Trešdiena, 2026. gada 04. novembris 00:36
Vārda dienas: Atis, Oto, Otomārs
I Mēs visi esam mazliet jukuši Dīc īgni monologs Kas saritinās arvien ciešāk Un izskatās – nekad vairs nenāks ārā Vārdi sadrupuši vārdi palsi Tik trausli trausliņi Kā laika zoba izdrupināts papīrs Bet katrs – sprādzienbīstams Nāk drūmi sapieri Un iesloga tos konteineros Tur monologs bez liekas steigas Uzsprāgst nemanīts II Mēs visi esam mazliet jukuši Drēbnieks pavasaris piegriež mūs Pēc savas piegrieztnes Kā raibus goda svārkus Strazda dziesmas odere ir dzeltens zīds Dzīves mētelis mums plecos Un ilūziju broša mirdz pie atloka Lai redz kurp doties Šis nav vairs sapieru Šis nav vairs aktieru Šis nav vairs monologu laiks Es piekrītu es iekrītu Uz solījumiem lētiem Tītiem zīdā zaļā zīdā dzeltenā.
Laikraksta redakcija atrodas Bauskā, Rīgas ielā 51
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 19.01.1998