēc tiks likts uz riska grupām, nodrošinot, lai vismaz tās saņemtu vakcināciju. “Ārstniecības personām, sociālās aprūpes centros strādājošajiem un iemītniekiem, kā arī grūtniecēm un bērniem līdz divu gadu vecumam vakcīnas ir rezervētas un būs pieejamas pie ģimenes ārsta, vakcinējoties uzreiz kabinetā, vai ārstniecības personām un aprūpes centriem organizēti viņu iestādēs,” norāda Veselības ministrijas speciāliste Anna Strapcāne.

Deficīts visā pasaulē

Saskaņā ar vakcīnu ražotāju sniegto informāciju, Covid-19 pandēmijas dēļ pieprasījums pēc pretgripas vakcīnām ir pieaudzis visā pasaulē, ne tikai Latvijā. Šogad Latvijā kopējais ievestais pretgripas vakcīnu skaits ir 194 238 devas (starp tām ir 90 000 vakcīnu, ko iegādājusies valsts) jeb par 12 procentiem vairāk nekā iepriekšējā sezonā, kas ir arī vairāk nekā jebkad iepriekšējo gadu laikā.

Valsts kompensētās vakcīnas būšot pietiekamā daudzumā, savukārt maksas vakcīnas, tātad visiem pārējiem iedzīvotājiem, tostarp bērniem un pusaudžiem, kuri gripas sezonā slimo visvairāk, būs pieejamas ierobežotā daudzumā. Veselības ministrija norāda, ka vakcīnas joprojām esot pieejamas ārstniecības iestāžu vakcinācijas kabinetos. Tomēr, ņemot vērā Covid-19 izplatību, Veselības ministrija aicina iedzīvotājus pirms došanās uz ārstniecības iestādi piezvanīt šai iestādei un uzzināt, vai tajā ir pieejamas pretgripas vakcīnas. Savukārt pirms došanās uz aptieku, aicina sazināties ar aptieku. Situācija mainās ik dienu, līdz ar to – kur vakcīna vakar bija, šodien, visticamāk, vairs nav. Pēc Veselības ministrijas teiktā, nepalīdzētu arī elektronisks katalogs (līdzīgi kā tas ir zālēm – var apskatīties, vai tās ir pieejamas), jo situācija mainās pa stundām.

Tagad iesaka stiprināt imunitāti

Vēl pirms nedēļas Veselības ministrija aicināja: “lai izsargātos no gripas, vakcinācija ir ieteicama ikvienam ‒ it īpaši riska grupu iedzīvotājiem, jo vakcinācija samazina gan saslimušo skaitu, gan gripas izraisīto komplikāciju un ar to saistīto nāves gadījumu skaitu”. Īpaši būtiski tas ir Covid-19 pandēmijas laikā, jo gan gripa, gan Covid-19 var izsaukt smagas pneimonijas un paasināt hronisko slimību gaitu.

Taču šonedēļ Latvijas Radio Veselības ministrijas speciālisti jau mierina, ka vakcīna nav vienīgais veids, kā sevi pasargāt. “Tas ir efektīvs veids, bet nav vienīgais, tāpat ir jāatceras par distancēšanos, masku lietošanu, roku mazgāšanu, telpu vēdināšanu, kas gripas gadījumā ir tikpat efektīvi kā Covid-19 gadījumā,” teica Jana Feldmane no Veselības ministrijas.

Vakcīnas sāka ražot jau pirms Covid

Veselības ministrija skaidro, kā valstī tiek plānota vakcīnu iegāde. Pretgripas vakcīnas apjomu kārtējam gadam ražotāji plāno atbilstoši iepriekšējo gadu vakcinācijas patēriņa tendencēm. Tā kā vakcīna ir derīga tikai vienu sezonu un tās ražošanas process ir sarežģīts un laikietilpīgs, vakcīna tiek ražota atbilstoši katras valsts prognozētajam apjomam. “Jāņem vērā, ka Covid-19 izplatības dēļ pieprasījums pēc pretgripas vakcīnām ir pieaudzis ne vien Latvijā, bet tas ir noticis visā Eiropā. Pretgripas vakcīnu ražošanu zāļu ražotāji sāk aptuveni gadu iepriekš, un to ražošana 2020./2021. gada grupas sezonai tika sākta attiecīgi 2019. gada rudenī. Sākoties Covid-19 infekcijas izplatībai, vairs nebija iespējams palielināt ražošanas jaudu un piegādāt Eiropas Savienības dalībvalstīm vairāk vakcīnu, nekā tas bija saplānots jau 2019. gada rudenī,” stāsta Anna Strapcāne no Veselības ministrijas.

Vai Veselības ministrija var ko darīt?

Uz šo jautājumu Veselības ministrijā atbild: vēl krietni pirms gripas sezonas sākuma – jau maijā – Veselības ministrija un Zāļu valsts aģentūra uzrunāja ražotājus, lūdzot rast iespēju sagādāt vairāk gripas vakcīnu, pārdalot tās no citām valstīm. “Saņēmām atteikumu, jo arī citās valstīs pieprasījums pēc vakcīnām bija palielinājies,” saka A. Strapcāne. Lietirgotavas prognozē, ka decembrī Latvijai varētu piegādāt vēl papildu 10 000 vakcīnu devas.

Lai informētu sabiedrību par gripas vakcīnu pieejamību Latvijā, Zāļu valsts aģentūra ir pieprasījusi zāļu lieltirgotavām sākot no 1. oktobra katru darba dienu sniegt informāciju par iepriekšējā dienā piegādātajām gripas vakcīnām, atsevišķi norādot informāciju par aptiekām piegādātajiem daudzumiem un pārējiem klientiem piegādātajiem daudzumiem. Tai skaitā aptiekas nosaukumu, pilsētu, kurā aptieka atrodas, un aptiekas adresi. Šo informāciju publicē

Zāļu valsts aģentūras tīmekļa vietnē.

Aģentūra uzrunājusi arī aptiekas novērtēt zāļu krājumu aptiekās un aicinājusi brīvprātīgi ziņot katru dienu arī par vakcīnu krājumu. Uz jautājumu, kāpēc ir jāaicina vakcinēties, lai sevi pasargātu, ja vakcīnu trūkst, Veselības ministrija norāda, ka atsevišķās vietās vakcīna ir pieejama, tāpēc “aicinājumi vakcinēties pret gripu ir pamatoti”. Turklāt jāuzrunā arī cilvēki, kuriem šogad pienākas valsts apmaksātas vakcīnas.

***

IEDZĪVOTĀJI, KURIEM VALSTS KOMPENSĒ PRETGRIPAS VAKCINĀCIJU

Šajā gripas sezonā (līdz 2021. gada 1. maijam) pretgripas vakcīna tiek kompensēta 100% apmērā:

– senioriem, kas ir vecāki par 65 gadiem,

– personām ar hroniskām slimībām,

– grūtniecēm, bērniem līdz 2 gadu vecumam,

– ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām, kuras, pildot darba pienākumus, ir tuvā kontaktā ar pacientiem,

– ilgstošas sociālās aprūpes centru darbiniekiem, kuri, pildot darba pienākumus, ir tuvā kontaktā ar klientiem,

– ilgstošas sociālās aprūpes centru klientiem.

Avots: Veselības ministrija