- Nelaist lapsas vīnadārzā
Izturēšanās pret otru ar labvēlību un it kā no «jūs» pozīcijas palīdz saglabāt labas attiecības
- Par agru izsviests no ligzdas
Ideālā variantā bērns uzsāk patstāvīgu dzīvi, kad pabeidzis izvēlēto mācību iestādi un sāk strādāt.
- Inde katrā taustiņa pieskārienā
Agresīvi komentāri internetā parasti liecina par zemu pašvērtējumu, uzkrātām negatīvām emocijām vai pat nacionālām īpatnībām
- Aizdošanas un aizņemšanās aizkulises
Pietrūkst naudas, lai sagaidītu algas dienu.
- Izeju vienmēr var atrast
Pat tad, ja liekas, ka izvēles iespēju nav, tās ir.
- Pieņemt un mīlēt kā savu?
Lai k9ā gribētos, bioloģiskajiem vecākiem ne vienmēr izdodas saglabāt ģimeni, kur saskanīgi augt un attīstīties atvasītēm.
- Ķīviņš par bērnu
Sakravāja somu un prom bija.
- Teikt vai labāk paklusēt
Pārdomas par “teikt vai neteikt” var rasties gan par sadzīviskām situācijām, gan par notikumiem, kas būtiski ietekmē cilvēka dzīvi.
- Aci pret aci, nevis galvu!
Netaisnība prasa gandarījumu, bet aizvainojuma brīdī aprēķini bieži sajūk un izvirst nejaukā atriebībā
- “Gribu visu kontrolēt”
Māmiņa vakarā piezvana un pajautā, vai mazdēliņš jau guļ.
- Dusmoties ir jāiemāca
Lai izbēgtu no sišanas un košanas, bērnam no negatīvajām emocijām var iemācīt atbrīvoties citādi – piemēram, iekožot spilvenā vai saburzot papīra lapas
- Zēniem – lelles, meitenēm – auto?
Dzimumidentitātes veidošanās process ne vienmēr ir atkarīgs no apkārtējās vides, vecākiem vai audzināšanas
- Apskauj un esi laimīgs!
Pieskārieni ir nepieciešami visiem.
- Kļūt redzamākam, dzirdamākam
Kā jūtas pirmspensijas vecuma cilvēks? Ļoti bieži – nepiederīgs.
- Par ko liecina sasveicināšanās maniere?
“Čau!” satiekoties skeitparkā, viens otram saka Roberts Jostmanis un Valters Čerņevskis.
- Liels, bet tomēr mazs
«Nu tu jau esi liels – ej skolā!» septembra sākumā izdzirdēja tūkstošiem Latvijas pirmklasnieku.
- Cīkstiņš par troni
Vienu vecāku bērni, bet tik dažādi! Viens tik izdarīgs, bet otrs stumdāms un bīdāms.
- Čībās uz darbu
Mēs esam radījuši darba apstākļus, kas ļauj darbiniekiem koncentrēties savu tiešo pienākumu veikšanai.
- Bez interneta – kā bez rokām
Internets ir kļuvis par ikdienas saziņas veidu – tas tiek lietots mājās, pieslēgts telefonos, izmantots darba vietās, skolās un citās publiskās vietās.
- Mammīt, kā es rados?
«Mammīt, kā es rados? Un kā tas brālītis tiks laukā no tava punča? Kāpēc jūs ar tēti guļat vienā gultā?» šie jautājumi noteiktā vecumā izskan teju katrā ģimenē.