- Pa pagātnes un šodienas takām
Iršēnietis Aivars Svilpe: “Daba pusi parāda priekšā. Ja piemīt fantāzija, kaut ko var saskatīt”
- Uzdāvinātā dzīve
Starp dzīvību un nāvi šķīra daži milimetri.
- Dzimusi vienā gadā ar Latviju
Kāzu pušķis decembrī no ceriņiem
- Darbā hidroelektrostacijās jau 62 gadus
Aizkrauklietis Pjotrs Kajaļins par ieguldījumu Aizkraukles pilsētas attīstībā šomēnes saņēma novada pašvaldības augstāko apbalvojumu — Aizkraukles novada Goda pilsoņa nosaukumu.
- Es atgriezīšos. Bet tikai vēlāk
Dzīve svešumā pēc 50.
- Kāds ne visai parasts stāsts
Gunta grib sākt jaunu dzīvi.
- Zaudēto gadu parāds
Jau 15 gadu ar skaidru skatu
- Trīnītes ar stipriem vārdiem
Ļubova Bialika un Nadežda Kuluševa ir divas no trīnītēm.
- Tā gribas ar kādu parunāt..
Kad esam jauni, mūsu vēlmju grozs ir pilns līdz malām — gribam gan naudu, gan mīlestību, gan labu darbu, bet, gadiem ejot, viss mazinās, galvenajā vietā izvirzot veselību un bieži vien arī vēlmi pārraut vientulības cilpu.
- Mezgls, kas pašam jāatsien
Allaž skrejoša, darbīga, smaidīga, izpalīdzīga — tā varētu raksturot to Irēnu, ko pazinu līdz šim.
- Tagad elpo brīvi
Ja spēsi atbrīvot sev taciņu, agri vai vēlu pavērsies gluds lielceļš.
- Vērts izlasīt
◆ Jebkuras tā dēvētās “katastrofas” laikā uzdod jautājumu: “Vai tam būs nozīme pēc pieciem gadiem?
- Madoniete Anna 105 gadu jubilejā atklāj savu veselības recepti
Oktobra nogalē 105 gadu jubileju nosvinēja madoniete Anna Viļumsone, kura kā galveno ilgā mūža noslēpumu nosauc spēju priecāties un daudz smaidīt.
- Viena otru nedzird
“Staburaga” 24. oktobra numurā publicētajā rakstā “Žņaudz vientulības cilpa” kāda pensionāre dalījās pārdomās par vientulības smago nastu, par nesaprašanos ar vistuvākajiem cilvēkiem, kuri tagad mīt ārzemēs.
- Žņaudz vientulības cilpa
Man viņas tālruņa numuru iedeva paziņa.
- Satikt īstos cilvēkus
Aija (vārds mainīts) mīt mums līdzās.
- Pagājušo laiku leģenda — Pēteris Torsters
Ceturtais bērns bija kolhozs.
- Labāk par visu pasmaidīt
“Tu tikai neraksti manu vārdu, mani te visi pazīst,” vienmēr teica Annas kundze, kad zvanīja redakcijai. Zvanīja viņa bieži — parasti tās bija pārdomas par vienu vai otru notikumu, kāds ierosinājums, pateicība.
- Divkauja ar likteni
Par katra cilvēka dzīvi varētu izveidot seriālu. Vienam tas būtu monotons, varbūt pat garlaicīgs, citam — piedzīvojumu un pārdzīvojumu pārpilns. Sarmīte Krasovska, kura savulaik dzīvoja Iršos, bet tagad mīt Koknesē, pieder pie otrajiem.
- Noticēt atkal un atkal
Laikrakstā “Staburags” deviņdesmito gadu vidū publicēja vairākus rakstus par mazu meitenīti Dainu, kurai vecāku nolaidības dēļ radās nopietnas veselības problēmas, un viņa nokļuva slimnīcā.