- Kredītkartes sniedz brīvību un neatkarību
Maksājumu kartes ir viens no dinamiskākajiem banku pakalpojumu veidiem, jo to lietošana paredz nepārtrauktu bankas un klienta sadarbību.
- Latvijā jāveicina darba algas pieaugums
Latvijas komercbankas pilnībā atbilst pasaules augstākajiem standartiem, – «Neatkarīgajai» atzina Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons.
- Hansabankai procentuāli lielāka tirgus daļa – salīdzinoši jauniem produktiem
Hansabankas panākumus nosaka profesionāla komanda, spēja prognozēt klientiem nepieciešamos pakalpojumus, piedāvāt tos īstajā brīdī, nodrošinot kvalitatīvu servisu un individuālu apkalpošanu.
- Jāveicina izpratne par ķīlas apdrošināšanu
Iedomāsimies šādu situāciju – cilvēks paņem bankā kredītu mājas vai dzīvokļa iegādei, un pēc pavisam īsa laika māju izposta ugunsgrēks.
- Aizņemas vairāk
Latvijas banku izsniegto kredītu kopsumma šā gada desmit mēnešos pieaugusi par 34,1 procentu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.
- Straujš kāpums finanšu tirgū
«NORD/LB Latvija» aktīvu apjoms ir sasniedzis 1 miljardu eiro jeb apmēram 700 miljonus latu, tādējādi banka ieņem ceturto vietu Latvijas banku tirgū pēc aktīvu apjoma.
- «Krājbanka» nedomā apstāties
Pēdējo gadu laikā «Krājbanka» ir strauji mainījusi darbības stratēģiju, un tas nav palicis bez rezultāta – audzis klientu skaits, kredītportfelis un kopējais pakalpojumu sniegšanas apjoms.
- Šīfera jumtu valdībai
Latvijas namīpašnieki jau ilgstoši tika biedēti, ka viņi vēl tikai piecus gadus drīkstēs lietot šīfera jumtus. Tika draudēts, ka visiem namīpašniekiem būs līdz 2010. gadam obligāti jānomaina jumta segums.
- Apstrādes rūpniecības uzņēmēji ES struktūrfondu apguvē visaktīvākie
Latvijā visaktīvākie ES struktūrfondu apguvē ir apstrādes rūpniecības uzņēmēji, kas gada laikā, kopš LIAA administrē ES naudu, LIAA iesnieguši 93 projektus, no Latvijas valsts un ES biznesa atbalstam sagaidot 38,733 miljonus latu.
- Vienīgais naudas muzejs Latvijā
Muzeju apmeklē vidēji tūkstoš interesentu mēnesī.
- Biznesa kalendārs
No 16. līdz 19. augustam Brazīlijā, Sanpaulu, notiek starptautiska informācijas tehnoloģiju izstāde IT Brasil 2005.
- Likumus turpinās publicēt uz papīra, jo tā ir drošāk
Igaunija nolēmusi pārtraukt publicēt preses izdevumu ar likumdošanas aktiem drukātā veidā. Turpmāk jaunumus likumdošanā igauņi varēs izlasīt tikai elektroniskā versijā.
- Janvāra vētra ietekmē eksportu
Baltkrievijā importā visu koksni pārdod par eiro.
- Īsumā
Lietavas kavē rapša sēju. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra augkopības speciāliste Ilze Skudra brīdina, ka ilgstošo lietavu dēļ Zemgalē varētu aizkavēties labības novākšana un ziemas rapša sēja.
- Nākamgad laukiem maksās tāpat
Nākamgad Latvijas lauksaimnieki Eiropas Savienības un Latvijas atbalstu saņems pēc tādas pašas shēmas kā šogad un pērn. To paredz Ministru kabineta lēmums. Nākotnē saimniecības saņems vienotu maksājumu.
- Zeme saimniekošanai ir par dārgu
Lauksaimniecības zeme gada laikā kļuvusi vairākas reizes dārgāka, un cenas pārsniegušas laucinieku pirktspēju, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra veiktais pētījums.
- Alus mieži – nemainīga vērtība
No viena Agrofirmas Tērvete hektāra valsts nopļauj 320 latu.
- Gada laikā sašķidrinātās gāzes cenas palielinājušās par 40%
Dabasgāzes cena strauji kāpj, jo tai jāsasniedz ES cenu līmenis, bet sašķidrinātā gāze jeb propāns par ES tirgum atbilstošām cenām Latvijā tiek tirgota jau kopš 90. gadu sākuma, un pašlaik to sadārdzina vienīgi naftas cenu kāpums.
- Pārkaršana būvniecībā
Veselu gadu tiek runāts par ekonomikas pārkaršanu. Latvijas Banka ir izplatījusi desmitiem paziņojumu, ka pārkaršana ietekmē inflāciju.
- Datoram jāprot sazināties ar TV
No aptuveni miljards interneta lietotājiem pasaulē, tikai kādiem 100 miljoniem ir platjoslas internets.