- Aidā – vilcienā!
Akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” tagad ir valsts uzņēmums. Speciālisti uzskata, ka šādas izmaiņas ļaus straujāk attīstīties un uzlabot pasažieru pārvadājumu kvalitāti.
- Ar optimismu
Nākamā gada kalendārs, ko saņems žurnāla “Praktiskais Latvietis” abonenti, šoreiz ir īpašs – valsts jubilejas sakarā ar mūsu vēsturi un dzelzceļu saistīts. Ir iemesls sarunai par ceļiem un arī dažiem neceļiem.
- Sakņu spēks
Ar gaišumu un labestību cauri gadsimtiem dzīvo vissenākā Druvienas dzimta – Poruki. Ainas un Jāņa Poruku mājas novembra pelēcīgumā sagaidīja rāmas un sakoptas – ar mirdzoši baltiem miķelīšu krūmiem, ar sargājošām simtgadīgām liepām, kļavām un ozoliem.
- Latviskā identitāte un pašapziņa
Atmodas sākumā daudz runājām par to, kā jaunajām paaudzēm tālāk nodot mūsu nacionālās bagātības, kā audzināt patriotiski noskaņotus savas valsts pilsoņus. Izskanēja viedokļi par tēvzemes mācības nepieciešamību skolās.
- Sirdsbalss
Pieaugušie ir dīvaini, – teica no svešas planētas ieradies Mazais Princis. Viņam šķita, ka pieaugušie runā un rīkojas aplami.
- Tas ir mans
Ko īsti nozīmē savas tēvzemes mīlestība?
- Tērvetes “Dārzniekos”
Manas dzimtenes izjūtas visspilgtāk saistās ar agru bērnību un Tērvetes “Dārzniekiem”, kur bieži ciemojos, kad biju pavisam maziņš.
- Vienīgā, savējā
Pirmssvētku dienās no saziņas līdzekļiem Latvijai tiek daudz labu vārdu un novēlējumu. Kontekstā viļņojas personiskās domas – ir vai nav svētku izjūtas?
- Prieks un kauns
Valsts tēlu veido trīs lietas – daba, iedzīvotāji un iekārta. Daba pret Latviju bijusi dāsna. Daudzas valstis mūs varētu apskaust – mērens klimats, skaistas ainavas, netrūkst ne ūdeņu, ne mežu, ne auglīgu zemju.
- Nepabeigtā mozaīka
Latvija rezonē izjūtās un notikumos, kurus cilvēks piedzīvojis. Cits pie cita tie glīti stājas rindā un veido kopējo ainu. Kamēr vien esam, tikmēr arī papildinās šī mozaīka.
- Sveces liesmiņa
Katram ir savi ceļi. Tuvi un tāli. Svarīgi un ne tik ļoti. Steidzami un mazāk ļoti. Es arī skrēju. Uztraucos, ka nenokavēju. Nez kāpēc skats pie kāda veca vīra aizķērās.
- Manas retrospekcijas
Es nezinu, vai šis ir mans laiks. Katrā ziņā vairāk mans tas šķita astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito sākumā. Bet es noteikti negribu atgriezties tajā murgā, kam bija jāiziet cauri pirms tam….
- Apmēram tā kā daudziem
Katram latvietim mūsu valsts nozīmē arī kaut ko gluži personisku. Kas tā ir cilvēkiem, kuri ik dienu meklē atbildes uz jūsu jautājumiem?