Caur Latvijas bankām Magņitska lietā atmazgāti vismaz 63 miljoni dolāri

Krievijas cietumā mirušā jurista un korupcijas apkarotāja Sergeja Magņitska kolēģi no fonda Hermitage Capital pieļauj iespēju, ka daļa no Latvijas bankās atmazgātajiem miljoniem joprojām varētu atrasties Latvijā.

Saskaņā ar šogad 30.jūlijā vairākām Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm nosūtīto ziņojumu (ziņojumu lasīt šeit), Latvijas bankās nonākuši vismaz 63 miljoni dolāri.  Šie miljoni ir daļa no pavisam 230 miljoniem dolāru, ko 2007.gada nogalē Krievijas nodokļu pārvalde aprēķināja kā nodokļu atmaksu Hermitage fondam, taču fonds to nekad nesaņēma. Kā norāda Hermitage pārstāvji, naudu no Krievijas valsts kases nozaga noziedzīgajā shēmā iesaistīti augsti valsts ierēdņi, kas saviem mērķiem izmantoja arī Latvijas bankas. Kad fonda jurists Magņitskis uzsāka šīs lietas izmeklēšanu, viņu pašu apsūdzēja par nodokļu nemaksāšanu, notiesāja ar cietumsodu un cietumā no necilvēcīgiem apstākļiem divu bērnu tēvs vēlāk mira.

Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm nosūtītajā ziņojumā sazīmētas shēmas ar naudas atmazgāšanā iesaistītajām bankām un ofšoru kompānijām, kas reģistrētas Jaunzēlandē, Panamā, Šeiseļu salās un Lielbritānijā. Kā kompāniju nominālie direktori norādīti Re:Baltica jau iepriekš veiktajās izmeklēšanās atklātie Latvijas iedzīvotāji - Ēriks Vanagels, Staņislavs Gorins, Juris Vitmanis un citi.

Kopējā  summa, kas no Krievijas valsts kases aizceļojusi uz Latvijas bankām ir vairāk nekā 63,2 miljoni ASV dolāru (31,7 miljoni latu). Teju 20 miljoni Latvijas bankās nonāca caur divām Moldovā reģistrētām firmām - „Bunicon-Impex SRL” un „Elenast-Com SRL”. Daļa no tiem tērēti, ieguldot investīcijās, nekustāmajos īpašumos Dubaijā un luksusa auto.

Vēl 43 miljonu dolāru caur Lielbritānijas firmu „Technomark Business” bankas kontu ieskaitīti „PrivatBank”. „Technomark Business” direktors ir Latvijas pilsonis Juris Vitmanis, bet uzņēmuma īpašnieks ir Kipras firma „Fynel Ltd.” To izveidojis Staņislavs Gorins, bet direktori ir Latvijas iedzīvotāji - Vitmanis, Vanagels, Daniels Bangers un Mārtiņš Rauda.

Re:Baltica jau iepriekš ziņojusi, ka visi šo “izkārtņu direktori” parādījušies vērienīgos krāpnieciskos Krievijas un Ukrainas valsts iepirkumos.

Piemēram, uzņēmums, kurā kā direktors parādījās Staņislavs Gorins, uzvarēja Ukrainas iepirkumā par naftas urbšanas ierīču iegādi 400 miljonu dolāru vērtībā. Žurnālisti noskaidroja, ka patiesā urbšanas ierīces cena bija uz pusi lētāka - 248,5 miljoni.
Vanagels, Vitmanis un Gorins parādījās arī Ukrainas valsts vakcīnu iepirkumā, kuras minēto direktoru uzņēmums Olden Group LLC pārdeva vismaz uz pusi dārgāk nekā to patiesā vērtība.

Re:Baltica pētījumā „Netīrā nauda” jau noskaidroja, ka „labi pazīstamais krievu baņķieris” Ēriks Vanagels patiesībā ir 71 gadu vecs pensionārs, bet Staņislavs Gorins ir plašākai sabiedrībai nezināms biznesa konsultants.  Kopš starptautiskās žurnālistikas izmeklēšanas pagājušajā rudenī, kļuvis zināms, ka iepriekš minētie Latvijas iedzīvotāji savus parakstus par naudu tirgoja kompānijai International Oversies Services (IOS). Tā vairāk kā desmit gadus Rīgā pārdeva ofšoru kompānijas.

Šobrīd šos cilvēkus, kas vismaz ārēji neizskatās turīgi, nopratināšanās Finanšu policijā pārstāv viens no dārgākajiem Latvijas advokātu birojiem - Oskara Rodes birojs. Kas birojam maksā par “direktoru” aizstāvēšanu, biroja advokāts Jānis Rozenbergs vēl pavasarī nevēlējās atklāt. Re:Baltica pētījums rādīja, ka IOS bija cieši saistīts ar bijušo Parex bankas padomes vadītāju Gintu Poišu. Parex bija plašs klientu loks bijušajās Padomju savienības valstīs, bet saskaņā ar likumu, banka, vai tās darbinieki nedrīkstēja nodarboties ar ofšoru pārdošanu.

Tikmēr Hermitage Capital pārstāvji Re:Baltica pauda cerību, ka Baltijas tiesībsargājošās iestādes izmeklēs “Magņitska lietu”. Fonds lūdzis Ģenerālprokuratūru un banku uzraugu FKTK iesaldēt kontus Aizkraukles bankā, Baltic International Bank, Baltic Trust Bank, Rietumu bankā, Trasta komercbankā un Paritātes bankā. Latvijas iestādes līdz šim atbildējušas formāli. FKTK norādījis, ka pārbaudīs informāciju savas kompetences robežās, bet regulatoram neesot tiesības iesaldēt kontu(.doc).  Savukārt Ģenerālprokuratūra norādīja, ka informāciju pārsūtījusi Valsts policijai(.pdf).

Daudz aktīvākas sadarbībā bijušas ārvalstis. 2011.gada jūlijā ASV valdība lēma, ka Krievijas iedzīvotāji, ka bija iesaistīti Magņitska skandālā, nevarēs iebraukt ASV. Šveices tiesībsargājošās iestādes ir iesaldējušas 8 miljonus eiro kādā Cīrihes bankā, kas piederēja Vladlenam Stepanovam - viņa sieva deva rīkojumu atmaksāt Krievijas vēsturē lielāko nodokļa summu, ko pēc tam Magņitskis izvilka dienasgaismā. Šobrīd Magņitska kolēģi ir uzrunājuši arī apmēram 12 Eiropas valstu parlamentus ieviest līdzīgu iebraukšanas aizliegumu, kā to izdarījusi ASV.

Uz lūgumu izvērtēt Latvijas iestāžu atsaucību, Hermitage Capital pārstāvji Re:Baltica atbildēja piesardzīgi. “Vēl ir pārāk agri dot novērtējumu par Baltijas valstu sadarbību,” e-pasta vēstulē raksta fonda pārstāvis, “mēs iesniedzām lūgumu uzsākt izmeklēšanu Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Somijas tiesībsargājošajām iestādēm. Visas ir apstiprinājušas, ka ziņojums ir saņemts un tiek vērtēti pierādījumi. Līdz šim esam saņēmuši apstiprinājumu, ka Somijas policija ir uzsākusi izmeklēšanu un gaidām līdzīgu rīcību no pārējām trim valstīm. Ņemot vērā pierādījumu daudzumu, ko esam iesnieguši, būsim pārsteigti, ja netiks uzsākta nopietna izmeklēšana”.