Pārdomas

Tu atnāci pāri baltam sniega laukam, pa vižņainu ceļu. Tu stāvēji zem sarmotiem kokiem, bet kājas tev skūpstīja vēja un sniega māte. Tu aizgāji tukšām rokām, bet pilnu sirdi, aiz laimes un nezināmām ilgām.

Lai lasītu visu rakstu, lūdzu, ienāciet sistēmā