- Ļauj mantām nonākt īstajās rokās
Kā padarīt lietas ilgmūžīgas, ir viens no lielākajiem mūsdienu izaicinājumiem.
- Lādētāju mudžeklis atšķetināts
2022. gada rudenī Eiropas Parlaments atbalstīja tiesību aktu, kas ļauj Eiropas Savienības (ES) patērētājiem visas savas elektroniskās ierīces uzlādēt ar viena tipa lādētāju.
- Jāmācās ķieģeli izgatavot no jauna
No šosejas virskārtas nofrēzēts vecais asfalts var vēlreiz noderēt ceļu būvē, tāpat nojaucamai ēkai katru ķieģeli var rūpīgi atlikt malā.
- Mācās visas paaudzes
SIA “ZAAO” dabas un tehnoloģiju parks “Urda” izglītības iestādēm, darba kolektīviem un interešu grupām piedāvā mācības par vidi un vidē.
- Gaujas augštece jāatklāj
Pirms deviņiem gadiem Gaujas aizsardzības aktīvistu grupa kopā ar Jaunpiebalgas novada domi nodibināja Gaujas fondu.
- Mērķi var sasniegt maziem solīšiem
Cēsīs netālu no dzelzceļa stacijas, blakus bibliotēkai jau četrus gadus darbojas beziepakojuma veikals “Ieber.lv”.
- Pasaule mainīsies, būs jāmainās līdzi
Aizvien biežāk medijos dzirdam ne vien par klimata un citām pārmaiņām dabā, bet arī to, kas tiek darīts, lai tās mazinātu.
- Tikai jāsāk!
Šogad Latvijā stājušies spēkā noteikumi par bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītu vākšanu.
- Rūpes par vidi ir rūpes par sevi
Limbažnieku Madaras un Māra Garklāvu ģimenē aug trīs bērni – Leons, Augusts un Ādams.
- Iešana dabā sākas ģimenē
Dārta Belcāne teic, ka noteikti negribētu sevi saukt par pārgājienu eksperti vai izteiktu aktīvā dzīvesveida entuziasti.
- Taupīt un saudzēt
Nacionālo kvalitātes zīmi “Zaļais sertifikāts” savulaik izstrādāja asociācija “Lauku ceļotājs”, un viens no sertifikāta mērķiem bija pēc iespējas apiet citu jau pieļautās kļūdas, proti, nepieļaut, ka tūristu pieplūdums vienlaikus noplicina dabas vērtības.
- Sargāt dabu un uzņemt ceļotājus – iespējams!
Rudenī Ķemeru Nacionālais parks, kas aptver teritoriju vairāk nekā 38 tūkstošu hektāru platībā (un tas – neskaitot arī gabaliņu jūras), kārtējo reizi ieguva apliecinājumu, ka ir Eiropas ilgtspējīga tūrisma hartas pilnvērtīgs dalībnieks.
- Meža sanitāri – sargājami vai pārāk sargāti?
Latvija var lepoties ar daudzveidīgu dabu, kamēr ne visur Eiropā ir vilki, lūši, lāči un dažādas pārnadžu sugas.
- Signalizē par bagātību
Par bioloģiski vērtīgiem zālājiem sauc sen neapartās platībās veidojušās pļavas, kas nav ielabotas un mēslotas, taču gadu laikā apsaimniekotas un uzturētas.
- Sēj dabiskas pļavas
Talsu novada Abavas pagasta zemnieku saimniecības “Drubazas” saimnieks Ģirts Dzērve apsaimnieko 25 hektārus dabīgo pļavu, tostarp tās atjauno un, lai sabiedrību izglītotu dabas daudzveidībā, izveidojis Drubazu botānikas taku.
- Lapu komposts bagātina pilsētas puķu dobes
Kamēr vieni rudeņos priecājas par krāsainajiem toņiem kokos, citiem šis smukums sagādā pamatīgas raizes – kur lai liek no kokiem nobirušās lapas?
- Lauksaimnieki plēves un plastmasas kannas vairs mežā nemet
Par sakoptu vidi diendienā jārūpējas arī lauksaimniekiem, jo viņu saimnieciskajā darbībā rodas dažādi otrreizējas pārstrādes jeb lauksaimniecības iepakojumi – plēves, lielie maisi, ķīmisko līdzekļu, minerālmēslu un citu šķidrumu kannas.
- Dzīvot un domāt zaļi mācās skolā
Līvānu novada Jersikas pamatskola ir viena no nedaudzajām Latvijas ekoskolu pulkā, kas starptautisko Zaļo karogu 2023./2024. mācību gadā saņēma jau 17. gadu pēc kārtas.
- Bebrs laivošanu dara jautrāku
“Kurzemē neatradīsiet nevienu upi bez bebra un viņa būvētā dambja,” saka laivu nomas uzņēmuma “Sofijas laivas” līdzīpašnieks Turaids Šēfers.
- Rūpējoties par Latvijas koku tuneļiem
Pie autoceļiem, muižām un parkos ne reti slejas skaistas koku rindas jeb alejas, kas tā vien atgādina pastkartītes skatus un liek neviļus iedomāties, kad un kādam nolūkam senā pagātnē tās stādītas.