- Datoram arī «jāsaprot» latviešu valoda
Pasaules interneta tīkls ir milzīga informācijas krātuve, kurā grūti orientēties un atrast nepieciešamo.
- Palīdz radīt starptautisku sauli
Latvijas zinātnieki piedalās starptautiskā kodoltermiskā eksperimentālā reaktora radīšanā.
- Dzinējus glābs ūdeņradis
Pasaules fosilo kurināmo (ogles, nafta, gāze) resursi pēc 30 - 80 gadiem būs jau izsīkuši, brīdina zinātnieki.
- Zināšanai
Veikalos nopērkamie SIA «Bioefekts» izstrādātie bioloģiskie augu aizsardzības līdzekļi.
- Pieņem dabas palīdzību
Zinātnieki turpina pētījumus, lai augu aizsardzībā efektīvāk izmantotu bioloģisko daudzveidību, kur derīgie kukaiņi un mikroorganismi paši iznīcina kaitēkļus.
- Genomu pēta lēnām, bet pamatīgi
Fantastikas filmās ekspluatētā ideja par cilvēka ķermeņa pārveidošanu un pārdabisku spēju piešķiršanu, pateicoties gēnu inženierijas atklājumiem, ir stipri tālu no reālajām gēnu izpētes atklāsmēm, saka molekulārās bioloģijas profesors.
- Zeme uz dimanta piltuvēm
Vēl ilgu laiku Latvijā pietiks derīgo izrakteņu, kurus izmanto būvmateriālu ražošanā.
- Sasaiste: ķīmiskā un cilvēciskā
Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Silikātu materiālu institūta direktors, habilitētais inženierzinātņu doktors Gundars Mežinskis ir sola - gela sintēzes iedibinātājs Latvijā.
- Gaida burām spēcīgu ražošanas vēju
Pirmā ātrgaitas trimarāna «Catri» radītājs Aldis Eglājs, kurš savu izgudrojumu patentējis Latvijā, ASV, Kanādā un Eiropas patentu konvencijas valstīs, patlaban lepnā vientulībā uztur patentus spēkā, maksājot ikgadēju nodevu.
- Turpina izskaitļot vissmalkākās sakarības
Viens no Latvijas pašiem izcilākajiem ķīmiķiem - Dr. habil. chem., Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Gunārs Čipēns, kurš bioorganisko ķīmiju nomainījis pret molekulāro bioloģiju un ģenētiku, ir gatavs līdz gada beigām nākt klajā ar jaunu atklājumu.
- Mantotais pienākums - tautas senvēstures pētījumi
Oļģerts Ziļickis, baltu senvēstures pētnieks, šo uzdevumu mantojis no savas vecmāmiņas Marijas Zonenbergas, kas atstāja rakstiskas liecības par baltu vēsturi, kuras savukārt mantoja no savas vecmāmiņas Mades Ozolas.
- Atklāt, nekaitējot cilvēkam
Vienlaikus ar galvu reibinošiem un daudzsološiem sasniegumiem medicīnā un bioloģijā 20. gs. beigās aktuāla kļuva kāda pavisam līdz šim ar dabaszinātnēm nesaistīta tēma – ētika jeb precīzāk – bioētika.
- Alu cilvēks ar «dullīšiem» uzrāda bagātības
Rīga ir ne tikai jūgendstila metropole, bet arī dižkoku brīnumpilsēta. Un Latvijā dižkoku ir simt reižu vairāk nekā citās valstīs.
- Polimēriem pieder nākotne, un to virza zinātnieki
Oļesja Starkova, Latvijas Universitātes Polimēru mehānikas institūta doktorante, ir viena no Latvijas zinātniecēm, kura šogad saņēma «L’Oreal» Latvijas stipendiju «Sievietes zinātnē».
- Latvijas Akadēmiskā bibliotēka – zinātnei un kultūrai
Latvijas Akadēmiskā bibliotēka darbību sāka 1524. gadā kā «Bibliotheca Rigensis».
- Funkcionālā pārtika
1984. gadā japāņu zinātnieki sāka pētījumus, kā dažādi uzturā lietojamie produkti un tajos esošās vielas ietekmē cilvēka ķermeņa pamatfunkcijas, tā ritmu, spēju pretoties slimībām u.c.
- Gudrās pārtikas laikmetā Latvijā darbojas fruktānu mednieki
Laikmetā, kad veikali pārpildīti ar visdažādākajiem bieži vien nepilnvērtīgiem produktiem, savu artavu sabiedrības veselības uzlabošanai dod arī Latvijas biotehnologi.
- Raksta scenāriju Latvijai
Šodien, kad valsts atzīmē faktiskās neatkarības atjaunošanas 15. jubileju, Rīgā sākas starptautiska konference «Demokrātijas attīstība: Baltijas un Taivānas pieredze».
- Gods kalpot vadu sakariem
Nepilnu gadu pēc telefona aparāta izgudrošanas - 1877. gada 16. novembrī - arī Rīgā tika izmēģināti telefona sakari.
- Deviņi no desmit nozīmīgākajiem
Izņemot Dobeles Dārzkopības izmēģinājumu stacijas zinātnieku izstrādātās jaunās tehnoloģijas veselīgu produktu ražošanai no krūmcidonijām un lielogu dzērvenēm, pārējie deviņi pērn par nozīmīgāko zinātnes sasniegumu autoriem atzītie ir rīdzinieki.