- Silvija Ansone: «Mana dzīve ir bijusi laimīga»
1949. gadā bija agrs pavasaris, bet 24. martā pēkšņi uznāca sniegs. Līgatnes stacijā atbraucējus nezin kāpēc negaidīja autobuss no Nītaures.
- Invalīds Ģirts – integrētais Fēnikss
Šoferīt piedod, ka sasmērēju tavu bamperu ar savām smadzenēm, asinīm un kauliņu gabaliņiem, un es piedodu arī tev, šoferīt! …Bet otrreiz mērķē pats uz sevi, varbūt patiks būt par invalīdu. 1. grupas invalīds Ģirc.
- Bez ļaunuma sirdī var dzīvot kaut trīssimt gadu
Kad māsasmeita ieraudzīja simtgadnieces Elizabetes Jansones jubilejas svinībām pasūtināto kliņģeri, uz tā greznojās skaitlis - 300. «Jautrā maiznieka» cepēju roku acīmredzot bija vadījuši augstāki spēki.
- Nepiekusu dziedādama, Ne darbiņu dzīvodama.
Kā jau tas daždien žurncālistiem gadās, plāni mainās. Iveta brīdina: diemžēl tā iznācis, ka vakarā viņa būšot viena, un ierosina tikties citreiz, kad Vidvuds būs mājās.
- Atrodas Sibīrijas bērnības draugi
Ar RB palīdzību pēc pusgadsimta viens otru sameklējuši kādreizējie klasesbiedri no tālā Sibīrijas ciematiņa Trockoje Omskas apgabalā.
- Mājas, kur atgriezties
Bērns, kam ir mājas, kur vienmēr gribas atgriezties, un mīļi vecāki, kam var uzticēties, pasaulē jūtas drošāk, labāk, mierīgāk.
- Students Valentīndienai vienmēr gatavs
Pie Rīgas Tehniskās universitātes studentiem uz kopmītnēm vai, jaunmodīgāk sakot, dienesta viesnīcu Ķīpsalā ciemos gājām Valentīndienas priekšvakarā. Runā, ka tieši jauni ļaudis šo dienu grib un prot jautri un mīļi nosvinēt.
- Velga Vītola: «Neviens bagātnieks nenopirks manu lāču mīlestību!»
Pa Līgatnes takām mazliet maldoties, tomēr nonākam uz pareizā ceļa un pēc brīža - «Pauguros» iekšā. Kaut arī sastopamies pirmoreiz, zvērkope Velga Vītola mūs sagaida kā pazīstamus un runātīgi vedina mājā, lai palepotos ar savu «meitiņu» fotogrāfijām.
- Lāči dzīvo mīļi
Ciemiņi šajās mājās nav nekāds retums. Ziņkārīgi mūs kāds nopēta un i nedomā mukt projām, slēpties vai kautrēties. Iepazīstamies. Francis Gustavs Lācis. Viņam tūlīt būs četri gadi.
- Un tad princis apprecēja princesi, un viņi dzīvoja laimīgi…
Tā beidzas daudzas pasakas, bet dzīvē nemaz tik bieži nenotiek. Tomēr rīt tā notiks - rīt salaulāsies Nīderlandes troņmantnieks princis Vilems Aleksandrs ar savu līgavu Maksimu, kuru jau šobrīd holandieši nodēvējuši par Nīderlandes Diānu.
- «Ja tu mani atstāsi, es aiziešu bojā…»
Nu jau pagājuši pieci gadi kopš XX gadsimta ģeniālā dejotāja rīdzinieka Aleksandra GODUNOVA nāves.
- Māmiņas vecmāmiņu vecumā
Ar katru gadu Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, palielinās vidējais jauno māmiņu vecums. Vispirms laba izglītība, tad darbs, veiksmīga karjera, nodrošināts materiālais stāvoklis, atzinība sabiedrībā un tikai pēc tam… bērniņš.
- Ja bērnunams ir vienīgās mājas
Vēstule adresēta «Rīgas Balss» redakcijai, Rīgas mēram, Valsts Bērna tiesību aizsardzības centram, un to parakstījuši 12 bērnunama «Ilga» audzēkņi.
- Viņa nosala mežā četru gadu vecumā
Rīgas rajonā, Baložos, pagājušās piektdienas pēcpusdienā pazuda bērns. Četrus gadus veca meitenīte. Pēc septiņu stundu meklēšanas viņu atrada turpat netālu mežā, tikai pārsimt metru no mājām.
- Skolotāji izvaicā izglītības un zinātnes ministru
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns vakar tikās ar skolotājiem, lai uzklausītu, kas viņus neapmierina izglītības sistēmā un kas, viņuprāt, būtu jāmaina.
- Zāļu kompensāciju var samazināt
Pēc Latvijas ģimenes ārstu asociācijas prezidenta Andra Lasmaņa aizvadītās nedēļas nogalē izteiktā aicinājuma ģimenes ārstiem turpmāk neievērot nelikumīgos slimokasu limitus un izrakstīt pacientiem valsts apmaksātos medikamentus tik, cik nepieciešams.
- Cilvēku viedoklis par korupciju Latvijā nav mainījies
Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas «Transparency International» ikgadējais pētījums liecina, ka mūsu valsts ar dižiem panākumiem korupcijas apkarošanā nevar lepoties.
- Bērnu tiesību aizsardzība un bērni
Teorētiski viss it kā būtu kārtībā - Latvija pievienojusies ANO konvencijai par bērna tiesību aizsardzību, ir pieņemts likums «Par bērna tiesību aizsardzību», bet dzīvē….
- «Laiva», kur garlaicībai nav vietas
Ikvienai māmiņai reiz ievajagas kādu brīvu brītiņu, kad kārtojamas savas darīšanas, bet mazuli, kā par spīti, nav kur atstāt.
- Es vairs nebūšu parasta maza meitene
Tāds pavisam īsts 1. septembris katram no mums gadās tikai reizi mūžā – kad pirmo reizi ejam uz skolu.