- TĀDA DZĪVE
ROMĀNA PIRMPUBLICĒJUMS. Nobeigums. Pa kuru laiku pasaule bija paspējusi tā mainīties?
- TĀDA DZĪVE
19. turpinājums. ROMĀNA PIRMPUBLICĒJUMS. Kafejnīcā, kuru bija pārpludinājuši dūmi, oda pēc lēta vīna.
- TĀDA DZĪVE
18. sērija. Vakarpusē viņa klīda gar mežmalu un beidzot atrada veco taciņu. Tur arī nekas nebija mainījies.
- TĀDA DZĪVE
ROMĀNA PIRMPUBLICĒJUMS. 17. sērija. Iepazīsties, Mārīt, tā ir līgavas māsa - Sandra! - Robčiks teica, izlikdamies nedzirdējis atgādinājumu par seno draudzību.
- TĀDA DZĪVE
ROMĀNA PIRMPUBLICĒJUMS. 16. sērija. Laukā nekas nebija mainījies. Tikpat tumšs.
- TĀDA DZĪVE
ROMĀNA PIRMPUBLICĒJUMS. 14. sērija. Pulkstenis rādīja jau ceturto rīta stundu, kad viņi, trokšņains bariņš, mazu līkumu cauri melnajai un klusajai pilsētiņai izmetuši, apstājās pie kādas mājas.
- TĀDA DZĪVE
ROMĀNA PIRMPUBLICĒJUMS. 14. sērija. Viena garum garā nedēļa beidzot tuvojās nogalei.
- TĀDA DZĪVE
ROMĀNA PIRMPUBLICĒJUMS. 13. sērija Pirmie divi gadi tehnikumā… Kas no tiem palicis prātā?
- Pavasarī
Pavasaris viņu pārsteidza. Galīgi šķērsām ar visu zivju eļļu, C vitamīna dubultkapsulām un relaksējošo masāžu!
- TĀDA DZĪVE
ROMĀNA PIRMPUBLICĒJUMS. 12. sērija. Ja saule norietot pavisam sarkana, nākamā diena nesīšot lielus vējus – tā kādreiz teica vecmamma.
- TĀDA DZĪVE
11. sērija. ROMĀNA PIRMPUBLICĒJUMS. Skolā viss, absolūti viss smaržoja pēc izlaiduma – viņi paši, sapucējusies audzinātāja, klase, kurā viņi tagad vēl stumdījās pēdējās minūtes pirms iešanas uz lielo zāli.
- TĀDA DZĪVE
ROMĀNA PIRMPUBLICĒJUMS. 10. sērija. Beidzot viņai atļāva iziet laukā! No trakās temperatūras, kura tik spēji bija noguldījusi Sandru, vairs nebija ne vēsts, un likās, ka tās vispār nav bijis.
- TĀDA DZĪVE
9. sērija. Naktī pēc bērēm viņa redzēja sapni. Viņas abas ar vecmammu sēž saules apspīdētā pļavā.
- TĀDA DZĪVE
ROMĀNA PIRMPUBLICĒJUMS. 8. sērija. Viņas nebija kārtīgi aizvērušas ārdurvis. Istabā ieskrēja caurvējš, un degunā iesitās savāda smarža.
- Tāda dzīve
Romāna pirmpublicējums. 7. sērija. Ir tomēr tādi brīži, kad cilvēks redz un dzird to, kam parasti nemaz nepievērš uzmanību.
- Spogulis
1. daļa. Mobilā telefona traļļi lika viņam atgriezties realitātē. – Kas es esmu? Vēl pirms mirkļa viņš pats sev bija jautājis, sasārtušajām acīm apkārt lūkojoties.
- Atslēgas
Pirmpublicējums. Nobeigums. Viņa bija atspiedusies ar roku pret galdu. Acu priekšā kā peļķe izplūda jaunās kleitas aprises, pārvērsdamas to vienā lielā, pārāk spilgtā krāsas plankumā.
- Atslēgas
Pirmpublicējums. 38. turpinājums. Rīts bija atnācis gluži tāds pats kā daudzi citi sen un ne tik sen pārdzīvotu vēlīnu rudeņu rīti.
- Atslēgas
37. turpinājums. Helga bija atvadījusies no mājas saimnieces, un jau pēc piecām minūtēm nelielais ciemats palika aiz muguras.
- Atslēgas
36. turpinājums. – Nu, ko tā skaties uz mani? Vai tiešām domāji, ka es tikai muldu, solīdams tev sagādāt naudu?