- Ozolaines dīķi – vieta atpūtai, makšķerēšanai un bērnu sacensībām
Ozolainietis Roberts MEILUNS ir viens no desmit entuziastiem – pašu klubiņa, kas gādā par ciemata tuvumā esošajiem zivju dīķiem.
- Apgūt copes ābeci
Šovasar, kad svinējām Limbažu astoņsimtgadi, daudzveidīgajā pasākumu klāstā bija arī Lielezera svētki ar sacensībām, zivju zupas garšošanu un iespēju profesionāla makšķernieka, divkārtēja pasaules čempiona un arī vicečempiona, daudzkārtēja Latvijas čempiona Normunda Grabovska vadībā apgūt dažādas makšķerēšanas gudrības.
- Mūsu pašvaldība viena no aktīvākajām projektu iesniedzējām
Zivju fonda padomes vadītājs, Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš, lūgts raksturot Limbažu novada pašvaldības aktivitāti Zivju fonda atbalsta piesaistei, norāda, ka mūsu vietvara ir viena no tām, kas to dara daudz un dažādos virzienos.
- Valsts atbalsts zivju resursu apsaimniekošanā jāizmanto lietderīgi
Limbažu novada pašvaldība (arī agrākās Alojas un Salacgrīvas vietvaras) jau vairākus gadus piedalās Zivju fonda projektu konkursos, lai rastu atbalstu gan zivju resursu papildināšanai, gan tehniskajam nodrošinājumam to resursu sargāšanai.
- Ļoti vērtīgais uztura produkts
Uzturā lietotas zivis sniedz labas olbaltumvielas un neaizvietojamās aminoskābes, īpaši omega-3, vitamīnus (visvairāk A, B un D), fosforu un tādus minerālus kā dzelzs, kalcijs, cinks, jods, magnijs, kālijs un selēns (FAO, 2022).
- Praktiķa pieredze. Zivju māja Skangaļi
Rinalds Rozenbergs, uzņēmuma Zivju māja Skangaļi saimnieks Cēsu novadā, piekrīt, ka izglītības iespējas zivsaimniecībā ir minimālas un par savu labāko skolotāju atzīst.
- Darbs dara darītāju. Speciālista viedoklis
Agroresursu un ekonomikas institūta speciālists Armands Pužulis ir konstatējis, ka galvenās problēmas, ar ko pēdējos gados saskaras zivsaimniecības nozares uzņēmumi, ir resursu cenu pieaugums, administratīvās prasības, finanšu, darbaspēka, kā arī zivju resursu trūkums.
- Latvijas zivis eksportē uz 58 valstīm
2022. gadā Latvija zivju produkciju (bez konserviem) eksportēja uz 58 valstīm, bet sagatavotās un konservētās zivis – uz 63 valstīm.
- Latvijas zivsaimniecības attīstība vēstures gaitā
Papētot zivsaimniecības vēsturi un attīstības perspektīvas, kļūst skaidrs, ka iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) zivsaimniecību ir pamatīgi apgrūtinājusi, izglītības iespējas nozarē ir mazas, taču pieprasījums pēc produkcijas ir noturīgs un nākotnē tikai palielināsies.
- Zināšanu avots – kursi un semināri
Akvakultūras attīstība Latvijā ir lēna.
- AS Brīvais vilnis: – Mēs mainīsim jūsu priekšstatu par zivju konserviem
Vecākais un Latvijā zināmākais zivju produkcijas pārstrādātājs mūsu novadā ir AS Brīvais vilnis.
- Cer atklāt makšķernieku virtuves noslēpumus
Šobrīd top brošūra Limbažu Lielezera zivju receptes.
- Salacgrīvā gatavojas tradicionālajai Nēģu dienai
Jau pēc pāris nedēļām, 14. oktobrī Salacgrīvā notiks tradicionālā Nēģu diena.
- Visas problēmas jārisina kompleksi, vērtējot no vienas, otras, pat trešās puses
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita STRODE par roņu un zvejnieku sadzīvošanu, dabas un tās daudzveidības sargāšanu teic īsi – problēma jāskata kompleksi.
- Lai piekrastes zvejnieki nekļūtu par roņu… oficiantiem
Kuivižnieks Jānis KRŪMIŅŠ, SIA Aļģes-1 īpašnieks un zvejnieks jau ceturtajā paaudzē, padzirdot, ka vēlamies atkal jautāt, kā izdodas sadzīvot ar roņiem, nopūšas: – Ko jaunu varu pateikt?
- Mikroplastmasa ir visur
Latvijas Hidroekoloģijas institūta zinātniskā asistente un viespētniece, Daugavpils Universitātes doktorantūras programmas Bioloģija studente Marta Barone vairāk pastāstīja par mikroplastmasu – plastmasas daļiņām, kas mazākas par 5 mm.
- Dzīvsudrabs gan cilvēka organismā, gan zivīs var nonākt par daudz
Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Rita Poikāne ir specializējusies uz bīstamajām vielām, kas ir ūdens vidē, un zina skaidrot, kā šīs vielas barības ķēdē pāriet no mazākajiem dzīvnieciņiem uz lielākiem un nonāk līdz pat mūsu šķīvjiem.
- Kāpēc aizaug upes un ezeri
Latvijas Nacionālā dabas muzeja vecākā botāniķe Laura Grīnberga 5.–12. klašu skolēniem vada muzejpedagoģisko nodarbību Ūdens piesārņojums.
- Limbažu Lielezers – viens no tīrākajiem Vidzemē
Limbažu pilsētas svētku laikā interesentiem tika piedāvāta iespēja baudīt astoņsimtgades svētku reisa burvību Limbažu Lielezera ūdeņiem.
- Upmalu mežos jāsaimnieko gudri
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava pētnieks un mežzinātnieks salacgrīvietis Mārcis Saklaurs vairāku gadu garumā pievērsies upmalu mežu pētniecībai un to apsaimniekošanas specifikai.