- Kāpēc dziesmai jāskan latgaliešu valodā?
Nākamais gads skanēs Latgales Dziesmu svētku zīmē, un “Latgalīšu Woceleite” meklēja atbildes vaicājumam, kāpēc dziesma jādzied arī latgaliešu valodā.
- Mozī labesteibys dorbi
Tu vari dūmuot, ka pavysam naesi svareigs itymā pasaulī, BET:
- Moz vajag laimei!
Laimeigi i vasali bārni ir eistuo boguoteiba.
- Tāva sātys sirds
Prīca par kotru sātu, kas elpoj Latgolys dzeraunēs, i tikai ar mīlesteibu myusu laikūs tuos var uzturēt i atdzeivynuot.
- “Golvonais – lobys attīceibys saimē i storp cylvākim!”
Itymā nedelī pasaulī volda Valentina dīnys nūskaņa, bet cylvākim ir ari cyti īmasli svineibom.
- Prōteigi skaistys dūmys
“Grybu atsazeit sovā mīlesteibā! Iz tū bezlelpiļsātu Latgolu, iz tū kolnainuos i azarainuos zemis plekeiti, kuruo četrūs styurūs varātu byut Pīdruja, Izvolts, Rušyuna i Škaune. Iz itū kai ba vysod aizmierstū vītu, kura mani fascinej ar sovu dobu, viesturi i cylvākim.”(V. Lukaševičs)
- Latgolu īmyužynoj breineiguos fotografejuos
ARITA ATPILE-DONA ir nu tim cylvākim, kuri muok sev apleik īraudzeit skaistū pat mozuos lītuos i fotografejuos nūgiut breineigus momentus, ļaunūt laikam apsastuot.
- Kāds ir latgalietis vērtībās, raksturā un darbos?
“Latgalīšu woceleite” šoreiz palūkojās uz latgalieti, kāds viņš ir, ar biedrības “Kroma kolna bruoliste” vadītāja, latgaļu koka pils Andrupenes pagastā līdzautora, latgaliešu kultūras balvas “Boņuks” laureāta, liela latgalieša Aleksandra Lubāna un “Vietējās Latgales Avīzes” lasītāju acīm.
- Lielais galēnietis. Filozofs ar pīpi un Dieva pazīšanu
Sagaidot Latvijas valsts dzimšanas dienu, kuru svinēsim 18. novembrī, mēs varam lepoties ar daudziem novadniekiem, kurus droši varam dēvēt par lielajiem latgaliešiem.
- Piemineklis ir pateicība lielajiem latgaliešiem
Rēzeknē var smelties pieredzi, kā ar pieminekli uzsvērt latgaliešu devumu Latgalei.
- Latgales lepnums – aktīvie iedzīvotāji
Žurnālistikas gaitās dienu dienā pārliecinos, ka paliekošs ir tas darbs, kuru dara aktīvie iedzīvotāji savā kopienā (biedrībā, iedzīvotāju konsultatīvajā padomē, vietvarā u.c.).
- Stikls – Līvānu lepnums un trauslums
Vairāk nekā 150 gadus Latgale bija stikla izstrādājumu ražošanas citadele
- Laima Grišule: “Pats skaistākais, ka uz Aglonas svētkiem ierodas ne tikai katoļi, bet ikviens kristietis neatkarīgi no konfesionālās piederības”
Nāk augusts, kas mudinās svētceļniekus doties uz Aglonu.
- Jāzepa Pīgožņa fenomens. Viņa balva popularizē Preiļu novadu
Šogad devīto reizi pasniegs Jāzepa Pīgožņa balvu Latvijas ainavu glezniecībā
- Maltys bārni sataisa spēli “Latgalīšu Re-Mi-Do”
Sagaidūt Latgolys kongresa dīnu, Maltys Bārnu i jaunīšu centrā tyka sagatavōta i prezentāta jauna spēle (kaita) ar nūsaukumu “Latgalīšu Re-Mi-Do” [redzi, mini, dori].
- “Sunāns breiveibā” – pyrmuo komiksu gruomota bārnim latgaliski
Kai īinteresēt bārnus skaiteit gruomotys?
- Ligija Purinaša: “Ir svarīgi latgaliešu kultūru tuvināt pārējai Latvijai”
Biedrība “Hronologeja” pagājušā gada izskaņā izdeva dzejnieces Ligijas Purinašas otro dzejas krājumu “Pierobežas”, kurā izlasāmi dzejoļi latviešu un latgaliešu valodā.
- Prōteigi skaistys dūmys
“Tys muns davums Latgolai ar itū spēli ari ir tōds kō čipierkstneits – četrūs pierstūs pajemams lelums, gabaleņš Latgolas. Mes tū spēles kauleņu varim pajimt četrūs pierstūs, čipierkstneitī, izsūļōt spēli i dabōt kōdas zynōšonas, pajimt gobolu Latgolas sev,” (Jolanta Keiša, spēlis idejis, satura i dizaina autore)
- Lygums atbaļsteit Latgolas Kulturas centra izdevnīceibu
Latgolas Kulturas centra izdevnīceiba dybynōta 1990. goda majā. Dybynōšonas sapuļce nūtyka tūreizejā Rēzeknes Pīna konservu kombinata kluba zālē.
- Aleksandrs Maijers – skaņu un noskaņu ainavu burvis
Latvīši, tūstorp latgalīši, vysod bejuši na tikai dzīduotuoju, bet ari muzycātuoju tauta.