- Kupravā ražos keramiskā māla granulas
Kādreizējās Kupravas drenu un cauruļu rūpnīcas vienā no cehiem top keramiskā māla granulu ražotne.
- Notver līdz šim lielāko kalmāru
Iespējams, Jaunzēlandes zvejnieki noķēruši lielāko milzu kalmāru, kas svēra 450 kilogramu.
- Pagātnē — ne tikai bohēma, bet arī «farcovščiki»
Plašsaziņas līdzekļos pēdējā laikā nereti izskan nostalģijas caurausti stāsti par pagājušā gadsimta 70. gadu bohēmas* dzīvi Rīgā.
- Ar balodi es ziņu sūtu…
Atskatoties uz nule aizvadīto gadu, rīdzinieks Aleksandrs Čegļikovs uzskata, ka tas viņa vaļaspriekam — baložu audzēšanai — dāvājis īstu zvaigžņu stundu.
- Ar plakātu — pa dzīvi
Izstāžu zālē Arsenāls vēl līdz novembra vidum apskatāma šā gada vērienīgākā mākslas izstāde Publiskie spoguļi.
- Eņģeļu pieskāriens — ar otu un krāsām
Eņģelis? Bērns ar spārniņiem, gaiša liela būtne, skaists cilvēka veidols, bībeliskais Dieva sūtnis — būtībā katram no mums ir savs eņģeļa «redzējums».
- Ģerbonis kā savdabīga vizītkarte
Daudzām Latvijas pilsētām ir savi ģerboņi, kas visbiežāk veidojušies jau krietni senā pagātnē.
- Asiņainais «Zābaciņš» Kaligula
Par vienu no Latvijas teātra mākslas hitiem pagājušajā sezonā kļuva franču rakstnieka un eksistenciālista Albēra Kamī lugas Kaligula iestudējums Dailes teātrī.
- Vilki dzīvo līdzi
Kas ir vilks? A variants: liels plēsējs, kas apdraud mājlopus un cilvēkus. B variants: interesants, ļaužu nepelnīti nīdēts un nesaprasts dzīvnieks, kuru vajag aizsargāt.
- Viduslaiki kā dzīvesstils
Šķēpi, zobeni, vairogi, bruņinieku turnīri — tas, šķiet, būtu meklējams tikai viduslaikos.
- No pirmā līdz ģeniālajam
Divas izdevniecībā Atēna klajā laistās grāmatas — literatūrpētnieces Ausmas Cimdiņas Dzīve tekstā un Ingas Ābeles Atgāzenes stacijas zirgi — varbūt nav notikums mūsdienu latviešu literatūrā, bet dažas specifikas abiem izdevumiem tomēr ir.
- Par ko streso augi jeb Šī neizpētītā zaļā pasaule
Augu valsts — šis ierastais vārdu savienojums patiesībā lieliski raksturo veselu pasauli, kas dzīvo mums blakus pēc saviem, vēl maz izpētītiem un cilvēkam vāji zināmiem likumiem.
- Zilaiskalns ir spēcīgāks par Stounhendžu
Rīkstnieks, Latvijas seno kulta vietu jeb svētvietu pētnieks un apzinātājs, Latvijas rīkstnieku – zintnieku brālības valdes priekšsēdētājs Jānis Neibergs ikdienā mēdz parakstīties kā Totis.
- Kā zviedru Skagger par Skaģeri kļuva
Rīdzinieks Andrejs Skaģeris, profesionāls elektroniķis, jau gandrīz 40 gadus no darba un ģimenes rūpēm brīvos brīžus ir veltījis savas dzimtas koka izpētei.
- Kur meklēt savas saknes?
Savu sakņu meklēšana, senču apzināšana, dzimtas koka zīmēšana — smalki sakot, ģenealoģija ir ļoti darbietilpīga, laikietilpīga, padārga, taču ārkārtīgi saistoša nodarbe.