- Stukmaņu lieltirgotāja un mecenāta Indriķa Rumpes dzīves gājums
Vietalvas Dziedātāju (vēlākās Labdarības) biedrības vēstures avotos vairākkārt pieminēts Indriķis Rumpe viens no biedrības dibinātājiem 1870. gadā, kurš kā klusais biedrs un atbalstītājs ļoti dāsni ziedoja līdzekļus biedrībai kultūras un izglītības pasākumu rīkošanai.
- Klāt Meteņi
Laikā, kad īsās ziemas dienas sāk stiepties garākas un laiks sāk griezties uz pavasara pusi, svin Meteņus.
- Bij’ skola kalnā trokšņaina kā talka…
“Bij skola kalnā trokšņaina kā talka…”, tā savos rokrakstos, kā autobiogrāfisku liecību par savu Sofijas skolu Stukmaņos, atstājis rakstnieks, dzejnieks un tulkotājs, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Kārlis Štrāls, kuram 2015. gada 25. novembrī atzīmējām 135. gadus.
- Lasīt ir stilīgi
Nu jau trešo gadu PII „Jumītis” vecākās un sagatavošanas grupas bērni kopā ar skolotājām piedalās Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra lasītveicināšanas projektā „Bērnu un jauniešu žūrija” Aiviekstes pagasta bibliotēkā.
- Pūks svin dzimšanas dienu
Vienā no janvāra dienām Pļaviņu bērnu bibliotēkā valdīja rosība.
- Soli tālāk no aizmirstības
Aizvadītā gada novembra nogalē, atzīmējot Stukmaņu pagasta Bebrulejā dzimušā rakstnieka, dzejnieka un tulkotāja Kārļa Štrāla 135. dzimšanas dienu (1880. – 1970.), LU Akadēmiskajā bibliotēkā notika literārie lasījumi, kuros ar priekšlasījumiem uzstājās literatūrzinātnieces Anita Rožkalne, Dace Lūse, literatūras vēstures pētnieks Ilgonis Bērsons, mākslas zinātniece Kristāna Ābele, LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere, ieskatoties rakstnieka radošajā biogrāfijā un atkārtoti izdotajā romānā „Karš” (1922. – 1926.) lappusēs, kas nācis klajā ar Aleksandra Štrāla ilustrācijām.
- Duets kļūst par laureātiem
Pļaviņu mūsdienu deju grupas „Cristal” duets Laura Sevko un Mārtiņš Zeps piedalījās 5. Starptautiskajā skatuves mākslas festivālā „Art Masters – 2015” Rīgas Maskavas namā.
- Glabājam kultūras mantojumu
Laikā no 12. – 18. oktobrim UNESCO Latvijas Nacionālā komisija jau piekto reizi Latvijā rīkoja UNESCO nedēļu. Šoreiz tas bija ar mērķi izzināt vietējo kultūras mantojumu caur novadpētniecību.
- Jaunus dalībniekus aicina Pļaviņu novada kultūras centra 2015./2016. gada mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi
Pļaviņu novada kultūras centrā (Daugavas ielā 49):
- Notikumi nemainās, bet mainās tikai laiks
Otro gadu Vietalvas pagastā norisinājās teātrim veltīts pasākums.
- Veltījums Aspazijai Aiviekstes pagastā
2015. gads Latvijā un Eiropā norit izcilā rakstnieku pāra – Aspazijas un Raiņa - 150. dzimšanas dienas zvaigznājā.
- Pētīsim „Mežezera” vēsturi
Atpūtas bāze „Mežezers” ir viena no 20. gadsimta otrās puses ievērojamākajām atpūtas bāzēm Pļaviņu apkaimē.
- „Restartēt” vēsturi
26. maijā Pļaviņās piestāja SIA „Mežmalas A. A.” vikingu liellaiva „Nameisis”.
- Vēsture mums līdzās
Vēstures avoti liecina, ka mūsu novadā, kādu to pazīstam šodien, senākie iedzīvotāji uz dzīvi apmetušies tāpēc, ka ģeogrāfiskie apstākļi, dabas bagātības un, protams, Daugava nodrošināja baltu cilšu ekonomisko un politisko labklājību.
- Apgāda “Jumava” “Mūsu stiprās dzimtas” manuskriptu konkurss
Konkursa mērķis ir celt Latvijas novadu cilvēku pašapziņu un popularizēt kultūrvēsturisko mantojumu, stāstot par mūsu zemes pamatu – stiprajām latviešu saimēm, ģimenes tradīcijām.
- Novads vēsturiskos skaitļos
Pirms 20 gadiem.
- Novads vēsturiskos skaitļos
Pirms 50 gadiem, kad Pļaviņu novads ietilpa Jēkabpils rajonā, rajona laikraksts „Padomju Daugava” sveic iepriekšējā gada rajona labākās lopkopes, starp tām divas no sovhoza „Pļaviņas”.
- Paula Balode – nepelnīti aizmirstā
Apkopojot informāciju par mūsu novadniekiem, pamanīju, ka Pļaviņās uzaugusi un arī vairākus dzīves gadus te aizvadījusi kāda rakstniece Paula Balode, kuras vārds nekad nav pieminēts un atcere nav kopta ne kādās publikācijās, ne sarīkojumos, ne sarunās ar vietējiem novada vēstures pazinējiem.
- Senioru biedrības aktivitātes gada garumā
Biedrība vienmēr ir centusies gan rīkot, gan apmeklēt citu organizētus pasākumus, un darām to ar prieku.
- Apvienības „Daugavas rīts” paveiktais 2013. gadā
Pasaulē ir divas laimes: viena maza – būt pašam laimīgam, otra liela – padarīt laimīgus citus.